Vai batutus tomēr vajadzētu aizliegt?

Traumas vasarā
Ilze Klapere
20. augusts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Šādu jautājumu patiešām gribas uzdot, dzirdot, ka atkal kāds bērns guvis traumas, lēkājot pa batutu. Vai ir pamats uzskatīt, ka šī ir bīstamāka nodarbe, salīdzinot to ar citām bērnu iecienītām izklaidēm un rotaļām?

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas apkopotā statistika liecina, ka pērn lēkāšana pa batutiem neveiksmīgi beidzās 107 bērniem, bet šogad līdz jūnijam uz batutiem traumas guvuši jau 34 bērni.

Iedomāsimies, lūk, šādu ainiņu. Jauks vasaras vakars, brīvdiena, cilvēki ar ģimenēm satiekas pie draugiem dārzā vai kādā viesu namā. O, batuts! Bērni laimīgi, pieaugušie arī – būs mazajiem nodarbošanās. Stop! Atstāt bērnus pie batuta vienus bez uzraudzības ir pirmā un biežākā, bet ne vienīgā kļūda. Bet – par visu pēc kārtas.

Kā atzīst mediķi, vismaz puse negadījumu varēja nenotikt, proti, dakteru pieredze liecina, ka traumas rodas nevis no lēkāšanas pa batutu, bet gan no batuta nepareizas lietošanas.

Kā tad ir: vai tiešām lēkāšana pa batutu ir tik bīstama nodarbe, ka to vispār vajadzētu aizliegt? «Ja salīdzinām batutu ar šaha spēli, protams, pirmais ir bīstamāks. Ja ar skeitošanu, braukšanu BMX trasē vai ko tikpat ekstrēmu, tad atbilde ir skaidra: patiesībā viss atkarīgs no tā, cik droši kas tiek darīts.

Dažkārt cilvēki pauž uzskatu, ka batuts ir kaut kāds bubulis vai ka mēs, ārsti, gribam tos aizliegt, tā atņemot bērniem prieku. Nē, tas nebūt tā nav!  Tomēr jāņem vērā, ka uz batuta patiešām var iegūt ļoti daudz dažādu traumu – no viegliem sasitumiem un nobrāzumiem līdz komplicētiem mežģījumiem, lūzumiem, pat mugurkaula un galvas traumām.

Tāpēc galvenais, kas jāatceras: batuts ir prece, kura jālieto tā, kā noteicis tās ražotājs.

Ja tiktu ievēroti visi batuta lietošanas noteikumi, esmu pārliecināts, ka netiktu gūtas ļoti daudzas traumas, kas saistītas ar tā lietošanu,» saka bērnu ķirurgs Jānis Upenieks. Viņš no savas pieredzes norāda piecas tipiskākās situācijas, kad traumas radušās, batutu nepareizi lietojot: «Nevaru pateikt procentuāli precīzi, bet apmēram puses traumu nebūtu, ja cilvēki novērstu šīs kļūdas.»

Piecas kļūdas batuta lietošanā

  1. Nepareizs novietojums. Gadās, ka batuts novietots līdzās, piemēram, būvgružu kaudzei. Bērns, lēkājot pa batutu, aizlec garām, iekrīt šajā kaudzē un pārsit galvu pret akmeņiem. Nevar gan sacīt, ka tā ir tieši batuta radīta trauma, tomēr zināma loma lēkāšanai pa batutu tur ir bijusi.
  2. Batuts ir, aizsargtīkla nav. Vecāki batutu nopērk, bet tīklu nepērk, tā mēģinot ietaupīt naudu. Ir batutu ražotāji, kas piedāvā iegādāties batutu tikai un vienīgi komplektā ar aizsargtīklu, un tas ir apsveicami. Diemžēl batutu var nopirkt arī bez tīkla, un pircēji aplami domā: ja jau var iztikt, tad mēs iztiksim.
  3. Nav norobežojošas apmales ap atsperēm. Vietai, kur batuta lēkājamā daļa ar atsperēm piestiprināta pie apmalēm, vajadzētu būt pārsegtai. Ir batutu modeļi, kuriem par to jau padomāts, taču ir arī tādi, kuriem atsperes ir atsegtas. Lēkājot atsperes staipās, un tas mazākiem bērniem rada risku ievērt kāju un tā gūt ļoti nopietnas traumas.
  4. Lēkāšana bariņā. Pa batutu vienlaikus drīkst lēkāt viens cilvēks – tā norāda un uzsver batutu ražotāji. Bet kas notiek dzīvē? Uz batuta bērni vienlaikus lēkā pa trim, pa pieciem, pat visi sētas draugi, brāļi ar māsām, pieaugušie kopā ar bērniem, mātes ar zīdaiņiem uz rokām… Lēkāšana batutā vairākiem kopā ir viena no bīstamākajām darbībām, vienmēr un visur uzsvērta, taču praksē diemžēl novērota visai bieži.
  5. Štābiņš zem batuta. Jā, tieši tik šausmīgi gadās: lielie brāļi lēkā pa batutu un salauž mugurkaulu mazajai māsai, kura spēlējas ēniņā zem batuta… Obligāti vienmēr pirms batuta lietošanas jāpārliecinās, ka zem batuta nekā nav: ne priekšmetu, ne cilvēku, ne dzīvnieku.

 

Neslēp ārstam patiesību!

Ja bērnam tomēr gadās trauma, pieaugušie lielākoties jūtas vainīgi, jo nav pietiekami labi mazo pieskatījuši, atstājuši bez uzraudzības, nav izstāstījuši noteikumus. Tieši savas vainas, kauna un baiļu dēļ cilvēki dažkārt neatzīstas ārstiem, neizstāstot visu un noklusējos, kā un kur trauma īsti gadījās.

Reizēm ārsti tikai pēc vairākām dienām uzzina, kā patiesībā notika, taču jebkuras traumas gadījumā mediķiem ir svarīgi zināt, kā tieši nelaime gadījās.

Īpaši tad, ja cietis mazs bērns, kurš pats neprot izstāstīt, ir būtiski, vai negadījumu redzēja kāds pieaugušais, kas var aprakstīt negadījuma nianses.

Dakteris Upenieks stāsta, ka vecāki atzīšanos mēdz uztvert sāpīgi, baidoties, ka ārsts lasīs morāli. Tomēr šīs bailes noteikti jāpārvar, jo precīzs traumas gūšanas apstākļu apraksts var būtiski ietekmēt ārstēšanas prognozi, gaitu un komplikāciju novēršanu.

Jāparaksta atrunas apliecinājums

Ja savās mājās vai dārzā uzstāda batutu, katrs saimnieks pats ir atbildīgs par to, kā notiks tā lietošana. Bet kā ir vietās, kur pa batutu var palēkāt par naudu? Vai tur kāds uzņemas atbildību?

Vienā no populārām lēkāšanas vietām Rīgā Jumpspace darbinieki pastāstīja, ka batutu parks nepiedāvā bērnu aprūpes pakalpojumus un katram cilvēkam, kas lēkā uz iestādes batutiem, pirms tam jāparaksta atrunas apliecinājums, proti, ka cilvēks ir iepazinies ar batutu parka noteikumiem, piekrīt tos ievērot un uzņemas visus riskus, kas saistīti ar šo noteikumu ievērošanu un potenciālo traumu iestāšanos noteikumu neievērošanas gadījumā. Ja tas ir bērns, uzņemoties atbildību par viņu, parakstās vecāks vai aizbildnis.

Kā droši lēkāt pa batutu?

Arī tad, ja ievēro visus noteikumus, traumu risks uz batuta pastāv. Piemēram, kaut kā neveikli pagriežoties, ne tā izpildot lēcienu, zaudējot līdzsvaru, uzkrītot savai kājai vai rokai utt. Tāpēc ieteicams ievērot pareizas lēkāšanas ieteikumus, turklāt vecākiem un vecvecākiem īpaši jāgādā, lai bērni tos ievēro.

Pirms lēkāšanas vienmēr jāpārbauda, vai batuts novietots stabili un piemērotā vietā, vai tas nav bojāts.

 

  • Pirms kāpšanas batutā jānovelk traucējošs apģērbs, jānoņem rotaslietas, pulksteņi, somiņas, jostas un citi aksesuāri, kas varētu traucēt, sapiņķēties vai citādi apdraudēt lēkātāju.
  • Nevajag lēkāšanas laikā ēst vai dzert, un, pats par sevi saprotams, batutā nedrīkst kāpt alkohola vai citu apreibinošu vielu iespaidā.
  • Ieteicams lēkāt un piezemēties uz abām kājām, neizpildīt pārgalvīgus trikus un kūleņus, bet, ja gadās kritiens, jāmēģina rokas un kājas pievilkt tuvāk sev, tā sakot, savelkoties bumbiņā.
  • Noteikti jāievēro ražotāja norādes par lietotāja maksimālo svaru un/vai vecumu. Uz batuta drīkst atrasties tikai viens cilvēks. Drošāk ir lēkāt batuta vidū.
  • Noteikti jāstāv drošā attālumā, kad kāds cits izmanto batutu! Noteikti nevajag līst zem batuta brīdī, kad kāds pa to lēkā!

3 svarīgi jautājumi

  • Kam batuts bīstamāks: bērniem vai pieaugušajiem?

«Pieaugušajiem un bērniem ir atšķirīga balsta un kustību aparāta, kaulu uzbūve. Bērni ir aktīvāki un kustīgāki, un daba par to ir parūpējusies – bērniem ir vairāki aizsargmehānismi, kuru pieaugušā vecumā vairs nav. Piemēram, bērniem ir atšķirīga kaulu struktūra, tie ir elastīgāki, kaulu plēve ir biezāka, locītavas kustīgākas – bērni traumas gūst salīdzinoši biežāk, bet lūzumi viņiem ir retāk,» skaidro dakteris Upenieks.

  • Esmu dzirdējusi, ka lēkāšana uz batuta ir ļoti laba – gandrīz kā sporta treniņš. Vai tā ir patiesība?

«Lēkāšana uz batuta ir gana liela fiziskā slodze, kuras laikā paātrinās sirdsdarbība, tāpēc tas ir labs aerobais treniņš. Tā kā fizisko aktivitāšu bērniem mūsdienās vispār bieži pietrūkst, tad palēkāt uz batuta svaigā gaisā ir vēlami.

Dažās valstīs ārsti iesaka lēkāšanu uz batuta bērniem, kuriem bieži ir pulmonoloģiskas kaites, piemēram, klepus, jo fiziskā slodze plus vibrācija, ko sniedz batuts, palīdz izklepoties un veicina elpošanas sistēmas darbību.

Savukārt tiem bērniem, kuri bieži pamežģī, piemēram, kājas vai rokas, un kuriem nereti ir saišu hipermobilitāte (pārāk lokani), uz batuta īpaši jāuzmanās no traumām. Uz batuta nevajag kāpt tiem bērniem (un arī pieaugušajiem), kuriem nesen bijušas jebkādas traumas, izmežģījumi un lūzumi. Tāpat no šīs aktivitātes jāizvairās, ja ir galvas reiboņi, kakla un citu mugurkaulu daļu problēmas.

Arī vecāka gadagājuma cilvēkiem ar trauslākiem kauliem neiesaku lēkāt pa batutu, jo pastāv traumatisma risks visam balsta un kustību aparātam. Iespējams, batuts attīsta līdzsvaru un koordināciju, tomēr tas noteikti nav pirmais ieteikums līdzsvara stiprināšanai,» stāsta fizioterapeite Arta Ūdre

  • Mana mazmeita, atbraukusi ciemos, grib iet pie kaimiņiem, jo viņiem ir batuts. Dēls saka, lai to ļauju, bet meita uzskata, ka šis batuts ir nedrošs. Kam būtu jāpievērš uzmanība, lai saprastu, kaimiņu batuts ir drošs vai tomēr ne?

Ir trīs pamatpazīmes, pēc kurām noteikt batuta drošību. Pirmkārt, batuta metāla atsperēm, āķiem un rāmim jābūt ar aizsargpārklājumu, kas turklāt ir kontrastējošā krāsā, salīdzinot ar lēkājamās daļas virsmu. Otrkārt, ap batutu jābūt drošības tīklam. Treškārt, batuta rāmis nedrīkst būt bojāts, lēkājamajai virsmai nedrīkst būt caurumu, plīsumu vai plaisu, turklāt pirms kāpšanas uz batuta jāpārliecinās, ka tas ir tīrs un sauss.

Kā pareizi uzstādīt batutu?

Patērētāju tiesību aizsardzības centra ieteikumi.

  1. Batutam jābūt novietotam brīvā vietā, kur vismaz 2,5 metru apkārtnē nav nekādu iespējamo apdraudējumu – žoga, dzīvžoga, koku, sētas vai kādu citu priekšmetu.
  2. Batuts jānovieto uz līdzenas virsmas – piemēram, zālienā, smiltīs, uz mulčētas virsmas, gumijota seguma vai kāda cita līdzīga materiāla, kas nodrošina amortizējošu efektu. Batutu nedrīkst novietot uz cietas pamatnes, piemēram, betona vai asfalta, – īpaši tad, ja tam nav drošības tīkla.
  3. Ap batutu jābūt vismaz 2,5 metrus platai drošas krišanas zonai, kā arī vairākus metrus brīvai gaisa telpai virs batuta.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs