Vai klimata izmaiņas sola garāku vasaru?

Aktuāli
Ievas Padomu Avīze
Ievas Padomu Avīze
23. jūlijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay
Jābūt gataviem, ka nākamajās desmitgadēs laikapstākļi gan Latvijā, gan citviet pasaulē atšķirsies no pašlaik ierastajiem. Kam tad īsti ir jāgatavojas?

Ministru kabineta plānā Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām laika posmam līdz 2030. gadam ir raksturotas klimata pārmaiņas Latvijā, apkopoti klimata pārmaiņu riski un iespējamie ieguvumi, kā arī noteikti pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķi un rīcības virzieni.

Reizēm cilvēki netic klimata pārmaiņām, uzskatot, ka prognozes ir vien šausmu stāsti – sak, nevaram paredzēt laikapstākļus pat nākamajai nedēļai, kur nu vēl desmitgadēm uz priekšu! Lai gan pirmajā brīdī šķiet neticami, ka varam paredzēt tik tālu nākotni, klimata prognozēšanas modeļi nav zīlēšana vai minēšana uz dullo. Tā ir dažādu dabas procesu un faktoru analīze, piemēram, CO2 gāzes izmešu koncentrācijas, mākoņu daudzuma, gaisa plūsmu un gaisa mitruma.

Vēl viens iemesls, kāpēc pievērst uzmanību klimata paredzēšanas modeļiem, ir tas, ka jau var novērtēt to precizitāti. Salīdzinot izveidotos modeļus un reālos temperatūras datus, var secināt, ka prognozes darbojas pietiekami labi. Turklāt realitāte pat nereti pārspēj paredzēto pārmaiņu straujumu. Novērotās temperatūras līnijas sliecas uz augšu, samazinās ledāji, gluži kā tas paredzēts. Ja mūs pārsteidz ilgstošs karstums un plūdi, klimata pētnieki māj ar galvu, jo tas ir tieši tas, ko viņi ir paredzējuši!

Nu jau arī lauksaimnieki un citi cilvēki, kas vēro dabas procesus, apgalvo, ka laiks vairs nav tāds, kā bija.

Putni atlido un aizlido dīvainos laikos. Raža tiek ievākta aizvien agrāk.

Kad ielas kļūst par upēm

Klimata pārmaiņas ietekmēs mūsu mājas, ceļus un citu infrastruktūru. Lai gan samazināsies pavasara plūdi, jo ziemas būs īsākas un maigākas, uzplūdu radīto bojājumu pieaugums ēkām jūras piekrastē un upju grīvas pilsētās pieaugs stipro nokrišņu dēļ. Visās jūras piekrastes pilsētās Latvijā uzplūdu radīto bojājumu ikgadējais zaudējumu pieaugums ēkām no 2040. līdz 2070. gadam varētu būt ap 1,5 milj. eiro gadā, bet no 2070. līdz 2100. gadam varētu sasniegt 3 milj. eiro gadā.

Ik pa laikam ziņās redzam ainas no pilsētu ielām, kas spēcīgajās lietusgāzēs pārvērtušās par upēm un dīķiem.

Nākotnē šīs ainas kļūs vēl biežākas un būs jāstrādā pie tā, lai stipra lietus gadījumos pilsētas dzīve neapstātos.

Papildus plūdiem kā citus riskus ēkām un infrastruktūrai plāns izceļ elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumu vasarā, enerģijas pieprasījuma samazināšanos ziemā un iekštelpu pārkaršanu vasarā, kā arī sadales tīklu bojājumu pieaugumu vēja brāzmu dēļ atsevišķos Latvijas reģionos.

Neveselā klimatā nevesela miesa

Šobrīd gaisa temperatūra Latvijā paceļas virs +25 grādiem 18 dienu gadā – par trim dienām vairāk nekā laikā no 1961. līdz 1990. gadam, taču līdz gadsimta beigām šo dienu skaits var pieaugt līdz pat 68. Karsto vasaras dienu pieaugums nesīs ne tikai iespēju biežāk uzvilkt peldkostīmu, bet arī palielinās karstuma dūrienu biežumu un hronisko slimību, piemēram, sirds un asinsvadu slimību, saasinājumu un nāves gadījumu skaitu.

Pastāvēs arī lielāka iespēja noķert kādu akūtu zarnu infekcijas slimību jeb vēdera vīrusu, jo ēdiens karstā laikā ātrāk bojājas.

Tāpat Latvijā var parādīties jauni infekcijas slimību pārnēsātāji.

Protams, veseli cilvēki, kas strādā birojos ar gaisa kondicionieriem, šīs izmaiņas jutīs mazāk. Visvairāk karsto dienu pieaugumu izjutīs sociāli mazāk aizsargātās sabiedrības grupas, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki, cilvēki ar hroniskām slimībām, kā arī trūcīgi un maznodrošināti iedzīvotāji. Arī Latvijai būs jādomā, kā parūpēties, lai visi Latvijas iedzīvotāji, ne tikai veseli un turīgi pilsētnieki, varētu paciest karstumu.

Kas augs mūsu dārzos?

Lauksaimniecībā klimata pārmaiņas nesīs lielākoties negatīvas, taču arī dažas pozitīvas sekas. Kā tās samērosim un kā pielāgosimies pārmaiņām, ir atkarīgs no mums. Skaidrs, ka aizvien biežāk varēsim lasīt ziņas par lauksaimniekiem, kuri lūdz kompensācijas sausuma vai plūdu dēļ. Tas ir viens no klimata pārmaiņu paradoksiem – reizē cietīsim gan no karstuma un sausuma, jo palielināsies vidējā gaisa temperatūra, gan arī no plūdiem, jo aizvien biežāk lietus līs strauju lietusgāžu veidā, applūdinot laukus. Tāpat siltās ziemas un karstās vasaras var padarīt Latviju par piemērotu dzīvesvietu jauniem kaitēkļiem un slimībām.

Mežistrādē papildus jauniem kaitēkļiem un slimībām problēmas var radīt sasaluma trūkums.

No otras puses, pat par 49 dienām ilgāks veģetācijas periods un īsāki sala posmi var paaugstināt lauksaimniecības un mežistrādes ražīgumu, kā arī dot iespēju kultivēt jaunas kultūras. Jau tagad Latvijā ir vieglāk izaudzēt aprikozes, persikus un citus siltāku zemju augļus. Iespēja ilgāk barot dzīvniekus ar svaigu lopbarību varētu samazinātu piena un citu lopkopības produktu pašizmaksu, kā arī uzlabot to kvalitāti.

Pētnieki gan lūdz pārlieku nepriecāties par vasaras dienu pieaugumu un uzsver, ka šādas straujas izmaiņas apdraudētu Latvijas lauksaimniecību, kā arī liela daļa Zemes teritoriju kļūtu cilvēkiem neapdzīvojamas un lauksaimniecībai nepiemērotas.

Jādomā par ūdens piesārņojumu

Valdības plāns saka, ka datu nepietiekamības dēļ šobrīd ir grūti izvērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību – to, cik daudz un dažādus augus, dzīvniekus un kukaiņus redzēsim sev apkārt.

Nepieciešams pastiprināti pētīt jaunu sugu ienākšanu Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot agresīvajām svešzemju sugām – tādam, kuras var strauji izstumt citas sugas no viņu ierastās dzīvesvietas. Jāpēta sugas, kas Latvijā atrodas uz izplatības robežas, lai varētu piefiksēt, kurām ziemeļu sugām pie mums kļūst par karstu, bet kuras sāk ienākt no dienvidiem.

Tāpat svarīgi pastiprināti vērot augiem kaitīgos organismus, kas raksturīgi siltāka klimata reģionos un var tieši ietekmēt bioloģisko daudzveidību.

Labs pamats šiem novērojumiem būs Dabas aizsardzības pārvaldes veiktās Dabas skaitīšanas rezultāti.

Visvairāk būtu jāuztraucas par ūdensteču, ūdenstilpju piesārņojumu, kā arī ūdens temperatūras paaugstināšanos, tādēļ peldes jūrā vai padzeršanās no avotiņa vairs nebūs tik vienkārša un veselībai draudzīga, kā tas vēl ir pašlaik.

Kā mainīsies laikapstākļi Latvijā?

  • Gaisa temperatūra (gan vidējā, gan minimālās un maksimālās temperatūras) būtiski paaugstināsies.
  • Būtiski palielināsies vasaras dienu skaits, kā arī gaidāms daudz vairāk tropisku nakšu.
  • Sala dienu un dienu bez atkušņiem būs mazāk, tāpat samazināsies arī sniega apjoms un ledus veidošanās un noturība.
  • Būtiski palielināsies kopējais nokrišņu daudzums (lietus), kā arī būs vairāk dienu ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem.
  • Nedaudz samazināsies vidējais vēja ātrums un palielināsies bezvēja dienu skaits, tomēr būtiskas vētraino dienu skaita izmaiņas netiek prognozētas, taču paredzamas atšķirības starp reģioniem Latvijas iekšienē.
  • Palielināsies karstuma un sausuma periodi un to biežums, kuru laikā var pazemināties virszemes un pazemes ūdeņu līmenis.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+