Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
7
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Vilhelma Ķuzes saldumi
Pirmais slavenais saldumu ražotājs Latvijā bija vācu uzņēmējs Teodors Rigerts, kurš 1870. gadā savu saldumu fabriku atvēra Rīgā, Zaļajā ielā, un drīz kļuva par lielāko saldumu ražotāju gan Baltijā, gan Krievijas impērijā. Tad savu fabriku Sporta ielā atver Ludmila Gēringere, kuras fabrikā gadsimtu mijā saldi smaržoja 900 dažādu veidu našķi. Šokolāde, konfektes, šokolādes figūriņas, marcipāns, karameles, ledenes, marmelāde… Gēringeres saldumi saņēma arī Grand Prix starptautiskās izstādēs Eiropā.
1910. gadā Rigertam un Gēringerei uzrodas konkurents – pirmo konditoreju atver Vilhelms Ķuze. Pēc tam cita pēc citas uzplaukst viņa konditorejas un cehi, uzrodas šokolādes ražošanas mašīna.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, ražotnes evakuē un Rigerts un Gēringere ražošanu pārtrauc. Bet Ķuze turpina ražot konfektes. Taču pēc kara saldumu ražošanu atsāk visi trīs.
1921. gadā ir vēsturisks brīdis – konfekšu fabriku Maķedonija atver ebreju uzņēmējs Iļja Hromčenko jeb Elija Levins. 1925. gadā tā kļūst par tirdzniecības un rūpniecības akciju sabiedrību Laima. Trīsdesmitajos gados viņa fabriciņu nopērk Latvijas Kredītbanka un 1937. gadā apvieno vienā uzņēmumā ar Rigerta un vēl vienu, Mežita, saldumu ražošanas uzņēmumu. 1938. gadā tiek uzbūvēta moderna ražotne Miera ielā, un Laima sāk savu uzvaras gājienu. Tirdzniecības apjomi sasniedz piecus miljonus latu, Laimas saldumus eksportē uz Eiropas valstīm, ASV, Indiju… Lieliska kvalitāte un stilīgs dizains – tas bija Laimas zīmola noslēpums.
No Krievijas atgriežas arī Ķuze, kurš atjauno un paplašina biskvītu ceptuves, pilnā sparā gatavo karameles, šokolādi un 1930. gadā sāk ražot arī kafiju. Un, tāpat kā Laima, eksportē uz daudzām valstīm, pat uz Austrāliju.
Taču nāk padomju gadi, un saldumu fabrikas nacionalizē. Gēringeres fabriku pārdēvē par Uzvaru, Ķuzes uzņēmums kļūst par 17. jūniju, bet Laima savu nosaukumu saglabā.
