Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Garantija valsts mūža garumā
Krājobligācijas ir valsts parāda vērtspapīrs ar fiksētu procentu likmi. Tās iegādājoties, cilvēks aizdod naudu valstij, pretī saņemot iespēju uzkrāt un saņemt procentu ienākumus. Krājobligāciju saimniece ir valsts – Latvijas Republika, kuras vārdā darbojas finanšu ministrs. Ar krājobligāciju palīdzību piesaistīto naudu valsts izmanto vispārējām valsts budžeta vajadzībām. Krājobligācijas ir viens no pasaulē visdrošākajiem finanšu instrumentiem, jo valsts garantē līdzekļu atmaksu pilnā apmērā visā tās pastāvēšanas laikā.
Ikviens, kurš ir vismaz 18 gadu vecs, krājobligācijas var nopirkt Latvijas krājobligāciju pārdošanas interneta vietnē www.krajobligacijas.lv, kā arī visās Latvijas Pasta nodaļās.
Krājobligācijas interneta vietnē var iegādāties katru dienu no pusnakts līdz plkst. 23.30, bet Latvijas Pasta nodaļās to var izdarīt darba laikā. Ieguldītājiem krājobligācijas piešķir nākamajā darbadienā pēc iegādes dienas. Vienā reizē var nopirkt krājobligācijas par vismaz 50 eiro, bet maksimālā summa, par kuru vienā reizē var iegādāties krājobligācijas, ir 100 000 eiro. Dienas laikā iesniedzamo pieteikumu skaits gan nav ierobežots.
Par iegādātajām krājobligācijām ir jāsamaksā uzreiz no sava bankas vai Latvijas Pastā atvērtā ieguldītāja maksājumu konta. Krājobligācijas var iegādāties paša izvēlētam termiņam – sešiem mēnešiem, divpadsmit mēnešiem, pieciem gadiem un desmit gadiem. Līdz šim Latvijā vispieprasītākās ir bijušas krājobligācijas ar termiņu 10 gadi – tās iegādājušies vairāk nekā 80% visu ieguldītāju.
Par krājobligāciju iegādi jāmaksā tikai vienreizēja bankas vai Latvijas Pasta piemērotā pārskaitījuma komisijas maksa.
Drošībai, nevis peļņai
Krājobligācijas pašlaik drīzāk ir ļoti drošs noguldījuma, nevis lielas peļņas avots. To fiksētā ienākuma likmes ir apskatāmas www.krajobligacijas.lv sadaļā Šodienas piedāvājums vai noskaidrojamas tajā Latvijas Pasta nodaļā, kurā iespējams iegādāties krājobligācijas. Piemēram, pagājušajā nedēļā, ieguldot 1000 eiro uz 6 mēnešiem, varēja nopelnīt 5 centus, uz gadu – 10 centus, uz pieciem gadiem – 50 centus, bet uz 10 gadiem – 5 eiro.
iksēto ienākumu pārskaita uz ieguldītāja norēķinu kontu bankā vai maksājumu kontu Latvijas Pasta PNS sistēmā, no kura iegādātas obligācijas. Ja krājobligāciju termiņš ir līdz vienam gadam, fiksēto ienākumu izmaksā šī termiņa beigās, bet krājobligācijām ar ilgākiem termiņiem fiksēto ienākumu izmaksā reizi gadā. Krājobligāciju fiksētā ienākuma likmes nosaka, ņemot vērā Latvijas Republikas kredītiestāžu piedāvātās termiņnoguldījumu likmes, valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru likmes un citus kritērijus, ko nosaka Valsts kase.
Ieguldījuma pamatsummu var atgūt izvēlētajā termiņā – krājobligāciju dzēšanas dienā. Ieguldījuma pamatsummu var atgūt arī pirms krājobligāciju dzēšanas termiņa, tomēr tad atkarībā no dzēšanas termiņa tiek pilnīgi vai daļēji zaudēta iepriekš saņemtā fiksētā ienākuma summa.
3 fakti par krājobligācijām
- Krājobligācijas nevar saņemt papīra formā – tie ir tikai ieraksti krājobligāciju kontā, ko var izdrukāt interneta vietnē www.krajobligacijas.lv vai saņemt jebkurā Latvijas Pasta nodaļā, kurā var iegādāties krājobligācijas.
- No krājobligācijām gūtais ienākums netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli
- Krājobligācijas nevar iegādāties kā dāvanu kādam citam un nevar arī uzdāvināt tad, kad tās jau iegādātas. Savukārt krājobligācijās ieguldītos līdzekļus var mantot pilnā apjomā. Krājobligācijas nevar pārdot, bet ir iespējama to pirmstermiņa dzēšana.
Komentārs
Kam derēs naudas ieguldīšana krājobligācijās?
Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs
«Krājobligācijas ir visnotaļ drošs ieguldīšanas veids. No riska viedokļa līdzīgi ieguldījumi būs arī banku termiņnoguldījumi līdz 100 000 eiro, jo arī tos garantē valsts ar Noguldītāju garantiju fonda palīdzību. Tomēr šādam bezriska ieguldījumam var būt arī ēnas puse, jo garantētā peļņas likme var būt zemāka par inflāciju, kas novērojams arī šobrīd. Tas nozīmē, ka, ieguldot fiksēta ienākuma instrumentā, kura likme ir zemāka par inflāciju, ieguldītājs faktiski zaudē daļu savu ieguldījumu jeb nesaglabā savas naudas vērtību.
Tā faktiski ir cena par šo drošību, līdzīgi kā maksa par seifu, kurā naudas vērtība lielāka nekļūst, bet par glabāšanu sanāk piemaksāt.
Līdz ar to krājobligācijas ir piemērotas ļoti piesardzīgiem noguldītājiem, kuriem būtiskākais ir drošība, pat ja tas nozīmē zaudēt nelielu daļu no noguldījuma vērtības inflācijas dēļ, kā arī svarīgs ir pats fakts, ka šādā veidā tiek veikts ieguldījums Latvijas valstī.»
