Svarīgi izlasīt pirms dodies uz mežu ogot un sēņot!

Drošība mežā
7. augusts
1 komentārs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Klāt ogu un sēņu laiks, tādēļ vērts atgādināt, kas jāzina, dodoties pēc dabas veltēm.

Privāts vai valsts mežs?

Dodoties svešā mežā, nezinot, vai tas pieder valstij vai privātīpašniekam, var nonākt nepatikšanās. Meža likumā teikts, ka valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, savukārt privāto mežu īpašniekiem ir tiesības noteikt, lai svešinieki viņa mežā nenāk, neogo un nesēņo. Tad gan meža īpašniekam jāparūpējas, lai jebkuram ogotājam ir nešaubīgi skaidrs, kur sākas privātais mežs, kurā saimnieks neļauj vākt meža veltes. Lai to norādītu, privātā meža teritorijas nav obligāti jāapjož ar augstu sētu. Par privātīpašumu liecina izkopta meža robeža un gar to izvietotas labi redzamas plāksnītes ar norādi Privātīpašums. Ja šādas norādes ir, šajā mežā ogot iet nedrīkst. Ja nekādu norāžu nav, vākt dabas veltes mežā ir atļauts. Diemžēl var gadīties, ka meža saimnieks, kurš par privātīpašuma norādēm nav parūpējies, tomēr pieprasīs, lai sēņotāji vai ogotāji iet no viņa meža ārā. Tad nu gan jāizlemj – strīdēties vai tomēr iet meklēt ogas un sēnes citur.

Zināšanai! Lai pavisam droši zinātu, vai atrodies valsts, pašvaldības vai privātā mežā, izmanto Latvijas valsts mežu mobilo lietotni LVM Geo Mobile, ko bez maksas var lejuplādēt savā mobilajā telefonā. Šī lietotne ne vien ļaus noteikt meža piederību, bet arī lieliski palīdzēs orientēties un atrast mājupceļu, ja apmaldīsies.

Kur meklēt meža ogas?

  • Avenes. Nogatavojas jūlijā, augustā. Līdzīgi kā meža zemenes, mīl plašumu un sauli, bet aug bagātīgākā, kūdrainākā augsnē nekā zemenes. Avenes izcirtumā jāmeklē četrus piecus gadus pēc cirsmas izstrādes.  
  • Mellenes. Mellenes nogatavojas jūlijā, augustā. Diemžēl melleņu ražu būtiski ietekmē komerciālie ogotāji, kas tās lasa ar ogu kombainiem. Ja mellenāju ziedi pavasarī neizsalst, ogas var salasīt arī Pierīgā, tikai jāpabrauc dziļāk mežā, jo ceļmalās tās biežāk apsalst vai ir nolasītas. 
  • Brūklenes. Sastopamas galvenokārt priežu mežos, izcirtumos un purvos uz ciņiem. Zied jūnijā, ienākas jūlijā. Visgaršīgākās brūklenes izaug priežu jaunaudzēs, – tur tām tiek vairāk saulītes.
  • Lācenes. Drīzāk nevis meža, bet purva oga. Ienākas vienlaikus ar mellenēm – jūlijā. Lācenes aug tik mitrā vietā, kur kokiem vairs nepatīk – tur būs ciņi, akači, spilves un pa kādam sīkam bērziņam vai priedītei. Lielākās lāceņu platības Latvijā atrodamas Ziemeļvidzemē, arī Ķemeru un Olaines puses purvos, Madonas apkārtnē, šur tur arī Latgalē.

10 padomi, kā neapmaldīties un atrast mājas

  1. Neej uz mežu vienatnē, citus par to neinformējot! Pirms dodies uz mežu vai purvu, noteikti kādam par to jāpastāsta: jāpasaka, tieši uz kuru vietu dosies un kad būsi atpakaļ. Nepaliec pārāk ilgi, jo vakara krēslā pat zināmas vietas izskatās svešādas.
  2. Saģērbies spilgti! Paņem līdzi personu apliecinošu dokumentu vai vismaz ieliec kabatā zīmīti ar savu vārdu, mājas adresi vai tuvinieka telefona numuru.
  3. Neaizmirsti mobilo telefonu! Pat ja esi pusceļā un atceries, ka telefons palicis mājās, dodies pakaļ. Pārbaudi, vai tam ir labi uzlādēta baterija, un drošības labad ieliec telefonu plastmasas maisiņā, lai pasargātu no mitruma. Noglabā tā, lai tas nepazūd, griežot sēnes vai lasot ogas.
  4. Nodrošinies pret kritiskām situācijām! Paņem līdzi pretsāpju tableti, marles saiti. Ja ikdienā lieto kādas zāles, noteikti paņem līdzi lieku devu – ja nu apmaldies un laikus neatgriezies mājās? Ieliec somā pudeli ūdens, šokolādi, pāris cukurgraudu enerģijas atjaunošanai. Paņem līdzi arī kabatas lukturīti un svilpīti – daudz vietas neaizņems. Ja proti izmantot kompasu, ņem līdzi!
  5. Vēro apkārtni! Dodoties uz svešu mežu vai purvu, ielāgo ceļu: kur brauc, uz kuru pusi nogriezies, vai tur ir kāda māja, autobusa pietura, dzelzceļš, pakalns. Mežā iegaumē īpašās zīmes: cirsma, izgāzts koks, zvēru barotava, kokā iesieta lente. Ielāgojot zīmes, zināsi, vai atpakaļceļš ir pareizs, bet apmaldoties varēsi pastāstīt, kā tevi atrast.
  6. Esiet tuvumā! Ieejot mežā kompānijā, ik pa laikam sasaucieties. Tikko šķiet, ka esi apmaldījusies, uzreiz sazvanies ar citiem un pastāsti viņiem, kurp gāji. Ja esi viena, bet zini kādu cilvēku, kas pārzina šo mežu, zvani viņam. Iespējams, atpazīstot specifiskākus orientierus (piemēram, baltām sūnām apaugušu pauguru, kādu lielāku koku, ko vari nofotografēt un nosūtīt), viņš spēs ieteikt virzienu mājupceļam. Ja galīgi vairs nezini, kurp doties, zvani glābšanas dienestam pa tālruni 112.
  7. Palīdzi glābējiem tevi atrast! Glābējiem iespējami precīzi izstāsti par savu atrašanās vietu. Nosauc tuvāko apdzīvoto vietu, stāsti, kad un pa kuru ceļu mežā iegāji vai iebrauci. Glābējiem palīdzēs arī meža kvartālu numuri, kas izvietoti uz kvartālu plāksnītēm stigu krustpunktos. Dodoties meklēt, glābēji cilvēka aptuveno atrašanās vietu nosaka, salīdzinot karti un stāstījumu: pietuvojas ar automašīnu un raida skaņas signālu, pa telefonu jautājot, vai pazudušais to dzird. Ja nedzird, glābēji dodas citā virzienā un turpina meklēšanu. Ja pazudušais skaņas signālu dzird, jādodas tā virzienā.
  8. Nekrīti panikā! Ja sazināties ar tuviniekiem vai glābējiem kāda iemesla dēļ nav iespējams (piemēram, izlādējies telefons), neuztraucies: ja vien tev ir viss kārtībā ar veselību, no meža noteikti izkļūs – Latvijas meži nav tik lieli, lai tajos pazustu pavisam. Tuvinieki drīz vien tevi sāks meklēt un atradīs.
  9. Nepārtērē spēkus! Ja nezini, kurp doties, nevajag klūpot un krītot bezjēdzīgi brist pa mežu. Apsēdies, atpūties, padomā. Ja nezini mājupceļa virzienu, ej tikai taisni. Ja priekšā ir purvs, tam gan doties pāri neriskē. Katrā mežā ir ceļi – kad kādu atradīsi, iet būs vieglāk, vairs neriņķosi pa brikšņiem. Mēģini kādu sasaukt un dodies balss virzienā. Centies saklausīt, kur tuvumā atrodas ceļš, kur kāda māja. Ja atrodi, pieklauvē un ej iekšā!
  10. Izmanto senču gudrības! Tici vai ne, bet daudzi cilvēki zina ne vienu vien stāstu par to, ka apmaldoties var piemesties vadātājs – cilvēks iet un iet, un saprot, ka staigā uz riņķi, jo nemitīgi nonāk vienā un tajā pašā vietā. Pamēģini rīkoties tā, kā māca folklorā: apstājies, novelc drēbes, izgriez tās uz kreiso pusi un uzvelc atpakaļ. Reizēm palīdzot arī labās kurpes pāraušana kreisajā kājā, bet kreisās kurpes – labajā. Ja esi kristīgs cilvēks, noskaiti tēvreizi.

 

Lasi citur

1 komentārs

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs