Kam paliek īpašums, kuram nav mantinieku?

Iespējams, arī tu zini kādu īpašumu, kam saimnieks ir miris, bet mantinieku nav: varbūt tā ir lauku māja, varbūt dzīvoklis vai zemes gabals. Kas jāzina, ja vēlies kļūt par šī īpašuma jauno saimnieku? Konsultē Guna Berlande, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izpilddirektore,
Likumi
Lolita Lūse
11. jūlijs

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Īpašums bez mantiniekiem var palikt vairāku iemeslu dēļ: saimniekam patiešām nav radinieku, kas būtu tiesīgi pieteikties mantojumam, bet savas dzīves laikā īpašnieks to nevienam nav novēlējis. Tāpat var gadīties, ka radinieki, kam būtu tiesības pieteikties mantojumam, šo īpašumu nemaz nevēlas. Vēl viens iemesls mēdz būt arī tas, ka mantinieki īpašumu labprāt vēlētos, bet atsakās, jo tas ir, piemēram, apgrūtināts ar ļoti lielu hipotēku.

Likums ir stingrs: mantojumu nevar šķirot kā sēnes mežā – šo ņemšu, bet to ne.

Mantojuma masa ir viss kopums – gan mantojuma atstājēja īpašumi, gan saistības un parādi. Kā stāsta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izpilddirektore Guna Berlande, īpaši krīzes gados bieži bija situācijas, kad mantinieki izvērtēja, ka mantojuma atstājēja parādi ir daudz lielāki nekā īpašuma vērtība, un nolēma mantojumu nepieņemt.

Lai atrastu jaunu saimnieku īpašumam, kura iepriekšējais saimnieks aizgājis tajā saulē, kādam jāierosina mantojuma lieta. To var izdarīt, piemēram, mantinieki vai kreditori – tie, kam mantojuma atstājējs palicis parādā –, bet ne cilvēki no malas. Ja mantojuma lieta ir ierosināta, tomēr mantinieki mantojumu nepieņem un nav arī kreditoru pretenziju, notārs sastāda aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, un īpašumu pārņem valsts. Var gadīties, ka mantojumam nav ne viena, ne otra – ne mantinieku, ne kreditoru.

Tomēr agri vai vēlu kreditors, visticamāk, tomēr radīsies, jo parasti ikvienam nekustamajam īpašumam sāk veidoties parāds. Piemēram, ja bez saimnieka palicis dzīvoklis, tam krāsies komunālo maksājumu parāds par apkuri, savukārt ikvienai mājiņai laukos veidosies nekustamā

īpašuma nodokļa parāds. Līdz ar parādu veidošanos radīsies arī kreditors – piemēram, pašvaldība, kas nebūs ieinteresēta uzkrāt arvien lielāku un lielāku nekustamā īpašuma nodokļa parādu.

Ikvienam kreditoram ir tiesības vērsties pie notāra un lūgt sākt mantojuma lietu. Ja mantinieki nepiesakās, notārs pieņem lēmumu par mantojuma lietas izbeigšanu, uzskaitot kreditorus, kas atbilstoši Civillikumam pieteikuši savas kreditora pretenzijas, konstatēto mantu un atzīst to par bezmantinieka mantu. Zvērināts notārs notariālā akta izrakstu par mantojuma lietas izbeigšanu nosūta zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš uz saņemtā akta izraksta pamata uzsāk lietu par bezmantinieku mantu.

Zvērināta tiesu izpildītāja uzdevums ir, īpašumu pārdodot, norēķināties ar kreditoriem un atlikušo naudu pārskaitīt valstij. Valsts kreditoru prasības nevar noraidīt, tomēr atzīti tiek tikai noteiktiem kritērijiem atbilstoši un noteiktā termiņā pieteikti parādi. Tas nozīmē, ka nevar atnest uz rūtiņu lapas uzrakstītu parādzīmi un teikt: redz, es te savulaik nelaiķim aizdevu tādu paprāvu summiņu un nu gribu to atpakaļ. Cita lieta ir, piemēram, pašvaldības lēmums par nekustamā īpašuma parāda piedziņu vai bankas vai komunālo pakalpojumu sniedzēja iesniegts tiesas lēmums par parāda piedziņu.

Zināšanai

Bezmantinieku manta ir ar notariālu aktu par mantojuma lietas izbeigšanu atzīta manta, kurā ietilpst nekustamais īpašums, kustama manta vai komercsabiedrības pamatkapitāla daļas vai akcijas un citi finanšu instrumenti.

Vieglprātības dēļ īpašumu var zaudēt

Gadās, ka cilvēki pret mantojumu izturas visai bezatbildīgi. Proti, ir dzirdēts, ka mantinieki nesteidz sākt mantojuma lietu, jo īpašums ir apgrūtināts ar parādiem, bet turpina tajā dzīvot tāpat kā pirms tam, domādami, ka viss būs kārtībā. Piemēram, tēvs, kam pieder mājoklis, aiziet tai saulē, bet dēls matojumu nepieņem un turpina dzīvot īpašumā, domādams: no tēva parādus piedzīt vairs nevar, es mantojumam nepieteikšos, tāpēc pat nekustamā īpašuma nodokli nemaksāšu – man neviens neko nevarēs izdarīt, un tā tas turpināsies mūžīgi.

Izrādās – notiek pavisam citādi. Kreditors, piemēram, pašvaldība, kam netiek maksāts nekustamā īpašuma nodoklis, pie notāra sāk mantojuma lietu. Gadās, ka mantinieki joprojām neseko līdzi notiekošajam, domādami, ka visgudrāk ir klusēt un izlikties, ka neko nezini. Bet process turpinās. Proti, mantinieki nepiesakās, notārs pieņem lēmumu par mantojuma lietas izbeigšanu un nosūta šo aktu tiesu izpildītājam.

Liels ir vieglprātīgo mantinieku izbrīns, kad īpašumu, piemēram, ierodas apskatīt tiesu izpildītājs, gatavodamies to pārdot izsolē kā bezmantinieka mantu.

Protams, sašutums ir liels: kā tad tā – mēs taču neko nezinājām, tā parasti ir pirmā un galvenā atruna! Bet… ja notikumu virkni pašķetina atpakaļ, tad ir skaidri redzams, ka vaina ir nevis nezināšanā, bet ļoti aplamā pieņēmumā, ka tad, ja neko nedarīsi, nekas arī nenotiks. Saglābt savu īpašumu šādā situācijā var būt visai pagrūti: visticamāk, būs jāmeklē advokāts, kas pētīs, vai ir kāda iespēja apstrīdēt notāra aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, un tas nav tik vienkārši – būs jāpierāda un jāpaskaidro, kāpēc tad mantinieki negāja pie notāra un nekārtoja mantojuma lietu.

Īpašumu izsolē var nopirkt katrs

Tam, kurš cer uz tādu īpašumu, kuram nav mantinieku, nav nekādu iespēju uz to pretendēt, kamēr nav iziets viss likumā noteiktais bezmantinieka mantas realizēšanas process. Pat tad, ja kāds cilvēks skaidri zina īpašumu, kam nav mantinieka, viņam nav vietas, kurp aiziet un teikt: ziniet, es šo māju, dzīvokli vai zemi ņemu sev. Dažkārt kaimiņi vai kādi citi ieinteresētie zvana arī tiesu izpildītājiem un jautā, kāpēc to vai citu īpašumu joprojām nevar nopirkt un kāpēc viss nenotiek ātrāk.

Te nu jāsaprot: tiesu izpildītājs nevienai trešajai personai nekādu informāciju nesniegs.

Vienīgi tad, kad nekustamais īpašums nonācis tiesu izpildītāju izsolē, ikviens – arī kaimiņš – varēs iepazīties ar visu publiski pieejamo informāciju un izvērtēt, vai viņš joprojām vēlas vai vairs nevēlas kāroto mantu iegūt savā īpašumā. Svarīgi atcerēties, ka izsolē kaimiņam nekādu īpašo priekšrocību nebūs – viņš būs tieši tāds pats izsoles dalībnieks kā pārējie.

! Bezmantinieka mantai valsts patur pirmtiesības uz īpašumu – ja valsts vai pašvaldība piesakās uz kādu bezmantinieka īpašumu, tiesu izpildītāju izsolē tas nemaz nenonāk. Savukārt, ja izsolē nonāk mežu zeme vai zeme īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, var gadīties, ka to par kāda izsoles dalībnieka nosolīto cenu tomēr nopērk valsts – Dabas aizsardzības pārvalde vai valsts akciju sabiedrība Latvijas valsts meži.

Visas nekustamā īpašuma tiesu izpildītāju izsoles tiek rīkotas elektroniskajā izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv, un tām var pieteikties jebkurš interesents. Savulaik paziņojumi par nekustamo īpašumu izsolīšanu tika izlikti arī pie paša īpašuma, bet tagad, interneta laikmetā, visa informācija tiek publiskota elektroniski – ne pie izsolē nonākušā īpašuma durvīm, ne priedēm mežā to vairs neizliek.

Nevajadzētu gan sūkstīties, ka tā jau var izsoli palaist garām. Tieši otrādi – ja lapiņu par izsoli piespraustu pie mājas, kāds cits to var noraut jau pēc stundas, un tad gan par izsoli uzzināt nevarēs.

Savukārt speciālajā elektronisko izsoļu vietnē šī informācija ir drošībā un ikvienam pieejama jebkurā laikā. Ja noskatīts bezmantinieka īpašums, ko labprāt nopirktu izsolē, regulāri (piemēram, katru pirmdienu) jāieskatās šajā vietnē un jācer, ka izdosies uzvarēt izsolē, solot visaugstāko cenu. Uz izsoli klātienē jāiet nebūs un noteiktā laikā bariņā ar citiem interesentiem sēdēt nevajadzēs. Savu cenu solīt varēs attālināti. Izsolei beidzoties, katrs tās dalībnieks elektroniski saņems ziņu par izsoles rezultātu.

Kā atgūt naudu, ja kaimiņš miris?

Biju kaimiņam aizdevis naudu, bet viņš nomira. Aizdevuma līgumu noslēdzām gods godam: kaimiņš uz lapas uzrakstīja, ka aizņemas no manis 1000 eiro, un abi to parakstījām. Gaidīju, gaidīju, ka atdos naudu, – nekā… Un kas varēja domāt, ka viņš aizies tai saulē! Cik dzirdu, mantinieki uz viņa īpašumu nepiesakās – viņam daudz parādu. Es labprāt parāda vietā iegūtu kādu gabaliņu kaimiņa zemes, bet arī nauda, protams, derētu. Kur man jāiet un pie kā jāpiesakās, lai atgūtu savu parādu?

Diemžēl sniegt kādu cerīgu atbildi ir pagrūti. Kad cilvēks miris, tiesā pret viņu vairs vērsties nevar. Ir iespēja lūgt tiesai juridiskā fakta konstatāciju – atzinumu, ka kaimiņš tiešām bija parādā, tomēr process ir sarežģīts un ne vienmēr tiesa šādus prasījumus apmierina. Var vērsties pie notāra un mēģināt kā kreditoram rosināt mantojuma lietu, bet tad, ja mantinieki tomēr būs, viņi var apšaubīt parādzīmes patiesumu  – iespējams, būs jātiesājas. Tiesu izpildītājam atnest šādu parādzīmi un prasīt atgūt naudu, pārdodot īpašumu, arī nevarēs.

To varētu izdarīt tikai tad, ja aizdevums būtu nodrošināts ar hipotēku vai komercķīlu, kā arī tad, ja aizdevuma līgums būtu publisks akts – tas būtu uzrakstīts kā notariāls akts vai arī par šī parāda piedziņu jau būtu spēkā stājies tiesas nolēmums. Mācība no šīs situācijas ir tikai viena: pret visām juridiskajām darbībām jāizturas ļoti atbildīgi.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs