Rīga +9°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tautas valodā šo plānu parasti mēdz saukt par meža inventarizācijas lietu vai vienkārši – par taksāciju. Plāns atspoguļo situāciju mežā konkrētajā meža inventarizācijas brīdī, un tam ir informatīvs raksturs. Viens šāda plāna eksemplārs parasti glabājas pie īpašnieka, otrs – Valsts meža dienesta (VMD) mežniecībā. Inventarizācija ir laba iespēja iegūt pamatu turpmāko mežsaimniecisko darbu plānošanai.
Saziņa ar mežniecību
Latvijā darbojas 29 mežniecības. Katrai no tām pārraudzībā ir valsts un privātie meži konkrētā apvidū, tāpēc jānoskaidro, kuras mežniecības paspārnē atrodas konkrētais meža īpašums. Saziņai ar mežniecību visērtāk būs izmantot mūsdienu sakaru iespējas – elektronisko pastu un elektronisko parakstu.
Tāpat ieteicams noslēgt līgumu ar VMD par piekļuvi Mežu valsts reģistram internetā, kur, līdzīgi kā internetbankā, var pārbaudīt savu meža kontu. Bezmaksas režīmā iespējams jebkurā laikā apskatīt sava meža aktuālos datus un kartogrāfiskos materiālus, bet, izvēloties maksas režīmu, tiešsaistē var iesniegt mežniecībai iesniegumus un pārskatus. Lai noslēgtu līgumu par piekļuvi Mežu valsts reģistram, īpašniekam vai tā pilnvarotajai personai jādodas personīgi uz tuvāko VMD mežniecību.
Tiem, kas nav draugos ar mūsdienu tehnoloģijām, atliek divas iespējas: vai nu ikreiz, kad būs nepieciešams, personīgi doties uz tuvāko mežniecību, vai arī lietu kārtošanai pie notāra pilnvarot kādu savu uzticamības personu.
Tāpat par pilnvarojumu noteikti būtu vērts padomāt gadījumos, kad mežam esat vairāki līdzīpašnieki. Visērtāk būs, ja varat no sava vidus izvirzīt un pilnvarot vienu pārstāvi, kurš turpmāk uzturēs saziņu ar mežniecību.
Ko darīt, ja taksācija pazudusi?
Mēdz gadīties, ka meža īpašniekam inventarizācijas lieta ir pazudusi. Taču nav iemesla bēdāties, jo visa aktuālā un vēsturiskā informācija par meža īpašumu īpašniekam vai pilnvarotajai personai vienmēr būs pieejama Mežu valsts reģistrā. Mežniecībā var noskaidrot, vai meža inventarizācijas lietai nav beidzies derīguma termiņš, proti, vai tā gadījumā nav jāatjauno.
Meža inventarizācijas lieta ir derīga 20 gadus.
Šis nosacījums attiecas uz visām inventarizācijas lietām, kas reģistrētas Mežu valsts reģistrā pēc 2000. gada 17. marta, turklāt neņemot vērā titullapā norādīto derīguma termiņu. Meža likums nosaka, ka saimniekot mežā drīkst tikai tādā gadījumā, ja mežam ir spēkā esoša meža inventarizācijas lieta. Izņēmums ir darbi, kas saistīti ar sauso, bojāto vai vēja gāzto koku izvākšanu.
Kas un kā inventarizē mežu?
Meža inventarizācijai pieaicināms sertificēts meža inventarizācijas veicējs jeb taksators. Svarīgi izvēlēties nevis lētāko, bet kvalitatīvāko pakalpojumu. Ja kvalitatīvu un uzticamu taksatoru nevar ieteikt kāds meža kaimiņš, to var izvēlēties pats no publiskā saraksta. Pašreiz meža inventarizācijas veicēju sertifikātu uzturēšanu Latvijā nodrošina divas organizācijas: biedrība Latvijas koksnes kvalitātes ekspertu savienība (www.lkkes.lv/sertifikacijas-birojs) un SIA Silvasert (www.silvasert.lv). Abu organizāciju mājaslapās ir skatāmi reģistrēto taksatoru saraksti.
Ja īpašumā vēl ne reizes nav bijusi meža inventarizācija, vajadzēs sagatavot zemes robežu plāna kopiju. Ja taksācija jau reiz notikusi, tad taksatoram būs vajadzīgs ne tikai zemes robežu plāns, bet vajadzēs arī sagādāt Mežu valsts reģistrā pieejamos aktuālos datus par meža īpašumu. Šos datus var saņemt mežniecībā.
Kad taksators būs savu darbu paveicis, viņš izsniegs meža inventarizācijas lietu divos eksemplāros. Viens paliks īpašniekam, otrs eksemplārs jāiesniedz mežniecībā.
Tas jāizdara ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā no inventarizācijas lietas sagatavošanas datuma. Iesniegto lietu mežniecībai ir pienākums pārbaudīt mēneša laikā un sniegt atbildi.
Nav jākautrējas izstāstīt taksatoram, pirms viņš sāk darbu, kāda ir tava vīzija un vēlmes attiecībā uz meža apsaimniekošanu. Iespējams, tas pie viena arī ļaus taksatoram vieglāk pieņemt vienu vai otru lēmumu, veicot savu darba uzdevumu.
Meža inventarizācijas veicējs vispirms izstaigā un izpēta mežu, detalizēti to apraksta un uzzīmē mežaudžu plānu, kurā mežs tiek atspoguļots sadalījumā pa atsevišķām saimnieciskās plānošanas vienībām – meža nogabaliem. Ar to saprot mežaudzi vai arī mežaudžu kopu ar līdzīgām pazīmēm, kur tiek paredzēta vienota meža apsaimniekošanas darbība. Citiem vārdiem – nogabals ir mazākā saimnieciskā vienība mežā; to izdala, ņemot vērā veselu virkni dažādu kritēriju, piemēram – kura no koku sugām platībā pārstāvēta visvairāk, kāds ir koku vecums u. tml. Nogabalus sāk izdalīt, sākot no 0,1 hektāra.
Tātad, ja viendabīgā mežā atrodama apmēram šāda lieluma no apkārtējās mežaudzes atšķirīga platība, tad to jau var izdalīt kā atsevišķu meža nogabalu. Savukārt reizēm mežaudze var arī būt tik viendabīga, ka viens nogabals var būt vienu, divus vai pat vairāk hektārus liels.
Zini, kāds mežs tev ir!
Pavisam Latvijas mežu tipoloģijā ir izdalīti 23 meža augšanas apstākļu tipi (sils, mētrājs utt.), un tos apzīmē ar burtiem MAAT. Meža inventarizācijā MAAT ir viens no pamatkritērijiem, izdalot meža nogabalus – katrā novērojams tikai šim tipam raksturīgs augsnes mitruma režīms, augsnes auglība, sastopamās koku, krūmu un zemsedzes augu sugas. Zinot, kādam meža tipam atbilst konkrētais meža nogabals, var prognozēt tā nākotni – gan to, kāda apjoma un vērtības koksnes ražu šajā nogabalā varēs sasniegt, gan to, ar kādiem paņēmieniem un sugām atjaunot nocirstu platību.
Mežus uz sausām minerālaugsnēm, kur gruntsūdens neietekmē gaisa brīvu cirkulāciju augsnē, sauc par SAUSIEŅIEM. Tie iedalīti sešos meža tipos, kuri rindā pēc augsnes auglības no mazauglīgākās uz auglīgāko izkārtojas šādi.
- Silā un mētrājā raksturīgi tikai priežu meži, kas aug uz nabadzīgām smilts augsnēm. Priedes šajos meža tipos neaug pārāk garas, pamežs ir augu sugām nabadzīgs.
- Lāns ir auglīgāks par mētrāju, tāpēc lānā priedei iespējams neliels egles un bērza piemistrojums.
- Damaksnis ir viens no biežāk sastopamajiem meža tipiem, kam raksturīgi augstražīgi priežu, egļu un bērzu meži dažādās šo koku sugu mistrojuma kombinācijās. Damaksnī sastopama arī apse.
- Vērī dominē egles un lapu koki dažādā mistrojumā. Vērī augstražīgu mežu veido gan egļu tīraudzes, gan egļu audzes ar lapu koku piemistrojumu. Tāpat vērim var būt raksturīgas bērza, apšu un baltalkšņu tīraudzes.
- Gārša ir pats auglīgākais sausieņu meža tips, visbiežāk sastopama upju vai strautu nogāzēs un lēzenās palienēs. Raksturīga ļoti liela augu sugu daudzveidība. Gāršā atrodamas un vienlīdz labi jūtas teju visas koku sugas, izņemot priedi.
Mežus uz slapjām minerālaugsnēm sauc par SLAPJAIŅIEM. Gruntsūdens slapjās vasarās applūdina augsnes zonu, kurā atrodas koku aktīvās saknes, un tām trūkst skābekļa. Lai arī mežaudžu sastāvs slapjaiņos var līdzināties sausieņu mežā sastopamajam, šo audžu ražība ir manāmi zemāka. Slapjaiņus iedala šādi: grīnis, slapjais mētrājs, slapjais damaksnis, slapjais vēris un slapjā gārša.
Slapjaiņu meliorācijas rezultātā veidojas ĀREŅI: viršu ārenis, mētru ārenis, šaurlapju ārenis un platlapju ārenis.
Mežus uz slapjām kūdras augsnēm, kur ūdens periodiski applūdina koku saknes kā sausā, tā slapjā vasarā, sauc par PURVAIŅIEM – zema mežaudžu ražība un ļoti vāja augsnes nestspēja. Purvaiņu meža tipi ir purvājs, niedrājs, dumbrājs un liekņa.
Nosusinot purvaiņu mežus, tie pārtop par KŪDREŅIEM, kurus, līdzīgi kā āreņus, iedala: viršu kūdrenis, mētru kūdrenis, šaurlapju kūdrenis un platlapju kūdrenis.
Ņem vērā!
Koku ciršanas pieteikumu, meža atjaunošanas pārskatu vai jebkuru citu savai mežniecībai adresētu iesniegumu var iesniegt jebkurā mežniecībā neatkarīgi no dzīvesvietas adreses vai meža īpašuma atrašanās vietas. Iesniedzot dokumentus, jānorāda, kā un kur vēlies saņemt atbildi.
