Latvijai iedalīto planētu rosina nosaukt par Staburagu, bet tās zvaigzni — par Liesmu

Astronomija
Ziņu aģentūra LETA
10. oktobris

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) rīkotajā balsojumā par piemērotāko vārdu citplanētai un tās zvaigznei atzīti vārdi Staburags un Liesma, aģentūru LETA informēja biedrībā.

Starptautiskā Astronomijas savienība savā 100. gadadienā katrai dalībvalstij dod iespēju izvēlēties vārdus vienai citplanētai jeb eksoplanētai un zvaigznei, ap kuru tā riņķo. Latvijai šīs vasaras laikā bija jāizlemj, kā saukt zvaigzni HD 118203 un ap to riņķojošo planētu.

Šovasar Latvijas Universitātes portālā divu mēnešu garumā tika pieņemti vārdu ierosinājumi, bet no 6. septembra līdz 7. oktobrim ikviens varēja balsot par vārdu došanas komisijas desmit atlasītiem vārdu komplektiem.

Visvairāk balsu saņēma priekšlikums dot citplanētai vārdu Staburags, bet zvaigznei – Liesma. Kā norāda LAB, saskaņā ar oriģinālo vārdu komplekta Liesma un Staburags pieteikumu šie vārdi ir doti par godu latviešu skolotāja un dzejnieka Frīdriha Mālberģa (1824–1907) poēmai Staburags un Liesma.

Otrajā vietā ierindojās priekšlikums dot citplanētai vārdu Laima, bet zvaigzni nodēvēt par Austru, bet trešajā vietā palika priekšlikums citplanētu nosaukt par Māru, bet tās zvaigzni – par Laimu. Kopumā balsošanas laikā tika saņemtas 2040 balsis.

Saskaņā ar Starptautiskās Astronomijas savienības noteikumiem, ne vēlāk kā līdz novembra sākumam valstīm ir jāinformē tā par valstī veiktajām izvēlēm – par trijiem visvairāk balsis ieguvušiem komplektiem. Citplanētai un zvaigznei jābūt nosauktām atbilstoši visvairāk balsis ieguvušajam komplektam, tomēr savienības iebildumu rezultātā, piemēram, ja tiek secināts, ka vārdi sakrīt ar citu valstu piedāvājumu, var apstiprināts nākamais priekšlikums atbilstoši iegūto balsu skaitam.

Apstiprinājumu par vārdu oficiālo statusu Starptautiskās Astronomijas savienība plāno sniegt šī gada decembra beigās.

Zvaigzne HD 118203 ir novērojama Latvijā visu gadu. Tiesa, tam nepieciešamas skaidras debesis un binoklis vai neliels teleskops. Zvaigzne meklējama viegli atpazīstamajos Lielajos Greizajos Ratos, kas ir daļa no Lielā Lāča zvaigznāja. Vizuāli šī figūra atgādina ūdens smeļamo kausu, un tā divas malējās zvaigznes parasti izmanto Polārzvaigznes atrašanai.

Savukārt planētu pie zvaigznes HD 118203 2006. gadā atklāja astronomu grupa Ronaldu da Silvas (Ronaldo da Silva) vadībā, veicot novērojumus Augšprovansas observatorijā (Francija).

Pēc savām fizikālajām īpašībām zvaigzne HD 118203 pieder pie submilžu kategorijas. Tā ir oranža, nedaudz lielāka par Sauli, bet ap to riņķojošā planēta ir tā saucamais karstais jupiters – tā ir divreiz masīvāka par Saules sistēmas lielāko planētu Jupiteru un atrodas stipri tuvu pie zvaigznes.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs