Kas valsts prezidentam var prasīt apžēlošanu?

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2018. gadā saņēma lūgumu apžēlot 168 notiesātos, bet uzklausīja tikai divus lūgumus. Viens notiesātais tika daļēji atbrīvots no pamatsoda izciešanas, otram tika noņemta sodāmība. Kas var prasīt palīdzību, un kā prezidents izvērtē – kuru apžēlot un kuru ne? Konsultē: Irina Pūrīte, Apžēlošanas dienesta vadītāja Sandra Kaija, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Tiesību zinātne profesore.
Vai zināji?
Aiva Alksne
IEVAS Padomu Avīze
25. maijs

Saglabāt

Foto: shutterstock

Valsts prezidenta tiesības apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā, tika atjaunotas 1993. gadā. Lai prezidents varētu savas tiesības īstenot, Latvijas Valsts prezidenta Kancelejā tajā pašā gadā izveidoja Apžēlošanas dienestu.

Notiesāto cilvēku apžēlošana ir viena no Valsts prezidenta tiesībām. Apžēlošanu lūgt var cilvēks, kurš izcieš vai jau ir izcietis sodu Latvijā. Tāpat to var darīt arī ārvalsts tiesā notiesāts cilvēks, kas sodu izcieš Latvijā bez nosacījuma, ka apžēlošana nav piemērojama, kā arī cilvēks, kurš notiesāts Latvijā, bet nodots soda izciešanai ārvalstī, kur piekrists atzīt Latvijā pieņemto lēmumu par personas apžēlošanu.

Atšķirīga apžēlošanas kārtība

Apžēlošanas lūgumu var iesniegt ikviens notiesātais, kā arī viņa aizstāvis, likumiskais pārstāvis, vecāki, bērni vai laulātais.  Apžēlošanas lūgums jāsūta vēstulē Valsts prezidentam Pils laukumā 4 vai uz e-pasta adresi info@prezidents.lv. Vidēji gadā Valsts prezidenta Kancelejā tiek saņemti 250 apžēlošanas lūgumi. Tiesa, par vienu notiesāto var būt saņemti vairāki lūgumi, piemēram, vienu un to pašu cilvēku apžēlot lūdz gan māte un tēvs, gan sieva un advokāts.

Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.  Tie, kam par smagu vai sevišķi smagu noziegumu piemērota brīvības atņemšana, ir noteikta īpaša kārtība apžēlošanai.

Ja cilvēks izcieš sodu par smagu noziegumu, lūgumu var iesniegt tikai tad, ja izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda.

Savukārt, ja cilvēks ir notiesāts par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, tad jābūt izciestām ne mazāk kā divām trešdaļām no piespriestā brīvības atņemšanas laika. Sevišķi smags noziedzīgs nodarījums – par kura izdarīšanu paredzēts brīvības atņemšanas sods virs astoņiem gadiem vai mūža ieslodzījums. Tādi noziegumi var būt gan pret valsti, gan pret cilvēka dzīvību un veselību, gan pret satiksmes drošību, gan arī noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā, piemēram, kontrabanda; arī neatļauta labuma pieņemšana, piemēram, ārsts pieņēmis neatļautu maksājumu; noziedzīgu līdzekļu legalizēšana; uzņēmuma novešana līdz maksātnespējai; izvairīšanās no nodokļu maksāšanas u. c.

Bet, ja tiesa ir piespriedusi mūža ieslodzījumu, cilvēks var lūgt prezidentam viņu apžēlot tikai tad, kad no brīvības atņemšanas soda ir izciesti ne mazāk kā 20 gadi.

Apžēlošanas veidi

Izskatot apžēlošanas lietu, Valsts prezidents pieņem lēmumu par apžēlošanas lūguma apmierināšanu vai noraidīšanu. Viņa lēmumu piecu dienu laikā Apžēlošanas dienests nosūta iestādei, kas atbildīga par sprieduma izpildi, kā arī tiesai, kas taisījusi spriedumu krimināllietā. Par lēmumu paziņo notiesātajam cilvēkam vai citam apžēlošanas lūguma iesniedzējam.

Valsts prezidents var:

  • brīvības atņemšanas soda neizciesto daļu aizstāt ar citu, vieglāku, soda veidu;
  • pilnīgi vai daļēji atbrīvot no pamatsoda vai papildsoda izciešanas;
  • noņemt sodāmību.

Ja notiesātajam lūdz tiesas noteikto sodu aizstāt ar vieglāku sodu, tiek stingri ievēroti Krimināllikumā uzskaitītie kriminālsodu veidi. Piemēram, ja tiesa piemērojusi brīvības atņemšanas sodu, Krimināllikuma izpratnē vieglākais sods, ar kuru to varētu aizstāt, būs piespiedu darbs vai naudas sods. Bet tādi gadījumi apžēlošanas dienesta praksē pēdējā laikā nav bijuši. Salīdzinoši reti tiek saņemti arī lūgumi par sodāmības dzēšanu vai noņemšanu. Lai gan sodāmības dzēšana anulē visas izdarītā noziedzīgā nodarījuma krimināltiesiskās sekas, tomēr vairāki tiesību akti sodītajiem tik un tā paredz ierobežojumus – pati sodāmības noņemšana nenozīmē to, ka, piemēram, apžēlotais var automātiski darboties profesijā, kas iepriekš bijusi liegta.

Visbiežāk tiek apžēloti cilvēki, kas izdarījuši noziedzīgus nodarījumus pret īpašumu, – tās var būt zādzības, laupīšanas, tīša mantas iznīcināšana. Tieši šie noziegumi arī veido vairāk nekā pusi no visiem Latvijā izdarītajiem noziegumiem.

Apžēlošanu var prasīt atkārtoti

Apžēlošanas likums neierobežo apžēlošanas lūgumu skaitu vai atkārtoto apžēlošanas lūgumu iesniegšanu. Tas nozīmē, ka vienu un to pašu cilvēku var lūgt apžēlot vairākas reizes, lai arī prezidents lūgumu katrreiz noraida. Apžēlošanas likums nosaka vienīgi to, ka apžēlošanas lūgumu atkārtoti iesniegt var ne agrāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par apžēlošanas lūguma noraidīšanu. Bet, ja cilvēks notiesāts par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, lūgumu var iesniegt ne agrāk kā gadu pēc apžēlošanas lūguma noraidīšanas, ja nav radušies sevišķi apstākļi (smaga slimība, cilvēks ir vienīgais likumīgais aizbildnis vai aizgādnis vai vēl kādi citi apstākļi). Tas nozīmē, ka, mazākais, pēc sešiem mēnešiem, kopš apžēlošanas lūgums tika noraidīts, var atkārtoti vērsties ar apžēlošanas lūgumu. Praksē atkārtotos apžēlošanas lūgumus raksta reti.

Kā prezidents izvērtē, kuru apžēlot

Apžēlošana ir Valsts prezidenta ekskluzīvas tiesības, un viņš šīs tiesības var realizēt tā, kā uzskata par pareizu. Apžēlošanas likums nosaka, ka Valsts prezidenta Kancelejas Apžēlošanas dienests sagatavo un iesniedz prezidentam materiālus apžēlošanas lūguma izskatīšanai. Lai sagatavotu apžēlošanas lūguma materiālus, dienests var pieprasīt nepieciešamo informāciju no tiesas, prokuratūras, policijas un citām valsts un pašvaldību iestādēm. Piemēram, no brīvības atņemšanas iestādes administrācijas tiek lūgta informācija par notiesātā soda izpildes gaitu. Informācijā tiek iekļauts notiesātā cilvēka raksturojums, viņa attieksme pret pastrādāto noziegumu un viņam piespriesto sodu. Tāpat tiek apzināts, kā notiesātais ieslodzījuma vietā izturas pret citiem notiesātajiem un administrāciju un caurskatīta notiesātā cilvēka resocializācijas lieta, kas ļauj saprast risku, ka viņš, nonākot brīvībā, varētu atkārtoti izdarīt noziegumu. Papildus apžēlošanas lūguma materiālos iekļauj tiesas spriedumu un visus nolēmumus, kas attiecas uz kriminālprocesu, par kuru notiesātais cilvēks izcieš sodu un lūdz apžēlošanu. Tiek pārbaudīta arī informācija par iepriekšējām sodāmībām un iepriekš piespriesto kriminālsodu izciešanu. Valsts prezidents personīgi netiekas ar cilvēku, kurš ir izteicis apžēlošanas lūgumu, bet tādas tiesības ir Apžēlošanas dienesta darbiniekiem.

3 īpaši jautājumi

Vai apžēlošana garantē, ka cilvēks labosies?

Apžēlošana pēc savas būtības negarantē, ka apžēlotais nekad vairs neizdarīs noziedzīgu nodarījumu. Tā ir katra apžēlotā cilvēka izvēle – turēt vai neturēt Valsts prezidentam doto solījumu, kas tiek rakstīts gandrīz visos apžēlošanas lūgumos.

Vai ir gadījumi, kad apžēlotais atkal nonāk cietumā un prasa viņu apžēlot vēlreiz?

Apžēlošanas dienesta praksē reti, bet ir gadījumi, ka notiesātais, kurš reiz apžēlots, vēršas pie Valsts prezidenta un lūdz viņu apžēlot par jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Vai prezidentam raksta vēstules arī pēc apžēlošanas?

Jā, Valsts prezidenta Kancelejā ir saņemtas atsevišķas vēstules, kurās pausta pateicība par apžēlošanu.

Apžēlo aizvien mazāk

*Visvairāk notiesāto – 219 cilvēkus – apžēlojis prezidents Guntis Ulmanis. Savas prezidentūras laikā no 1993. līdz 1999. gadam viņš saņēma 3391 lūgumus apžēlot. Vidēji rēķinot, Guntis Ulmanis atbalstīja katru piecpadsmito apžēlošanas lūgumu.

*Vaira Vīķe-Freiberga savas prezidentūras laikā no 1999. līdz 2007. gadam apžēloja 204 notiesātos, izskatot 979 lūgumus. Prezidente atbalstīja vidēji katru piekto lūgumu.

*Visvairāk apžēlošanas lūgumu savā prezidentūras laikā no 2007. līdz 2011. gadam saņēma Valdis Zatlers – 1241. Viņš apžēloja vien 122 notiesātos – katru desmito lūgumu.

*Andris Bērziņš savas prezidentūras laikā no 2011. līdz 2015. gadam izskatīja 1538 lūgumus, taču apžēloja 79 notiesātos, tātad – apžēloja katru deviņpadsmito.

*Raimonds Vējonis, kurš prezidenta amatā atrodas kopš 2015. gada 8. jūlija, līdz pērnā gada 12. decembrim ir saņēmis 614 apžēlošanas lūgumus un apžēlojis 17 cilvēkus.

Nāves soda atcelšana

Kopš 2012. gada 1. janvāra Latvijā nāvessods ir atcelts. Augstākais soda mērs šobrīd ir mūža ieslodzījums.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis 1995. gada septembrī izveidoja Apžēlošanas padomi, kas piedalījās ar nāves sodu notiesāto cilvēku apžēlošanas lūgumu izskatīšanā. Prezidents izskatīja astoņu ar nāves sodu notiesātu cilvēku apžēlošanas lūgumus, apžēloja piecus notiesātos, nāves sodu aizstājot ar mūža ieslodzījumu. Latvijā pēdējos nāves sodus izpildīja 1996. gada janvārī diviem notiesātajiem, kuru apžēlošanas lūgumus Valsts prezidents noraidīja. 

Par slepkavību notiesātos, samazinot soda izciešanas termiņu, apžēloja gan Vaira Vīķe-Freiberga, gan Valdis Zatlers, gan Andris Bērziņš. Andris Bērziņš pat pilnībā atbrīvoja kādu 82 gadus vecu vīru, kurš bija notiesāts par slepkavību, jo viņš jau bija izcietis vairāk par divām trešdaļām no piespriestā soda termiņa. Tāpat Andris Bērziņš samazināja soda termiņu cilvēkam, kurš bija notiesāts par slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos.

Kopš Valsts prezidents ir Raimonds Vējonis, Valsts prezidenta Kanceleja ir saņēmusi lūgumus apžēlot arī uz mūžu notiesātus cilvēkus, bet līdz šim neviens no viņiem nav apžēlots.

 

 

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs