• Pieci leģendāri zīmoli, ar kuriem Latvija varēja un var lepoties

    Aktuāli
    Ievas Padomu Avīze
    Ievas Padomu Avīze
    18. novembris, 2020
    1 komentārs

    Drukāt

    Saglabāt

    Izcila reputācija un medaļas prestižās pasaules izstādēs dažādos laikos bijušas Latvijas saldumiem, spiegu fotoaparātiem, velosipēdiem, porcelānam un dažam stiprākam dzērienam. Lūk, pieci zīmoli, ar kuriem varēja un var lepoties Latvija*.
    Nākamais: Minox fotoaparāts

    Kuzņecova porcelāns

    Pierīgā ražoto Kuzņecova porcelānu pazina visā Krievijas impērijā, un kolekcionāri vēl tagad, ieraugot kādas terīnes apakšā raksturīgo zilo zīmogu, noklakšķina mēli: o, Kuzņecovs!

    Jau pirms tam Rīgā darbojās dažas ne pārāk veiksmīgas porcelāna fabriciņas, taču 1841. gadā Pierīgā, toreizējā Dreilingsbušā, Krievijas uzņēmējs Sidors Kuzņecovs uzslej savu fabriku, kurā sāk ražot porcelānu un fajansu. Tolaik tā ir tikai viena no Kuzņecovu daudzajām ražotnēm, ir arī citas. Taču Rīga ir sevišķi kārdinoša ar to, ka te ir osta – importa un eksporta vārti. Turklāt te, izbēguši no vajāšanām Krievijā, apmetušies daudzi vecticībnieki, un arī paši Kuzņecovi pieder vajātajiem, ļoti dievbijīgajiem un sīkstajiem vecticībniekiem. Kuzņecoviem veicas labi, viņu porcelāns un fajanss saņem dažādus apbalvojumus pat Parīzē un Čikāgā, daļu produkcijas eksportē uz Angliju, Holandi un to kolonijām, bet fajansa traukus pērk Rīgas strādnieku ģimenes. Īpašnieki seko pasaules dizaina vēsmām, turklāt izstrādājumiem ir izcila kvalitāte – porcelāns tīrs un balts, krāsas dzidras, glazūra gluda.

     

     

    Bet pienāk Pirmais pasaules karš un revolūciju laiks, padomju vara Kuzņecovu ģimenei atņem visus īpašumus, tikai Rīgas fabrikai netiek klāt – cita valsts! Jāsāk viss no jauna! Daļu akciju pārdod uzņēmīgam latviešu ķīmiķim Mārtiņam Kalniņam. Porcelāna apgleznošanā iesaista māksliniekus, metus rada Romans Suta, Sigismunds Vidbergs, Ansis Cīrulis, Ludolfs Liberts, Jēkabs Bīne, Niklāvs Strunke… Plauktos parādās porcelāna figūriņas, Pētera Plotņikova radītās tautumeitas un tautudēli.

    Pēc padomju okupācijas Kuzņecova fabriku denacionalizē, pārdēvē par Sarkano zvaigzni, bet pēc tam par Rīgas keramikas fabriku. 

    *Informācijas avoti – lb.lv, laima.lv, laikmetazimes.lv, erenpreiss.com

    Nākamā lapa

    1 komentārs

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē