Kas jāzina un obligāti jāņem vērā lauku mājas īrniekiem!

Kurš sapņo par dzīvi laukos, var uz laiku noīrēt māju un izmēģināt ikdienu ārpus pilsētas. Bet tas, kuram lauku māja stāv tukša, var to izīrēt. Lūk, kas noteikti jāielāgo abām pusēm – mājas izīrētājam un īrniekam.
Lauku mājas
IEVAS Padomu Avīze
19. jūnijs

Drukāt

Saglabāt

Tas jāzina īrniekam

Māju īrei meklē paziņu lokā, internetā un firmās. Īrēt māju laukos var īstermiņā, piemēram, atpūtai tikai vasarā, un ilgtermiņā – vismaz uz gadu, diviem, trim vai pat vairāk. Atbilstoši īres termiņam arī jāmeklē piedāvājums. Māju īrei var meklēt, aptaujājot radus, draugus un paziņas. Tāpat to var atrast internetā – vēl arvien ļoti iecienīts ir sludinājumu portāls ss.lv, arī sociālie tīkli Facebook, piemēram, grupa Māja meklē cilvēku un citi. Un, protams, māju īrei var meklēt arī nekustamo īpašumu firmās.

Novērtē mājas atrašanās vietu! Noskaidro, kā līdz mājai var nokļūt? Vai ir piebraucamais ceļš? Varbūt māja atrodas meža vidū vai līdzās putekļainam lauku ceļam? Cik liels ir attālums līdz tuvākajam veikalam, vai uz pilsētu kursē satiksmes autobuss?

Noskaidro apsaimniekojamo teritoriju! Vai īrniekam būs jārūpējas ne tikai par to, lai mauriņš būtu glīti nopļauts un lapas nogrābtas, bet īpašnieks vēlas, lai apsaimnieko arī zemi? Ja vēlēsies lielākoties atpūsties, diez vai gribēsies brīvdienās pļaut hektāru zāles. Un otrādi – ja ir vēlme arī saimniekot, jāmeklē īpašums, kurā varēs sēt un stādīt.

Apskaties īres vietu klātienē! Pirms saimniekam apsoli, ka dzīvosi viņa mājā, aizbrauc un to apskati. Neuzticies tikai bildēm internetā, lai klātienē neviltos.

Tas jāzina saimniekam

Ja gribi māju izīrēt, īrnieku izraugies rūpīgi! Uzzini par viņu iespējami daudz. Nav liegts aptaujāt savus un viņa radus, draugus un paziņas un ievākt atsauksmes. Īpašniekam ir tiesības zināt, cik cilvēku mājā dzīvos, vai ģimenē ir bērni, mājdzīvnieki, kur īrnieks strādā. Tāpat ieteicams papētīt īrnieku internetā, sociālajos tīklos – vai nav sūdzību, ka, piemēram, šis īrnieks palicis parādā par īri jau trim saimniekiem.  Noteikti satiec iespējamo īrnieku – pasēdiet, aprunājieties, varbūt vērts šo cilvēku ielaist uz nedēļu padzīvot un paskatīties, kā viņš rīkojas ar saimnieka mantām. Noteikti jānovērtē iespējamā īrnieka ģimenes stāvoklis un finanses. Galu galā jāsaprot, vai cilvēks ir maksātspējīgs, tāpēc nopietnākos darījumos, kas sasniedz vairākus simtus eiro mēnesī, izīrētājam ieteicams prasīt bankas konta izrakstu, lai pārliecinātos, vai īrnieks vispār var samaksāt par īri.

Saimniekam ir tiesības atteikt īri. Lai gan izklausās diskriminējoši, saimnieks var atteikties izīrēt savu īpašumu ģimenei ar bērniem vai mājdzīvniekiem. Tāpat saimnieks var atteikties izīrēt īpašumu cilvēkiem, kas smēķē, aizraujas ar kādu savdabīgu hobiju. Tas ir viņa īpašums, un viņš dara tā, kā vēlas!

Drošāk līgumu reģistrēt zemesgrāmatā. Nevienā normatīvajā aktā īpašniekam nav noteikts pienākums reģistrēt zemesgrāmatā ar īrnieku noslēgto īres līgumu. Tomēr izīrētājam tas var būt izdevīgi – ja īrnieks nemaksā, tiesa parāda piedziņas lietu izskatīs bezstrīda kārtībā, un tas būs daudz ātrāk nekā tad, ja līgums nebūs reģistrēts zemesgrāmatā.

Īpašnieks īrnieku nedrīkst traucēt. Saimniekam, protams, būs tiesības savu īpašumu pārbaudīt, taču apmeklēt izīrēto māju saimnieks drīkst, tikai iepriekš vienojoties ar īrnieku. Ja saimnieki dzīvo tālu no izīrētā īpašuma vai aizbraukuši peļņā uz ārzemēm, var sarunāt ar uzticamiem kaimiņiem, radiem vai draugiem, lai savu reizi apskata, kā īrniekiem klājas. Izīrētājs nevar traucēt īrnieku un nevar ļaut arī, lai īrnieku traucē citi. Piemēram, netālu dzīvojošais kaimiņš pļauj zāli un gāž nopļauto uz kopējā ceļa. Īrnieks aizrāda, ka tā neklājas, bet kaimiņš neņem viņu vērā. Tad īrniekam jāzvana īpašniekam, kurš šo situāciju atrisina. 

Izīrētājam jāmaksā nodokļi valstij. Nereģistrējot saimniecisko darbību, Valsts ieņēmumu dienestam jāmaksā 10% no ienākuma mēnesī. Tātad, ja īrnieks maksā 300 eiro, saimnieks par katru mēnesi 30 eiro pārskaita valstij.

Tas jāzina īrniekam un saimniekam

Īres līgums jāslēdz rakstveidā. Tas nav obligāti jāapstiprina notariāli – pietiek, ja abas puses uzraksta apliecinājumu, ka viens otram izīrē savu dzīvojamo māju.

Līgumam jābūt pārdomātam un precīzam. Īres līgumā precīzi jānorāda līguma priekšmets: dzīvojamā māja, tās adrese, platība, kadastra numurs. Jānorāda pušu tiesības un pienākumi, arī izīrētāja tiesības paaugstināt īres maksu. Precīzi jānorāda īrnieka pienākumi: uzturēt māju un tajā esošās lietas kārtībā, ievērot sanitārās normas, maksājumu kārtību. Ērtāk vienoties, ka īrnieks maksā īri, piemēram, 300 eiro mēnesī, un pats papildus maksā par patērēto elektrību, gāzi, internetu. Lai saimnieks būtu pārliecināts, ka īrnieks maksā komunālos maksājumus, līgumā var vienoties, ka viņš katru mēnesi saimniekam elektroniski atsūta maksājumu apliecinājuma dokumentus. Līgumā jāparedz arī sankcijas par īrnieka pienākumu nepildīšanu, kā arī citas abām pusēm būtiskas nianses.

Jāparedz līguma uzteikuma termiņš. Šobrīd neviens likums neparedz ne minimālo, ne maksimālo īrēšanas termiņu. Taču likums rakstīts ar mērķi, lai pasargātu pastāvīgos īrniekus un izīrētājus – tātad tos, kurus vieno vismaz gadu ilgas saistības. Dažkārt gadās, ka cilvēki padzīvo un saprot, ka dzīve laukos viņiem neder. Šādā situācijā svarīgs uzteikuma termiņš, par ko puses vienojas īres līgumā, – parasti uzteikt līgumu var apmēram pusgadu iepriekš.

Jāparaksta pieņemšanas nodošanas akts. Tas ir dokuments, kurā apraksta visus priekšmetus, kas mājā atrodas. Ja izīrē mēbelētu māju, ieteicams precīzi norādīt, kāda tajā ir tehnika. Citādi var gadīties, ka saimnieks izīrē māju, kurā ir laba veļasmašīna ar žāvētāju, bet pēc pieciem gadiem tās vietā stāv veca vai trīs reizes lētāka veļasmašīna. Vēl labāk visu nofotografēt.

Padomājiet par apdrošināšanu! Pat tad, ja mājā it kā nekā ļoti vērtīga nav, iespējams gan ugunsgrēks, gan ūdensvada problēmas, tāpēc visprātīgāk īpašumu apdrošināt. Izīrēšanas gadā apdrošināšanu parasti samaksā īpašuma saimnieks, bet īres līgumā vienojas, ka turpmāk to darīs īrnieks.

Par ko vērts vienoties īres līgumā

Apkures īpatnības. Piemēram, ja mājā ir granulu apkures katls, īrniekam jāzina, kā to uzturēt kārtībā un ko darīt, ja ar katlu kas atgadās. Tāpat vērts norādīt, piemēram, kādas granulas lietot. Ja mājai ir malkas apkure, svarīgi vienoties, kas gādā malku – saimnieks vai īrnieks. Mājai ar malkas apkuri reizi gadā jātīra skurstenis, un tas kā īrnieka pienākums jāparedz līgumā. Kad skurstenis iztīrīts, īrnieks, piemēram, nofotografē vai ieskenē apliecinājuma dokumentu, ko nosūta saimniekam.

Interjera maiņa. Ļoti svarīgs līguma punkts ir par to, ko īrnieks īpašumā drīkst un ko nedrīkst mainīt. Piemēram, ja saimnieks izīrē māju ar dzeltenām sienām, viņš vēlas, lai pēc pieciem gadiem tās būtu tieši tādā krāsā. Puses var vienoties, ka īrnieks uz brīdi pārkrāso sienas zaļas, bet, kad īres līgums beigsies, telpai atkal jābūt dzeltenām sienām. Var būt, ka īrniekam apgaismojums telpās ir par tumšu, un tad var vienoties, ka viņš nomainīs lampas. Jebkurā gadījumā saimniekam jārēķinās, ka pēc pieciem desmit gadiem mājās būs redzamas nolietojuma pēdas, pat ja neko nemaina.

Rīcība ar īpašumā esošo zemi. Ja ir vairāku hektāru īpašums ar laukiem, mežu, dīķi, jānorunā, cik lielu teritoriju saimnieks izīrē un ko īrnieks drīkst un ko ne. Varbūt piemājas dīķī drīkst peldēties, bet nedrīkst ķert zivis utt. Arī īrnieks var lūgt līgumā iekļaut punktus, kas interesē viņu. Piemēram, ka viņš neko nestādīs un neravēs, tikai nopļaus pagalmā zāli.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs