Rīgas domei vairs nav līdzekļu bērnudārzu un skolu atjaunošanai nākamgad

Nauda
16. decembris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Rīgas domes Īpašuma departamentam 2020. gadā nav plānota investīciju programma, kas nozīmē, ka nebūs arī līdzekļu bērnudārzu un skolu ēku atjaunošanai, noskaidroja aģentūra LETA.

Tradicionāli pašvaldība ik gadu veica dažāda tipa remontdarbus – fasādes atjaunošanu, iekštelpu remontus, teritorijas iekārtošanu un tamlīdzīgi – vairākos desmitos izglītības iestāžu. Piemēram, 2019. gadā šim mērķim tika tērēti aptuveni 10 miljoni eiro. Taču, kā pirmdien, 16. decembrī, Pilsētas īpašumu komitejā pastāstīja Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Rihards Rusins, saistībā ar vispārējo pašvaldības finansiālo stāvokli, nākamgad nauda šāda tipa remontdarbiem patlaban netiek plānota.

Domnieki šodien otro reizi mēģināja izskatīt Īpašuma departamenta 2020. gada budžeta pieprasījumu, jo aizvadītajā nedēļā kvoruma trūkuma dēļ tas neizdevās. Arī šodien pēc diskusiju sadaļas opozicionāri un neatkarīgie deputāti viens pēc otra sēžu zāli atstāja, kā rezultātā atkārtoti nepietika kvoruma lēmuma pieņemšanai.

Tomēr pirms sēdes atstāšanas deputātu vidū izvērtās pārmetumu pilnas debates par plānotajiem remontdarbiem bērnudārzos, jo departaments nākamgad bija paredzējis atvēlēt piecus miljonus eiro pirmsskolas telpu iekārtošanai, tādējādi cerot rindu uz bērnudārziem samazināt par aptuveni 500 bērniem.

Nākamgad bija iecerēts atjaunot pirmsskolas izglītības iestādes Ligzdiņa telpas Apuzes ielā 74, bērnudārza Mežaparks ēku Stokholmas ielā 24, bērnudārza Bizmārītes ēku Motoru ielā 6, kā arī pārbūvēt Rīgas 80. vidusskolas telpas Andromedas gatvē 11. 

Deputāts Aleksejs Rosļikovs interesējās par to, kādēļ deputāti tikai tagad lemj par līdzekļu piešķiršanu, ja divās adresēs – Stokholmas ielā un Apuzes ielā – realitātē jau ir sākušies darbi. 

Rusins skaidroja, ka remontdarbi uzsākti par šī gada budžetā esošo naudu un kopumā darbiem paredzēti 400 000 eiro. Taujāts, kā nākas, ka departaments uzsācis darbus nemaz nezinot, vai pašvaldība piešķirs tam atlikušo naudas daļu, Rusins konkrēti atbildēt nevarēja, norādot, ka, ja gadījumā nauda iedota netiks – darbi tiks apturēti.

Noslēgtajos sadarbības līgumos ar būvniekiem ir atrunāta situācija, ka darbi finansējuma trūkuma dēļ var tikt apturēti. 

«Ja mēs neko nedarītu, mēs vienkārši pusgadu turētu tukšas ēkas, kuras ir jākurina un jāuztur, lai gan varējām sākt tās iekārtot,» pauda pārstāvis.

Rosļikovs ar departamenta pārstāvjiem ilgstoši strīdējās par to, ka uzsākot remontdarbus, skaidri nezinot vai tiem būs visa vajadzīgā nauda, departaments esot domniekus nolicis ķīlnieku lomā un tagad mēģina naudu dabūt «uz bērnu rēķina».

Tāpat domnieks pauda neapmierinātību, ka departaments plāno investēt vairāk nekā divus miljonus eiro Apuzes ielas ēkā, taču neviens deputātiem neizsniedz tāmi, lai redzētu, kam tāda nauda tiek tērētas. Rosļikova ieskatā, pašvaldībai būtu jāpievērš uzmanība esošo bērnudārzu sakārtošanai, jo pie viņa vērsušies vecāki, kuri «paši pirkuši aizkarus un vākuši naudu garderobes remontam». Tāpat, apsekojot bērnudārzus viņš esot konstatējis, ka daudzviet vienīgais bērnu rotaļu laukums ir «divas zemē iedzītas riepas».

Rusins domniekam skaidroja, ka šie pieci miljoni ir nauda, kuru pašvaldība iekasēs veicot atsavināšanas un privatizācijas procesus, tādēļ līdzekļi domei būs. Tikmēr komentējot atsevišķu iestāžu iespējamo slikto tehnisko stāvokli, pārstāvis skaidroja, ka bērnudārzu iekštelpas remontēt var vidēji mēnesi gadā, jo tie strādā visu laiku.

«Gadā varam izremontēt tikai dažas grupiņas un kamēr »aplis tiek pabeigts", ir pagājuši četri pieci gadi un šajā laikā jau rodas nolietojums, kā ikvienai lietai, ko ikdienā lieto," sacīja pārstāvis. 

Arī deputātes Inese Andersone (VL-TB/LNNK) un Marija Balcere (JKP) interesējās, kas tie par telpu iekšdarbiem ēkā Stokholmas ielā, kuri izmaksā 1,6 miljonus eiro. «Kā var būt, ka Friča Brīvzemnieka pamatskolai mēs pa 1,2 miljoniem tikai iekārtojām iekšpagalmu, bet te veselu ēku atjaunojam. Vai tiešām tas ir samērīgi un kā mēs varam zināt, kam tieši aiziet nauda?» prasīja Andersone, norādot, ka, lai gan opozīcija pēc būtības atbalsta jaunu telpu izveidi bērnudārziem, tai neesot pārliecības, ka nauda tiek izmantota lietderīgi.

Tāpat arī Balcere neslēpa neizpratni, kā departaments varējis uzsākt darbus, nezinot vai viņiem būs vajadzīgā summa un kā deputāti var balsot par naudas piešķiršanu, neredzot tāmes.

Rusins gan domniecēm atbildēja, ka tāmes izsniegt nevar, jo tās ir komercnoslēpums. 

Tikmēr Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) sacīja, ka atbalsta departamenta rīcību uzsākt darbus jau rudens sezonā, jo tad būvnieki «ir nolaiduši cenas». Tāpat viņš ilgstoši veltīja pārmetumus kolēģiem, ka tie tikai nodarbojas ar populismu un priekšvēlēšanu aģitāciju, bet it nemaz negrib strādāt. 

Arī domniece Baiba Broka sacīja, ka, lai gan daudzās skolās telpu stāvoklis tiešām varētu būt labāks, ir jāsaprot, ka ar laiku viss inventārs nolietojas. Tāpat viņa pauda viedokli, ka tieši Apuzes un Stokholmas ielas apkaimes ir vienas no tām, kurās ir vislielākā nepieejamība latviešu bērnudārzu grupiņām.

Savukārt komitejas vadītāja Olga Veidiņa (S) pauda viedokli, ka labāk ir uzreiz celt labas un kvalitatīvas telpas, kurās pēc tam nebūs jāiegulda nauda katru gadu, kā arī kritizēja zāli atstājušos deputātus, norādot, ka tie, kuri visvairāk «klieguši par rindu mazināšanu», tagad izvēlas neko lietas labā nedarīt. 

Kā ziņots, kopumā departamenta 2020. gada budžets bija plānots 21,50 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,3 miljoniem vairāk nekā tika piešķirts 2019.gada sākumā. Finanšu departaments šogad kā kontrolskaitli iestādei bija noteicis 16,50 miljonus eiro, bet taču prasīja par pieciem miljoniem vairāk.

Kā skaidroja Īpašuma departamenta pārstāvji, šis finansējums bija plānots pirmsskolu grupu telpu izveidei, tādējādi nodrošinot papildu vietas 503 bērniem. Rindā uz pašvaldības bērnudārziem patlaban ir vairāk nekā 2000 bērnu. 

Vēl 1,4 miljonus eiro departaments plānoja atvēlēt divām līdzfinansējuma programmām – kultūras pieminekļu atjaunošanas un ēku energoefektivitātes pasākumu programmām. Pieminekļu atjaunošanai tika paredzēts līdzfinansējums 900 000 eiro apmērā, bet ēku energoefektivitātes pasākumu nodrošināšanai – 500 000 eiro.

Līdz šim par energoefektivitātes projektiem atbildēja Rīgas enerģētikas aģentūra, taču līdz ar finansējuma piešķiršanu departamentam, programmas tiktu apvienotas. Savukārt kultūras pieminekļu atjaunošanas programmai šogad bija paredzēti 1,2 miljoni eiro, kas nozīmē, ka nākamgad pieejamais finansējums būtu par 300 000 eiro mazāks. 

Vēl 11,24 miljoni eiro departaments plānoja tērēt dzīvojamo māju/dzīvokļu iegādei un izglītības iestāžu ēku iegādei un rekonstrukcijai, kā arī 797 372 eiro – zemes atpirkšanai, kas pašvaldības iestādēm nepieciešama dažādu funkciju veikšanai.

Kā ziņots, Rīgas domes komitejas šonedēļ sākušas skatīt Rīgas pašvaldības iestāžu nākamā gada budžetus. 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs