Pīlādzis sargājot māju no visiem pasaules ļaunumiem, tikai zari noteikti jānovieto tieši pie durvīm un logiem, lai ļaunums netiktu iekšā. Tur zars var palikt līdz Lieldienām – tad visi sakaltušie mājās atnestie zaļumi esot jāmet ārā. Savukārt ar pīlādža zaru slotiņu ieteicams izslaucīt istabām visus kaktus. Lai arī seni ticējumi vēsta, ka īsti iedarbīgs pīlādzis ir tikai tad, ja to no meža atvelk aiz galotnes, tā var nedarīt. Iestādīts pie mājas, pīlādzis sargājot jo īpaši – no burvestībām, noskaušanas, ļaunas gribas.
Zintnieki uzskata, ka pīlādzis dziedina un dod spēku visiem, kuri mīl, kā arī palīdz atmodināt snaudošu seksualitāti. Pīlādžu pirtsslotas, kas patīkami masē ķermeni, palīdzot sakārtot iekšējo enerģētiku.
No pīlādžogām var savērt krelles – košās ogas palīdzot kreļļu nēsātājai atbrīvoties no svešas enerģētikas, bet, ja jādodas ceļojumā vai mācīties prom no mājām, līdzi vajagot paņemt pīlādža zaru krustu. Jāsameklē divi pīlādža zari – vislabāk pirksta resnumā –, vidusdaļā tiem jāiegrebj nelielas gropītes, lai tos var salikt krusta formā. Zariņus sastiprina, aptinot sarkanu vilnas dzīparu. Šādu krustiņu var ielikt arī automašīnā.