Skumjā suņa skatiens jeb Viss par plakstiņu operācijām

Aktuāli
Ieva
Ieva
Agnese Meiere
Agnese Meiere
19. maijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Vispirms tu to pamani, ēnojot acis, – aizverot plakstiņu, tam ir tā kā par daudz ādas! Kad vēlāk uzmanīgāk ielūkojies spogulī, bažas apstiprinās: augšējais plakstiņš pārkāries acij. Īsāk sakot, nodevēja gravitācija nav sieviešu pusē un skatiens kļūst kā skumjam basetam. Ja tas nepatīk, vai tiešām vienīgais risinājums ir operācija? Konsultē INA FREIMANE, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sejas un žokļa, plastikas ķirurģe.

Ārsti saka – ja esi nopietni domājusi, ka ar plastiskās operācijas palīdzību gribētu uzlabot sejas ovālu vai veikt kādu citu izskatu uzlabojošu operāciju, bet ir bail, plakstiņu operācija varētu kalpot kā tāds lakmusa papīriņš. Vai tu vispār spēsi to izturēt, vai nebūs bail. Sarežģītības ziņā tā ne tuvu nestāv  dažādām ķirurģiskām operācijām un nereti tiek uzskatīta par visvienkāršāko no plastikas operācijām. BET! Tā tomēr ir un paliek operācija, tātad saistīta ar virkni nepatīkamu izjūtu un iespējamām komplikācijām. Un tā nekādā gadījumā nav veicama uz ātro, ieplānojot to kā papildu pienākumu savā darbu grafikā. Ja vēlies veikt operāciju, rēķinies, ka divas trīs nedēļas tava dzīve tomēr lielākoties ritēs atpūtas režīmā, ideālā variantā – mājās.

Ptoze jeb audu noslīdējums var būt gan iedzimta, gan iegūta problēma. Proti, ja plakstiņi nokārušies tēvam un/vai mātei vai vecvecākiem, liela iespēja, ka tā tas notiks arī viņu pēcnācējiem. Plakstiņu noslīdēšanas iemesls var būt arī rezultāts nepareizam dzīvesveidam – visvairāk plakstiņiem kaitē nakts darbs, tāpat arī alkohols un smēķēšana.

Arī strauja svara zaudēšana – āda kļūst ļengana, it kā atkārusies ne tikai uz ķermeņa, bet arī uz plakstiņiem. Audu noslīdējums var būt saistīts arī ar iekaisīgām ādas slimībām, piemēram, atopisko dermatītu, psoriāzi un citām. Tomēr visbiežāk plakstiņu noslīdējuma iemesls ir tieši gadu nasta – ar novecošanu saistītas ādas izmaiņas.

6  jautājumi par plakstiņu operācijām

  • Kā saprast, kad vajadzīga operācija?

Ir situācijas, kad plakstiņu operācija ir ne tikai nepieciešama, bet pat neatliekama – ja plakstiņa āda ir tik ļoti noslīdējusi, ka pārkaras pāri acij – nākas grumbot pieri un raukt uzacis, lai vispār spētu redzēt. Taču nevajadzētu gaidīt līdz brīdim, kad situācija kļuvusi tik dramatiska, – par operāciju var sākt domāt jau tad, kad plakstiņa noslīdējuma dēļ acīm rodas smaguma sajūta un vakarā tās ir tik nogurušas, ka gribas turēt aizvērtas. Bieži nogurumam pievienojas arī acu asarošana, graušanas sajūta.

«Kad sievietes man konsultācijā vaicā: «Dakter, vai man nepieciešama plakstiņu operācija?» – atbildu, ka šī ir viena no retajām reizēm, kad diagnozi nosaka pats pacients. Proti, ja neapmierina plakstiņu izskats, ja kļūst grūti vai neiespējami uzkrāsot acis, operācija, visticamāk, ir vajadzīga,» uzsver Ina Freimane. 

Par plakstiņu operāciju sievietes parasti sāk domāt pēc 35 gadu vecuma.

Vairums sākumā tikai pakonsultējas, bet operāciju veic pēc pāris gadiem, kad liekā āda jau kļūst patiešām traucējoša.

Jāpiebilst – plakstiņu operācijas laikā ar vienu šāvienu iespējams nošaut divus zaķus. Ne tikai izlabot plakstiņus, bet arī novērst tā dēvēto tauku bruku, ja tāda radusies. Ap aci ir tādi kā tauku spilventiņi jeb tauku polsterējums. Pateicoties tiem, acs nav iekritusi uz iekšu, bet skaisti izceļas. Bet šos tauku polsterīšus ietver kas līdzīgs kapsulai – tā polsterīšus notur vajadzīgajā vietā. Diemžēl ar gadiem atslābst ne tikai plakstiņu āda, bet arī tauku kapsula. Līdz ar to tauku polsterīši it kā ieslīd ādā, radot acij papildus smagumu un slodzi. Plakstiņu operācijas laikā iespējams izņemt arī noslīdējušo polsterējumu. Tiesa, likvidēt visu acs polsterējumu nedrīkst, tad acs izskatīsies iekritusi, tāpēc visbiežāk izņem tikai to polsterīti, kas ir acs kaktiņā.

  • Kā pacientu sagatavo operācijai?

Kad sarunā ar ārstu izlemts – jā, operācija notiks –, ārsts izpēta plakstiņus un veic priekšdarbus: vispirms izmēra, kur un kā veikt griezumu (dažkārt šim nolūkam izmanto arī cirkuli), un ar speciālu marķieri uzzīmē uz plakstiņa griezuma līniju un ādas daudzumu, kādu paredzams izgriezt.

Iespējams, citās klīnikās notiek citādi, bet daktere Freimane uzzīmēto vienmēr nofotografē un parāda pacientei. Ja abus – ārstu un pacienti – viss apmierina, seko nākamais sagatavošanās posms.

Daudzās klīnikās to nemaz neprasa, bet Ina Freimane uzstāj – jāveic asinsanalīze.

«Lai veiktu operāciju, cilvēkam jābūt pilnīgi veselam. Un asinsanalīze ārstam ļauj pārliecināties par to, vai organismā nav kāds iekaisums vai, piemēram, nav traucēta asins recēšana, kas var būtiski ietekmēt operācijas gaitu.»

  • Kā notiek operācija?

Vienošanās par atsāpināšanas veidu parasti notiek pirmsoperācijas konsultācijas laikā. Visbiežāk izvēlas tā dēvēto vietējo anestēziju, kad ādā tiek veikta atsāpinoša injekcija. Ja paciente baidās no sāpēm vai pašas operācijas, iespējams veikt intravenozo sedāciju – vēnā ielaiž nomierinošas zāles un tikai pēc tam veic lokālo anestēziju. Līdz ar to operācija paiet tādā kā pusmiegā. Augšējo plakstiņu operācija ilgst aptuveni stundu.

«Ar anestēziju operācija ir absolūti nesāpīga. Vienīgais, ko var just, – tādu kā spiediena sajūtu,» piebilst ķirurģe. Nepatīkamas izjūtas (bet ne sāpes) var radīt jau minētā tauku brukas izņemšana.

Kad operācija veikta, āda tiek sašūta ar ļoti smalkiem diedziņiem. Jaunākiem cilvēkiem, kam āda vēl ir ļoti elastīga, šuve izvietota it kā plakstiņa iekšpusē, vienīgi acs ārējā un iekšējā kaktiņā redzami nelieli diegu galiņi. Ja āda vairs nav tik elastīga, izmanto citu veidu šuves, un arī tās palīdz ādu izvietot līdzenāk un rētu padarīt pēc iespējas nemanāmāku.

  • Ar ko jārēķinās pēc operācijas?

Pēc operācijas abas acis tiek aizlīmētas ar speciālu plāksteri, un uz tām tiek uzliktas spiedošas kompreses. Nonākot palātā, acīm tiek uzliktas arī ledus kompreses, un šādi jāguļ trīs četras stundas. Kāpēc tas nepieciešams? Lai mazinātu tūsku un novērstu asiņošanu.

Kad nospiedošās kompreses noņemtas, uz plakstiņiem tiek uzlīmētas nelielas plākstera strēmelītes. Parasti šai brīdī paciente jau drīkst doties mājās.

Taču tas nenozīmē, ka būs tikai jāguļ un jāgaida, kad pārvērtīsies skaistā princesē. Šādas tādas pūles būs jāpieliek arī pašai.

Proti, nākamajā dienā pēc operācijas acīm būs jāuzliek ledus kompreses – ar aptuveni stundu gariem intervāliem visas dienas garumā. Otrajā un trešajā dienā daktere iesaka uz acīm ik pa laikam uzlikt melnās tējas kompreses – tās gan mazinās iekaisumu, gan noņems nepatīkamas sajūtas, ja tādas radīsies. Savukārt jau ceturtajā (reizēm piektajā) dienā pēc operācijas atkal jādodas vizītē pie ārsta, kur tiks noņemtas šuves.

Operācijas un tās radītās tūskas dēļ retos gadījumos acis dažas dienas var arī asarot. Tāpēc ārsts jau laikus izraksta speciālus acu pilienus, kas šo asarošanu novērsīs.

Bet pats galvenais, kas jāņem vērā pēcoperācijas periodā, ir zilumi. Lai ko apgalvotu paziņas, kas vienmēr visu zina labāk, vai reklāmas bukleti, kas reklamē ātru atgriešanos darbā, zilumu parādīšanās uz augšējiem, nereti arī uz apakšējiem plakstiņiem un vaigu rajonā, ir neizbēgama (ar retiem izņēmumiem). Dažas dienas pēc šuvju izņemšanas parasti atļauts atsākt lietot dekoratīvo kosmētiku.

Pēc mēneša griezuma vietā redzama tikai šaura maza svītriņa, kuru tā īsti nemaz nevar redzēt, jo rēta ir tieši plakstiņa locījuma vietā.

Savukārt jau pēc dažiem mēnešiem rēta ir kļuvusi gaiša un pavisam nemanāma – to pamanīt var tikai ārsts, kas veicis operāciju.

Atceries! Uz operāciju jāņem līdzi saulesbrilles, un no tām nedrīkst šķirties vismaz turpmākos divus mēnešus. Saulesbrilles no lieka kairinājuma un saules pasargās gan acis, gan tikko dažādas manipulācijas pārcietušo ādu. Un, ko tur liegties, palīdzēs atšaudīties no pārāk ziņkārīgiem skatieniem. Pirms iešanas laukā acu zonu vajadzētu arī ieziest ar krēmu, kura saules aizsargfiltrs (SPF) ir ne mazāks par 50, citādi var iedzīvoties nepatīkamā pigmentējumā – rētas var kļūt brūnganas un uzkrītošas.

  • Vai var gadīties, ka operācijas laikā noņem pārāk daudz ādas?

Klīst nostāsti par gadījumiem, kad operējot noņem tik daudz ādas, ka pēc tam nav iespējams aizvērt acis. «Manā praksē tā nav gadījies. Taču, kad sāku nodarboties ar plastisko ķirurģiju, kāds ārsts no Amerikas bija atvedis filmu par plakstu operāciju, un tajā bija redzams, ka operācija ar nolūku tiek veikta tā, lai acs pilnībā neaizveras, – iespējams, tāpēc, ka āda ar gadiem atkal kļūst vaļīga. Latvijā šādas operācijas netiek praktizētas,» saka Ina Freimane.

Jāpiebilst – medicīnā tomēr var būt visādi, un patiešām var gadīties, ka acs tūlīt pēc operācijas pilnībā neaizveras. Tādā gadījumā jālieto speciāli acu pilieni acu mitrināšanai. Taču, pārejot tūskai, plakstiņam atkal vajadzētu aizvērties normāli.

  • Kādas ir iespējamās komplikācijas pēc operācijas?

Pēc operācijas organisma īpatnību dēļ pēkšņi var veidoties tā dēvētās keloīdrētas – rēta ir cieta, neregulārām malām, aug lielāka par pašas brūces robežām –, un tā var gadīties, pat ja nekad agrāk nekas tāds nav bijis. Tiesa, tādas rētas veidojas ļoti reti, un tad plakstu izskatu var uzlabot ar speciālu ziežu un masāžas palīdzību. Var palīdzēt arī ādas slīpēšanas procedūras.

Vēl viena (ļoti reta) komplikācija, kas var rasties pēc operācijas, ir asiņošana. Paaugstināta asinsspiediena vai citu iemeslu dēļ brūce turpina asiņot. Tā kā acu zonā nav lielu asinsvadu, asiņošana ir neliela, tomēr tā var būt traucējoša. Šādā gadījumā uzreiz jāsazinās ar operējošo ārstu.

Protams, visas vienmēr arī interesē, cik šādas operācijas maksā. Izpētot populārāko plastikas ķirurgu cenrāžus, noskaidrojām: no 500 līdz 1000 eiro. 

Pēc operācijas aizliegts

  1. Sauļoties
  2. Celt smagus priekšmetus
  3. Apmeklēt pirti
  4. Liekties
  5. Dzert rūgstošus dzērienus

 

Vai plakstiņu izskatu var uzlabot ar lāzeru?

Atbild ANDA APINE, VC4 Dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe:

«Viegla vai vidēja plakstiņu noslīdējuma gadījumā ādu var mēģināt atjaunot ar frakcionēto CO2 lāzeru. Tas ir ablatīvs lāzers, kas uz ādas šūnām iedarbojas agresīvi, ādu it kā slīpējot. Ir divu veidu CO2 lāzeri: klasiskais, kur ir viens lāzera stars, vai frakcionētais, kur lāzera stars sadalīts daudzos sīkos kūlīšos, līdz ar to audi tiek nevis koagulēti, bet ādā veidojas daudzi sīki punktiņi jeb mikrobrūcītes. Pēc brūcīšu sadzīšanas āda sāk atjaunoties un ražot jaunu kolagēnu, kas turpinās vēl sešus mēnešus pēc procedūras.

Ja lāzerprocedūru veic plakstiņiem, lai netraumētu acis, acīs obligāti jāievieto intraokulārās lēcas. Jāņem vērā – pēc ādas slīpēšanas rehabilitācijas laiks ir vismaz viena nedēļa. Proti, pēc procedūras uz plakstiņa izveidosies plāna krevelīte un pēc nedēļas vai mazliet ilgāka laika (atkarībā no ādas individuālajām īpatnībām) krevelīte nokritīs. Pēc procedūras acis var sūrstēt, var būt arī citas nepatīkamas sajūtas, iespējama acu tūska. Rētas pēc procedūras nepaliek, taču jāņem vērā, ka apstrādātā zona vismaz turpmākos divus mēnešus jāieziež ar krēmu, kura SPF ir vismaz 50.

Ja šo procedūru kombinē ar plazmas aplikācijām un kosmētiskām procedūrām, iespējams panākt ļoti labu un ilgnoturīgu efektu.

Plakstiņu izskata uzlabošanā var palīdzēt arī tā dēvētais HIFU lāzers (augstas intensitātes fokusēta ultraskaņa). Ar šo lāzeru gan nedrīkst iedarboties tieši uz aci, plakstiņš maksimāli tiek pavilkts uz augšu vai uz sāniem, un ar lāzera palīdzību tiek stimulēta kolagēna veidošanās ādā. Neliels efekts ir uzreiz, bet aptuveni pēc mēneša sākas tā dēvētā neokolagēna ģenēze. Vienkārši sakot – āda savelkas, un plakstiņa izskats uzlabojas vēl vairāk. Šo procedūru atkārtot drīkst ne ātrāk kā pēc mēneša, labāk – tikai pēc gada. Pēc procedūras ar HIFU lāzeru nav nekādu blakņu – ne uztūkuma, ne apsārtuma.

Šo procedūru iespējams kombinēt ar frakcionētās radiofrekvences procedūru. Tās pamatā ir bipolārā radiofrekvence savienojumā ar infrasarkanajiem stariem, kas stimulē dziļāko ādas slāņu atjaunošanos. Arī ar šo procedūru nevar iedarboties tieši uz aci, bet vienīgi nostiepjot lieko ādu. Rezultāts ir redzams pēc 2–3 procedūrām.

Jeta plazmas procedūras laikā tiek veikti ādas virsmas mikrobojājumi, līdz ar to plakstiņš nedaudz savelkas un plakstiņu izskats uzlabojas. Šīs procedūras mīnuss – tā ir ļoti sāpīga, un efekts nav tik iespaidīgs kā pārējām.

Taču, ja liekās ādas ir ļoti daudz un ir ļoti izteikts plakstiņu noslīdējums, palīdzēt var tikai un vienīgi operācija.

 

Kā atrast savu  īsto ārstu plakstiņu korekcijas veikšanai?

  • Droši ieskaties interneta dzīlēs – dažādos sieviešu portālos ir pietiekami daudz diskusiju gan par labākajiem ārstiem, gan pēcoperācijas sajūtām.
  • Tu jau zini, ka vislabākā reklāma ir no mutes mutē. Tāpēc konsultējies ar draudzenēm un paziņām. Ja negribi atzīties, ka operāciju veiksi pati, vari taču aizbildināties, ka meklē labu ārstu mammai, vecmāmiņai vai krustmātei.
  • Ja izkristalizējušies vairāki speciālisti, pie kuriem vērts veikt operāciju, piesakies konsultācijai pie vairākiem. Vizītē iztērētā nauda būs tā vērta. Konsultācijas laikā gan noskaidrosi visu par operāciju, gan varēsi aplūkot attēlus, kuros redzami konkrētā ārsta veikto operāciju rezultāti. Ļoti svarīgi arī, lai starp tevi un ārstu izveidojas īpašs kontakts – lai vari ārstam uzticēties.
  • Noteikti noskaidro, cik bieži ārsts veic šāda veida operācijas. Jo vairāk operāciju, jo lielāka pieredze, tātad labāk piešauta roka.

 

Nākamā lapa

Nākamais: Kad vajadzīga operācija?

Lasi citur

 

 

Privātā Dzīve

Vairāk

Receptes

Vairāk

Veselība

Vairāk

Ieva

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+