Modē puķes lielos podos

Kompozīcijas podos izskatās efektīgi, podus var pārvietot un mainīt vietām, bet pats labākais – podos var audzēt visu, kas vien ienāk prātā. Šoreiz – vairāk par vasaras puķēm un ziemcietēm. Stāsta un rāda AIVARS PRESNIKOVS, SIA IR saimnieks, ilggadējs vasaras puķu audzētājs
Augi
Žurnāls IEVA
Ilze Klapere
14. augusts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Jānis Kairis, Shutterstock no Sanitas Reinbergas personiskā un Izdevniecības žurnāls Santa arhīva

4 svarīgākās lietas par puķu audzēšanu podos

 

  • 1. Podā vajadzīgs drenāžas slānis. Poda apakšējā daļā var bērt akmeņus, keramzītu vai granti, bet var arī izlīdzēties ar pavisam parastu dārza zemi. Ar to aizpilda apmēram trešdaļu poda – vairāk gan ne, jo puķēm vajadzīgs kvalitatīvs substrāts un dārza zeme tiek izmantota vien tādēļ, lai ietaupītu un visu lielo podu nevajadzētu piepildīt ar dārgo substrātu.

    Ja parastās zemes podā būs par daudz, augu saknes drīz vien tajā ietieksies. Tas puķēm var nepatikt, jo dārza zemē ir sārmaināka vide, nekā speciālajā substrātā, un var sākt dzeltēt lapas.

 

  • 2. Jāizvēlas piemērots substrāts. Vasaras puķēm ideāli piemērots ir kūdras substrāts, uz kura iepakojumalasāmi burti NPP (nokarenajām un podu puķēm). Tas ir parupjas struktūras, nesablīvējas, sastāvā ir arī māls un Osmocote ilgstošas iedarbības mēslojums, kas šķīst pamazām un augus baro (vēlāk gan puķēm tik un tā būs vajadzīgs arī pilnmēslojums!).

    Pirms stādīšanas substrātu kārtīgi salej, tikai atceries, ka ūdens substrātu padarīs ļoti smagu, tāpēc podu jau pirms laistīšanas vajadzētu novietot tam paredzētajā vietā – vēlāk to būs grūti pārvietot.

 

  • 3. Vajadzīgs vertikālais akcents. Nav tādu noteikumu, kā un kuras puķes drīkst vai nedrīkst stādīt, veidojot kompozīciju. Tomēr ieteicams ievērot principu, ka poda vidū vajadzētu iestādīt kādu soliteraugu, kas būs vertikālais akcents. Attēlā redzamajā kompozīcijā tā ir viengadīgā sarzāle Pennisetum glaucum ‘Purple Baron’, kas izaugs 60–100 centimetru augstumā.

    No ziedošajām vasaras puķēm labs vertikāls akcents ir, piemēram, kosmeja. Puķes stādīšanai poda malās izvēlas atkarībā no vietas, kur un kā pods stāvēs. Attēlā redzamo podu iecerēts novietot pie žoga, tāpēc žoga pusē podam var stādīt kaut ko zemāku (šoreiz – klājeniskās verbēnas un pelargoniju), bet priekšplānā – nokarenus augus (šoreiz – vairāku šķirņu petūnijas un kalibrahojas, kā arī ipomeja).
  • 4. Nepārblīvē!
    Cik daudz puķu stādīt podā? Attēlā redzami optimāli attālumi starp nule iestādītiem stādiem – tik lieli ir tie tāpēc, ka ņemts vērā: puķes augs lielākas un sakuplos. Ja nu skaistumu gribas tūliņ – piemēram, paredzēti dārza svētki –, var augus sastādīt cieši, lai ir tūlītējs efekts, bet pēc tam stādījumu var paretināt, daļu augu izrokot un pārstādot citur.

Variants ēnainai vietai - vidū begonija jeb leduspuķe, malās: mūra ģipsene, lobēlija, fuksija, efeju sētložņa, dihondra, Jūrmalas lobulārija jeb smaržīgā alise.

Iesaka SANITA REINBERGA, dārzniecības Puķu lauki dārzniece:

«Stādot puķes podos, jāatceras, ka šādos apstākļos augs var baroties tikai no tā, kas ir podā. Īpaši prasīgas attiecībā uz mēslojumu ir vasaras puķes, jo tās zied nepārtraukti un ilgi, bet arī ziemcietes, ja tās iestādītas podos, ir jābaro vairāk nekā dobē augošās. Es savas puķpodu kompozīcijas mēsloju ar lēnas iedarbības šķīstošajām granulām, kas iedarbojas aptuveni trīs 3 mēnešu. Sezonas sākumā augi podos vēl papildus saņem arī pilnmēslojumu.

No ziemcietēm podos vislabāk izskatās tās, kurām ir glīts lapojums un kas labi tur savu augumu – heihēras, ērikas un virši, vilnainās sārmenes un citi. Saulainās vietās podos miksēju visas ziemcietes, kas man patīk: čīkstenes, pelašķus, ehinācijas, lauztās sirdis, pa vidu graciozās graudzāles un arī viengadīgās puķes – tagad, pavasarī, man bija atraitnītes, vēlāk to vietā stādīšu citas.

Par ideālu poda augu uzskatu hostas – tās izskatās fantastiski un ir izcili piemērotas arī ēnainām vietām.

Man hostas podos aug jau septiņus gadus, un es tās pārzieminu tajos pašos podos neapkurināmā kūtiņā – svarīgi ir, lai podu neskar lielie mīnusi, nelieli mīnusi nekādu kaitējumu nenodarīs. Augsni neesmu mainījusi, tikai katru pavasari atkal ieberu ilglaicīgās iedarbības mēslojumu un dodu arī pilnmēslojumu.

Visbiežāk izmantoju plastmasas, jo tie ir vispraktiskākie, un pītos grozus, jo tie, manuprāt, ir visglītākie. Podu izvēle, protams, ir gaumes jautājums, tomēr, ja iecerēts puķes podos arī pārziemināt, nevajadzētu izmantot māla vai betona podus, jo tajos augi var izsalt.»

Pieredze

Lielos podus siltinājām

Stāsta ZANE VEITNERE no Rīgas:

«Koši sarkanos podus pagājušajā gadā nopirkām veikalā Depo – efektīgā izskata un izdevīgās cenas dēļ (katrs maksāja ap 20 eiro). Tiesa, tie ir dekoratīvi podi – bez noteces caurumiem –, bet tos mēs izurbām ar urbi. Turklāt arī materiāls – plastmasa – nav tā izturīgākā, tāpēc paklausījām pazīstamas floristes padomam podus izolēt – pirms augsnes iebēršanas poda iekšpusē gar malām ieklājām putuplasta loksni (nopērkamas celtniecības materiālu veikalos), kam viena puse ir ar foliju (tai jābūt vērstai uz poda ārpusi).

Šāda izolēšana palīdz noturēt podā vienmērīgāku temperatūru – vasarā neļauj augsnei podā pārlieku sakarst, bet ziemā palīdz augiem labāk pārziemot. Par to gan vēl īsti spriest nevaru, jo šī sarkanajiem puķupodiem bija pirmā ziema, turklāt tā nebija barga. Podos uz ziemu biju atstājusi piparmētras, un tās pārziemoja bez problēmām.

PADOMS

  • Ja izvēlies plastmasas podu
    Ja vēlies, lai puķpods noderētu ne tikai vienu vasaru, raugies, lai plastmasa būtu bieza un izturīga. Svarīgs rādītājs ir arī tas, vai tā ir noturīga pret UV staru ietekmi – ja nav, saule ar laiku plastmasu padarīs trauslu. Paskaties arī, vai apakšā podam ir caurumi liekā ūdens notecei.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs