Nākamais gads būs labvēlīgs Saules sistēmas spožāko planētu novērošanai

Astronomija
27. decembris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Nākamais gads Latvijā būs labvēlīgs visu spožāko Saules sistēmas planētu novērojumiem, kā arī tradicionālajos datumos būs redzami meteori jeb krītošās zvaigznes, informē Latvijas Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš.

Divu interesantāko meteoru plūsmu – Perseīdu un Geminīdu – aktivitātes maksimumi 2020. gadā gaidāmi 12. augustā un 13. decembrī.

Tomēr Saules un Mēness aptumsumu ziņā 2020.gads būs ļoti pieticīgs, jo Latvijā būs novērojami tikai divi pusēnas Mēness aptumsumi, kuru laikā pilna Mēness diska spožuma samazināšanos ar neapbruņotu aci būs samērā grūti pamanīt, norādīja Krastiņš.

Nākamgad būs četri pusēnas Mēness aptumsumi, bet nebūs neviena daļēja vai pilna Mēness aptumsuma, tomēr vien divi no šiem pusēnas Mēness aptumsumiem būs redzami Latvijā. Pirmais pusēnas Mēness aptumsums Latvijā būs redzams jau 10. janvārī no plkst. 19.06 līdz 23.14, savukārt otrais pusēnas Mēness aptumsums būs redzams naktī no 5. jūnija uz 6. jūniju – no plkst. 21.43 līdz 0.06.

Biedrības valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka jūnijā debesis ir gaišas, bet pilns Mēness atrodas zemu virs horizonta, tādēļ pusēnas aptumsuma ietekmi uz Mēness spožumu faktiski nav iespējams pamanīt. Bez minētajiem pusēnas Mēness aptumsumiem citviet pasaulē 2020. gadā būšot redzams arī viens gredzenveida Saules aptumsums 21. jūnijā un viens pilns Saules aptumsums 14. decembrī.

2020. gads toties būs ļoti labvēlīgs spožākās Saules sistēmas planētas Veneras novērojumiem.

No janvāra līdz maijam tā būs redzama vakaros, bet no jūlija līdz pat gada beigām – rītos. Vislielāko spožumu Venera sasniegs 28.aprīlī un 8.jūlijā.

Saulei tuvākajai planētai Merkuram 2020. gadā būs divi labi vakara redzamības periodi no 5. februāra līdz 20. februārim un no 20. maija līdz 10. jūnijam, kā arī viens labs rīta redzamības periods – no 1. novembra līdz 20. novembrim.

Pēc Krastiņa sacītā, Marss būs redzams no jūnija līdz gada beigām un vislabākā Marsa redzamība būs no septembra līdz decembrim. Vislielāko spožumu Marss sasniegs 14. oktobrī, kad tas nonāks opozīcijā un atradīsies 63 miljonu kilometru attālumā no Zemes. 

Turpretī Saules sistēmas lielākā planēta Jupiters būs novērojams no marta līdz gada beigām. Labākā Jupitera redzamība būs jūlijā, tad nakts laikā Jupiters atradīsies zemu virs horizonta debess dienvidu pusē. 

Samērā līdzīgi novērošanas apstākļi būs arī Saturnam. Tas būs redzams no maija līdz gada beigām, tomēr vislabākā Saturna redzamība būs jūlijā un augustā, kad Saturns būs pietiekami spožs, kaut arī atradīsies zemu virs horizonta debess dienvidu pusē.

Ievērības cienīgs notikums esot gaidāms 21. decembra vakarā, kad Saturns pietuvosies Jupiteram un abas milzu planētas šķirs tikai septiņas loka minūtes liels attālums.

Krastiņš stāstīja, ka iepriekšējo reizi šāda milzu planētu satuvošanās bija novērojama 2000. gadā.

2020. gads Latvijas astronomijā būs ievērojams ar vienu vēsturisku jubileju – tieši pirms 200 gadiem nokrita Līksnas meteorīts, kas ir pirmais no četriem Latvijas teritorijā nokritušajiem un pēcāk atrastajiem meteorītiem. Visi zināmie meteorīti Latvijas teritorijā esot nokrituši laika posmā no 1820. gada līdz 1890. gadam. Kopš tā laika jauni meteorīti Latvijā vairs nav atrasti.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs