Rīga +3°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
Kāpēc šīferis ir slikts?
Ja šīferis ir vesels, nekādu briesmīgu ļaunumu tas nenodara. Taču brīdī, kad šīfera plāksnes (arī azbestu saturoši siltumizolācijas materiāli apkures caurulēm u. c.) sāk sadalīties, gaisā izdalās azbesta šķiedras un putekļi, ko dažkārt ar aci nemaz nevar redzēt. Kā jebkam šajā pasaulē, arī šīferim ir savs dzīves ilgums, un arī tad, ja plāksnes glītās kaudzēs rindojas aiz šķūņa, kādā brīdī sākas dalīšanās process.
Šīferis arī ir pietiekami trausls, lai, pāris reižu uzsitot uz plāksnes stūra, rastos putekļi. Diemžēl putekļi nekur nepazūd, cilvēks tos ieelpo – tie krājas plaušās, un var rasties dažādas slimības.
Azbests ir kaitīgs, jo var atdalīties tā šķiedras un šīs šķiedras vai azbesta putekļi var tikt ieelpoti, tādējādi radot ar azbestu saistītos veselības riskus. Azbesta šķiedras novājina cilvēka imūno sistēmu. Biežākas azbesta izraisītās slimības ir azbestoze (tā ir neatgriezeniska plaušu sarētošanās, kas rada nopietnus elpošanas traucējumus un var progresēt pat pēc tam, kad cilvēkam vairs nav saskares ar azbestu), plaušu vēzis un mezotelioma.
Azbests var izraisīt arī barības vada, balsenes, kuņģa, resnās un taisnās zarnas audzējus. Visas minētās slimības parasti attīstās ilgā laika periodā (15–20 gadu laikā pēc pirmās saskares ar azbestu). Protams, var šķist, ka tas vairāk attiecas uz celtniecībā strādājošajiem, kam ar azbestu ir biežāks kontakts. Taču saskaņā ar drošības noteikumiem celtnieki parasti izmanto aizsargmaskas un vismaz kaut kādā mērā tiek pasargāti. Neaizdomājoties par azbesta kaitīgumu, riskam vairāk sevi pakļauj tie, kas ar šīferi darbojas, nelietojot masku, kā arī tie, kam šīferis gadiem stāv kaut kur aiz šķūnīša.
Raksta turpinājums:
