Valdības neizlēmības dēļ žurnālu abonētājiem nākamgad var nākties maksāt daudz vairāk

Latvijas drukāto mediju izdevēji skandina trauksmes zvanus: ja valdība steidzami neatradīs risinājumu, preses izdevumu piegādes cena nākamgad pieaugs divas un pat četras reizes.
Aktuāli
Lolita Lūse
Žurnāls IEVA
7. augusts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Latvijas Pasts katru gadu aprēķina, cik maksā preses izdevumu nogādāšana līdz katrai pastkastei gan pilsētā, gan laukos. Šī cena ir tik augsta, ka lielai daļai Latvijas lasītāju, īpaši valsts tālākajos nostūros, šis pakalpojums nebūtu pa kabatai. Lai cilvēki varētu saņemt drukātos medijus, Latvijas Pasts nosaka samazinātu tarifu, savukārt faktiskās un abonētāju samaksātās summas starpību līdz šim kompensēja valsts. Šogad valdības neizlēmības dēļ starpības kompensācija pastam nav apsolīta.

Ja valsts pasta zaudējumus par preses piegādi nekompensē, pastam visa summa jāprasa no preses izdevējiem, savukārt viņiem – no tās abonētājiem. Tas nozīmē strauju un neizbēgamu drukāto mediju cenas pieaugumu.

Turklāt pasts plāno lielākajās Latvijas pilsētās noteikt vienu preses izdevumu piegādes tarifu, bet pārējā Latvijā – citu, krietni augstāku. Ja izdevēji piekristu tādiem tarifiem, kādus tos pašlaik piedāvā pasts, piemēram, žurnāla IEVA gada abonementa cena laukos pieaugtu pat par 42%. Līdz šim IEVU gadam varēja abonēt par 44,89 eiro (bez atlaidēm), bet nākamgad lielajās pilsētās tas maksātu 51,94 eiro, savukārt pārējā Latvijā – pat līdz 65,68 eiro! Kā liecina IEVAS abonēšanas statistika, 60% IEVAS abonētāju dzīvo tieši ārpus lielajām pilsētām. Neapskaužamā situācijā nonāks visu Latvijas preses izdevumu pasūtītāji – gan tie, kas lasa lielos, gan tie, kas mazākos, jo īpaši reģionālos, medijus ar tik ierasto vietējās dzīves atspoguļojumu.

Pasts un izdevēji gaida – lēmuma nav

Prognozes ir drūmas: cenu pieauguma dēļ strauji saruks preses abonentu skaits, līdz ar to kritīsies arī izdevumu tirāža, un daudzus Latvijā iecienītus žurnālus un avīzes varbūt vairs pat neizdos. Līdz ar to, iespējams, apdraudēta ir arī Latvijas Pasta nākotne – jo mazāk būs avīžu un žurnālu, jo dārgāk maksās to piegādāšana, tādēļ cenu nāktos paaugstināt vēl vairāk. Ja no pasta pakalpojumu loka prese pazustu pilnībā, pakalpojumu izmaksas strauji pieaugtu un no darba Latvijas Pastā vajadzētu atbrīvot vairāk nekā 600 darbinieku.

«Abonētās preses piegādes kompensācija ir samaksa, ko saņemam par reāli paveikto darbu, piegādājot preses izdevumus par valsts noteikto tarifu, kurš nesedz reālās piegādes izmaksas patērētājiem. Latvijas valsts, kura kompensē šo starpību, patlaban līdz 2019. gada beigām ir uzņēmusies šādas sociālās atbildības saistības pret iedzīvotājiem, iekļaujot šo pakalpojumu universālā pasta pakalpojuma grozā. Tādējādi ikviens lasītājs visā valsts teritorijā var saņemt drukātos preses izdevumus par vienotu piegādes tarifu. Kāds modelis tiks izvēlēts pēc 2019. gada, ir valsts izšķiršanās jautājums. Latvijas Pastam kā valsts kapitālsabiedrībai un starpniekam starp izdevēju un lasītāju ir būtiski, lai spēles noteikumi ir skaidri un savlaicīgi un lai no savas puses varam kvalitatīvi veikt mums uzticētos pienākumus,» skaidro Latvijas Pasta pārstāve Gundega Vārpa.

Svarīgi! Līdz 20. augustam Latvijas Pastam izdevējiem ir jāpaziņo preses izdevumu piegādes cenas 2020. gadam un jānoslēdz līgumi. Tikmēr valdība lēmumu par 2020. gada kompensāciju par preses piegādes radītajiem zaudējumiem Latvijas Pastam joprojām nav pieņēmusi. Mēģinājums to darīt gan bija, bet acīmredzot līdz galam nebija pārdomāts un līdz ar to – neveiksmīgs.

Ministrijām plāni ir, bet naudas nav

Par mediju politiku Latvijā atbild Kultūras ministrija, bet par kompensācijām Latvijas Pastam un nozares politiku – Satiksmes ministrija. Satiksmes ministrija sagatavoja grozījumus Pasta likumā, paredzot, ka nākamgad valsts Latvijas Pastam turpinās kompensēt preses piegādes radītos zaudējumus. Likumprojekts Ministru kabinetā bija jāskata jau 16. jūlijā. Tomēr valdība nolēma jautājumu atlikt un to skatīt tikai oktobrī kopā ar likumprojektiem, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu. Jautājuma atlikšanā ministrijas vaino cita citu. Vieni saka: tā darīt esot rosinājusi Finanšu ministrija. Savukārt Finanšu ministrijai ir cits viedoklis. Tur skaidro, ka pašlaik valsts budžetā preses piegādes izdevumu kompensēšanai 2020. gadam paredzēti tikai divi miljoni. Savukārt Satiksmes ministrija norādījusi, ka nākamgad vajag par 1,8 miljoniem vairāk – 3,8 miljonus. Bet, kur šo naudu atrast, to neviens nav pateicis. Finanšu ministrijā skaidro: ja nozares ministrija prasa papildu finansējumu ārpus gadskārtējā budžeta veidošanas procesa, tai jāsniedz arī priekšlikumi iztrūkumu kompensējošiem pasākumiem. «Gan Satiksmes ministrija, gan Kultūras ministrija atteicās iesniegt priekšlikumus papildu kompensējošiem pasākumiem, tāpēc šo jautājumu var skatīt tikai 2020. gada budžeta sagatavošanas procesā,» skaidro Finanšu ministrija, uzsverot: savas kompetences ietvaros vienmēr esam palīdzējuši nozarei, bet šoreiz tieši abām atbildīgajām ministrijām – Satiksmes un Kultūras – jāpiedāvā konkrēti risinājumi problēmas risināšanai.

3 jautājumi atbildīgajiem ministriem Tālim Linkaitim un Naurim Puntulim

Gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, gan Finanšu ministrija norāda, ka iespējamā preses krīze visupirms jārisina atbildīgajām ministrijām – Satiksmes un Kultūras –, tādēļ uzrunājam abus ministrus.

  • Kādas ir Jūsu prognozes situācijas risinājumam?

  • Ko tieši Jūs darīsiet, lai noregulētu situāciju un nepieļautu preses krīzi Latvijā?

  • Vai esat gatavi uzņemties atbildību par Latvijas nacionālās preses iznīcināšanu?

Tālis Linkaits, satiksmes ministrs: «Jautājums par preses piegādes kompensācijām tiks iekļauts 12. augusta valdības sadarbības padomes sēdē. Pēc tam attiecīgi sekos valdības lēmums. Satiksmes ministrija ir sagatavojusi nepieciešamos likuma grozījumus, ko turpināsim aizstāvēt. Mūsu interesēs ir stiprs Latvijas Pasts un stipri reģionālie mediji.»

Nauris Puntulis, kultūras ministrs: «Jautājumu par abonēto preses izdevumu piegādes zaudējumu kompensāciju tuvākajā laikā vēlos pārrunāt ar Ministru prezidentu, kā arī satiksmes un finanšu ministru. Kultūras ministrija, kas ir atbildīga par mediju politiku kopumā, konsekventi iestājas un skaidro valdības partneriem nepieciešamību pēc iespējas ātrāk pieņemt grozījumus Pasta likumā, ar kuriem uz gadu tiek pagarināts esošais kompensācijas apmērs, kā to paredz arī valdības rīcības plāns. Ministrija turpinās aktīvi iestāties par kompensācijas nodrošināšanu esošajā apmērā 2020. gadā un aicinās valdības partnerus to atbalstīt. Atbilstoši budžeta izskatīšanas plānam augusta beigās jābūt skaidrībai, kurus prioritāros pasākumus valdība atbalstīs. Ceram uz valdības izpratni: drukāto mediju pastāvēšana ir nozīmīgs jautājums, tāpēc jādara viss, lai preses izdevēji varētu laikus vienoties ar Latvijas Pastu un sākt abonēšanas kampaņu. Turpināsim kopā skaidrot mediju, tostarp drukātās preses, nozīmīgumu, īpaši domājot par valsts drošību: lai cīnītos pret dezinformāciju, jāstiprina nacionālo mediju vide, un to uzsver arī Eiropas Savienība un citas starptautiskās organizācijas.»

Iesaistās Egils Levits un Krišjānis Kariņš

Latvijas Preses izdevēju asociācija 30. jūlijā sagatavoja un gan iesaistītajām, gan atbildīgajām valsts amatpersonām – arī Ministru prezidentam un Valsts prezidentam – nosūtīja vēstuli ar mudinājumu pievērst īpašu uzmanību gaidāmajai Latvijas preses krīzei. Latvijas drukāto mediju izdevēji joprojām cer, ka situāciju izdosies atrisināt un nākamgad uz Latvijas pastkastēm nebūs jālīmē melni krusti ar vārdiem: reiz bija latviešu prese…

Egils Levits tiksies ar preses izdevējiem

Latvijas Valsts prezidents Egils Levits pēc vēstules saņemšanas jau paudis savu nostāju: rīt, 8. augustā, Rīgas pilī viņš tiksies ar Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu saspringto situāciju. «Tikšanās apliecina prezidenta ieinteresētību un arī vēlmi sekot līdzi situācijai un rīkoties atbilstoši savām iespējām,» skaidro prezidenta padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga. Viņa piebilst, ka Egils Levits jau ir sarunās ar amatpersonām minējis šos jautājumus kā būtiskus, izskatot nākamā gada valsts budžetu.

«Valsts prezidents šajās sarunās ir uzsvēris, ka demokrātiskā valstī ir būtiski, lai iedzīvotājiem būtu vienādas iespējas saņemt informāciju un lai viņu dzīvesvieta nav šķērslis plašsaziņas līdzekļu saņemšanai,» žurnālam IEVA saka Aiva Rozenberga.

Krišjānis Kariņš sola: valdība šo jautājumu risinās

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš jau iepriekš ir publiski apliecinājis, ka valdība jautājumu risinās – to paredzēts skatīt tuvākajā sadarbības partiju sanāksmē, kas paredzēta 12. augustā. Arī Ministru prezidents uzsver, ka konkrētu risinājumu savlaicīga izstrāde un piedāvāšana ir atbildīgo ministriju – Satiksmes ministrijas un Kultūras ministrijas – kompetencē, to saskaņojot ar Finanšu un Tieslietu ministrijām. Ministru prezidents gaida ministriju aktīvu iesaisti un sadarbību jautājumu risināšanā, kā arī sabiedrības informēšanā.

Kvalitatīvs saturs – nemainīgi pieprasīts

Preses izdevēji valdības neizlēmībai velta skarbus vārdus. Kam ir izdevīgi, lai Latvijā latviešu valodā lasītu iespējami mazāk? Kam ir izdevīgi, lai nelasītu vispār? Kritiku absolūti neiztur norādes, ka drukātajai presei paredzams straujš noriets, tādēļ par to nemaz nav vērts uztraukties – mūsdienās taču visu varot izlasīt internetā. Tomēr ne visiem Latvijā dzīvojošajiem pietiek ar sociālo tīklu informācijas druskām un skandaloziem ziņu virsrakstiem. Žurnālistika ir profesija, kuru māca augstskolās, nevis sociālajos tīklos. Kvalitatīva satura preses izdevumu pieprasījums joprojām ir liels. Lūk, fakti: Latvijas Pasts piegādes nodrošināšanai 2019. gadā saņēma 430 823 preses izdevumu abonementus – par 18 139 abonementiem vairāk nekā pirms gada. Turklāt joprojām palielinās ilgākam laika periodam, 10–12 mēnešiem, abonēto preses izdevumu īpatsvars kopējā abonementu skaitā. Cilvēki grib lasīt kvalitatīvu un profesionālu saturu!

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs