Kā palīdzēt, ja sāp pēdas kauliņš

Pēdas
Agnese Meiere
13. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Ikreiz, uzvelkot kurpes, īkšķa kauliņš sāk sāpēt tā, ka gribas gaudot kā sirēnai? Labākajā gadījumā palīdzēs ērtu apavu nēsāšana, sliktākajā – operācija. Taču runā – arī pēc operācijas kauliņi varot izaugt atkal… Konsultē ANDREJS PEREDISTIJS, klīnikas ORTO traumatologs ortopēds.

Redzot, ka vietā pie kājas īkšķa pamatnes uzaudzis pamatīgs bumbulis, nereti dzird sakām: kauliņš izaudzis. Atceries: īkšķa malā nevar uzaugt lieks kauliņš! Kas tad tas ir? Deformācija, kuras rezultātā īkšķa un pleznas kauli kā tādi noreibuši vīri, kas zaudējuši sajēgu par to, kur tiem patiesībā jāatrodas, ir novirzījušies no sava fizioloģiski pareizā leņķa. Tas nozīmē, ka radusies nestabilitāte pleznas kaula pamatnē, kur šis kauls veido locītavu ar tā dēvēto ķīļveida kaulu. Jo platāks veidojas leņķis starp abiem šiem kauliem, jo lielāka deformācija. Kauls novirzās ik reizi, kad tu balsties uz pēdas, un kauliņš kļūst arvien lielāks. Deformācijas rezultātā pleznas kauls sāk plaukt kā tāds zieds – tas arvien vairāk un vairāk sāk skatīties uz ārpusi. Pleznas kaula galviņa, kas veido šķietami izaugušo kauliņu, ne vien neglīti izskatās, bet arī liedz valkāt lielāko daļu apavu – nākas iegādāties nevis tavas sapņu kurpītes, bet tādas, kas vispār der. Turklāt pleznas kaula galviņa mēdz arī iekaist, tādējādi radot šai vietā pietūkumu un grūti paciešamas dedzinošas sāpes.

Ja veidojas tikai tā dēvētais kauliņš, tā ir viena bēda. Parasti viena deformācija atnes sev līdzi citas.

Proti, īkšķis deformācijas dēļ spiež otro pirkstu. Tam vairs nav, kur likties, tāpēc otrais pirksts sāk celties uz augšu, veidojot tā dēvēto āmurveida izliekumu – pirksts saliecas neglītā leņķī un sāk vēl vairāk traucēt, nēsājot apavus. Otrā pirksta cīpsla saīsinās, un, deformācijai ieilgstot, pirkstu iztaisnot var tikai ar operācijas palīdzību – saīsinot otro pleznas kaulu un pagarinot cīpslu. Deformācijai pastiprinoties, saliekties var arī trešais pirksts, tad piemērotu apavu atrašana kļūst pavisam grūta.

Bet arī tas vēl nav viss. Pēdā ir divas velves: gareniskā (no pirkstiem uz papēdi) un šķērseniskā (no īkšķa uz mazo pirkstiņu). Deformācija rada pārmaiņas arī šo velvju noslogojumā. Veselai pēdai šķērseniskās velves svaru pārsvarā notur īkšķis un mazais pirkstiņš, bet, pēdai deformējoties, tā kļūst platāka, un svars sāk balstīties arī uz otro un trešo pirkstu. Līdz ar to var veidoties sāpīgi sabiezējumi pēdu apakšpusē. Paplašinoties pēdai, samazinās arī gareniskās velves izliekums, un sāpju dēļ neapzināti mainās gaita. Bet viss minētais veicina nepareizu slodzes sadali uz pēdām un nākotnē var ietekmēt arī ceļu, gūžu un mugurkaula veselību.

Kāpēc veidojas deformācija?

Protams, vispirms rodas jautājums: kāpēc tieši man? Iemeslu tam var būt daudz. Starp visiem noteikti atradīsi arī savējo. Varbūt pat vairākus.

* Audu hiperelasticitāte. «Ja cilvēks piedzimis ar hiperelastīgiem audiem (šie cilvēki parasti viegli var uztaisīt špagatu, atliekt īkšķi pie apakšdelma utt.), tā dēvētais kauliņš var parādīties jau pusaudža gados. Vienkāršā valodā runājot, kauliem nav satvara – brīdī, kad cilvēks uz tiem balstās ar visu savu svaru, tie vienkārši aiziet katrs uz savu pusi,» skaidro Andrejs Peredistijs.

* Iedzimtība. Jāņem vērā – ja šāda problēma bijusi iepriekšējo paaudžu sievietēm, laikus jādomā par profilaksi. Iedzimst gan nevis tendence uz kauliņu veidošanos, bet vājas pēdas saites, kas nespēj noturēt pirkstu kaulu locītavas pareizajās vietās un/vai leņķī.

* Neērti, pēdai nepiemēroti apavi. Šaurs purngals un augsts papēdis (liela slodze uz pirkstgalu) ir biežākais iemesls, kāpēc rodas deformācija. Augstu papēžu nēsātājām jārēķinās, ka slodze, kas tiek uzlikta attiecīgajai locītavai, ir pārāk liela. Šīs locītavas nav paredzētas tādai slodzei, tādēļ kļūst nestabilas un agri vai vēlu deformējas.

* Pārlieku liela slodze kājām. Deformācija var veidoties arī tad, ja ilgstoši jāstāv kājās un jāveic fiziski smags darbs, arī ja aktīvo sporto vai dejo, kā arī, protams, ja ir liekais svars.

* Vecums. Diemžēl dabiskajā novecošanas procesā mazinās pēdu un to saistaudu elastīgums. Saistaudi vairs nespēj noturēt pareizu pēdas balansu, un sākas deformācija.

* Slimības. Tā dēvētā kauliņa rašanos var veicināt arī dažādas slimības, piemēram, reimatoīdais artrīts, cukura diabēts, osteoporoze.

* Plakanā pēda. Pēdas iekšējā kaula izvirzīšanās raksturīga arī plakanās pēdas īpašniekiem, jo slimības dēļ pēdām pastāvīgi ir nepareiza noslodze.

* Hormonālās izmaiņas. Gan grūtniecība, gan menopauze un laiks pēc tās ir brīdis, kad hormonālo svārstību ietekmē mainās strukturālie audi, saites un cīpslas, tāpēc jārēķinās, ka var veidoties deformācija. Šai laikā ikdienā vēlams izvēlēties ērtus, pietiekami platus, tomēr kāju cieši apņemošus apavus. Andrejs Peredistijs uzskata, ka visas šīs funkcijas vislabāk pilda sporta apavi jeb tā dēvētās botas.

Kā palēnināt kauliņa veidošanos?

Deformācijas attīstību apturēt nevar, taču var palēnināt. Tāpēc – tiklīdz novēro pirmās plakanās pēdas vai kauliņa izvirzīšanās pazīmes, konsultējies ar ortopēdu. Un sāc īpaši rūpēties par pēdām, izmantojot paņēmienus, kas deformācijas gaitu var piebremzēt.

1. Regulāri vingrini pēdas. «Pēdas visvairāk ietekmē tieši muskuļu, cīpslu, saistaudu stāvoklis. Ir daudz pēdas muskuļu, kurus ikdienā nemaz nelietojam, tāpēc deformācijas apturēšanai svarīgi vismaz katru otro dienu veikt vingrojumus šo muskuļu darbināšanai,» uzsver Andrejs Peredistijs.

2. Valkā ērtus apavus. Ja nav izteiktu sūdzību (vai kauliņš iekaist un sāp tikai ik pa laikam), labākā profilakse ir kvalitatīvu un ērtu apavu valkāšana. Parasti tādos iestrādāta ortopēdiskā zolīte, kas uzlabo pēdas pašsajūtu, mazāk bojā gaitu un līdz ar to pārējās locītavas. Neērtos apavus atdod labdarībai, bet ērtus augstpapēžu apavus velc tikai uz pāris stundām, kamēr norisinās ballīte vai teātra izrāde. Ikdienai izvēlies apavus ar 3–4 centimetru augstu papēdi.

3. Izvēlies speciālus supinatorus un/vai ortopēdiskos apavus. Ja pēdas deformācijas rezultātā rodas sāpes un grūtības staigāt, ortopēds palīdzēs izvēlēties atbilstošus supinatorus vai ortopēdiskos apavus (starp citu, mūsdienās iespējams iegādāties arī krāsainus un stilīgus ortopēdiskos apavus) un nozīmēs fizioterapijas kursu.

4. Izmanto starplikas. Aptiekās, kā arī specializētajos veikalos nopērkamas speciālas starplikas, kuras ievieto starp īkšķi un otro pirkstu. Starplika mehāniski balsta otro pirkstu, mazina diskomfortu un palīdz noturēt pārējos pirkstus pareizā pozīcijā. Iegādājamas arī speciālas šinas, kuras var uzlikt, vakarā ejot gulēt.

5. Atpūtini pēdas. Vislabāk – paceļot tās uz augšu. Šādi uzlabojas asins un limfas attece pēdās.

6. Veic pēdu masāžu. Dari to pati vai veic pie profesionāļa – arī pēdu masāža uzlabo asins un limfas atteci pēdās.

Īpašais jautājums: Ko darīt, ja izvirzītais kauliņš iekaist un sāp?

Parasti šāds saasinājums sākas pēc ciešu un/vai augstpapēžu apavu nēsāšanas. Lai novērstu iekaisumu, dažas dienas var lietot bezrecepšu pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus. Labāk tablešu veidā, bet var izvēlēties arī pretsāpju ziedes vai plāksterus. No tautas metodēm iekaisumu palīdzēs mazināt, piemēram, kāposta lapa. Mēdzot gan būt gadījumi, kad pat vienkārša kāpostu lapa izraisa alerģiju un vēl lielāku kairinājumu. Vēl viena vecmāmiņu metode ir joda ziešana uz iekaisušā, sāpošā kauliņa. Vai tā palīdzēs? Ja nelīdzēs, tad vismaz nekaitēs, tikai jodu nedrīkst lietot pārāk daudz, lai negūtu apdegumu.


Kad tiesām nepieciešama operācija?

Pēdas operācija nav viegla, un atkopšanās no tās aizņem vairākus mēnešus, reizēm pat pusgadu – netici reklāmām, kas sola: varēsi normāli staigāt jau pēc divām nedēļām! Tāpēc speciālisti iesaka operāciju veikt tikai tad, ja visi citi iespējamie līdzekļi izmēģināti, pirksti deformējušies un apavu nēsāšana rada ļoti stipras sāpes.

Vēl diezgan nesen visbiežāk veica operācijas, kad pirmā pleznas kaula galviņu vienkārši nokala. Šādai manipulācijai lielākais pluss  – lai arī mazliet sāpēja, gandrīz uzreiz pēc operācijas varēja staigāt. Taču, tā kā pamatproblēma netika atrisināta un kauli netika sariktēti pareizajās vietās, kauliņš pēc laika (loģiski!) mēdza atjaunoties, jo pleznas kaula nobīde turpinājās. Tagad šo metodi izmanto tikai papildus pēdas operācijas laikā.

Ir ķirurgi, kas uzskata – deformācijas vienīgais iemesls ir jau pieminētā nestabilitāte pleznas kaula pamatnē. Tāpēc jāslēdz pleznveida kaula un ķīļveida kaula locītava, un viss. Tādējādi tiek panākta kaulu pilnīga saaugšana un nekustīgums attiecīgajā locītavā. Šī metode ir laba un pareiza, bet, kā uzsver Andrejs Peredistijs, – tā ir tikai daļa no plašākas operācijas. Piemēram, pēc pēdas priekšējai daļai izdarītām operācijām saglabājas risks, ka kaulus saturošie saistaudi var turpināt stiepties un deformācija atkārtosies. Īpaši, ja arī pēc pēdas sadzīšanas atkal tiek nēsāti šauri un/vai augstpapēžu apavi. Tāpēc operācijas tehnikas izvēle atkarīga no pēdas deformācijas pakāpes, kā arī mīksto audu stāvokļa. Visbiežāk tiek kombinētas dažādas metodes un paņēmieni, koriģējošās osteotomijas (tā speciālisti dēvē šo operāciju) laikā deformācijā iesaistītajiem kauliem mainot formu. Tos, izmantojot kaltus, āmurus un citus instrumentus, noteiktā vietā, leņķī un plaknē pārzāģē un savieto (nereti ar speciālām plāksnītēm, kas paliek pēdā), lai pēdas skelets atgūtu anatomiski pareizu formu. «Vienas operācijas laikā reizēm veicu pat piecpadsmit dažādu operāciju,» stāsta Andrejs Peredistijs. Kāpēc tā? Jo, mainot garumu vai attiecības, var mainīties pēdas proporcijas. Bet to var redzēt un saprast tikai operācijas laikā, lai arī jau pirms tās tiek veikti dažādi mērījumi un aprēķini. Daudzās manipulācijas pēdā nepieciešamas, lai pēda atgūtu ideālo formu, pēdu maksimāli nofiksētu un izslēgtu atkārtotu kauliņa veidošanos nākotnē.

Andrejs Peredistijs brīdina – lai arī operācijas rezultāts parasti ir ļoti labs, pēcoperācijas periods ir diezgan smags, un tā norise nav iepriekš paredzama. Uzreiz pēc operācijas pēdai tiek uzliktas sintētiskā ģipša longetes, lai kāja pirmajā nedēļā pēc operācijas nekustētos un mīkstie audi varētu atgūties. Pēc mazāk traumējošas operācijas pietiek vienkārši ar pārsēju. Vislielākā problēma parasti ir tūska, kuras ilgumu paredzēt nav iespējams. Ir gadījumi, kad tūska pēc operācijas var saglabāties pat gadu. Labā ziņa ir tā, ka pēc pēdas operācijas parasti nav lielu sāpju. Tomēr ikvienā gadījumā jārēķinās, ka pēcoperācijas periods aizņems vismaz divus trīs mēnešus, kuru laikā nebūs iespējams normāli staigāt, uzvilkt normālus ikdienas apavus. Jārēķinās arī ar to, ka ir slimības (piemēram, cukura diabēts, asinsvadu kaites, reimatoīdais artrīts, podagra), kas var radīt komplikācijas un apgrūtināt brūces dzīšanu. Tāpat ir vairākas blakus slimības (piemēram, neiroloģiskas), kas ietekmē ķermeņa cīpslu un muskuļu stāvokli un veicina jaunu deformāciju attīstību pēdā. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ nereti dzirdēts par operētiem kauliņiem, kas pēc laika no jauna sākuši augt. Taču pēc pareizi veiktas operācijas kauliņam tomēr nevajadzētu atjaunoties.
Jāņem vērā – operācijas rezultātā ne vienmēr pēda atgūst ideāli šauru, skaistu veidolu. Toties vairs nebūs liekā kauliņa un visi pirksti atradīsies savās vietās. 

Pēdu vingrinājumi, kas nobremzēs deformāciju. Katru vingrojumu atkārto 10 reižu!

·       Izplet kāju pirkstus, cik vien plati iespējams, un tā brīdi noturi.

·       Izapļo pēdas uz labo un kreiso pusi. Savelc kāju pirkstus un iztaisno, pēc tam to pašu centies darīt ar visu pēdu.

·       Ar kāju pirkstiem satver priekšmetu – bumbiņu, zīmuli, čiekuru – un pārliec citā vietā.

·       Staigā uz pēdu ārmalām, tad iekšmalām. Tad uz pirkstgaliem un papēžiem. Vingrojuma beigās pastaigā uz pilnas pēdas.

·       Noliec pēdas vienu otrai blakus un virzi īkšķus uz ārmalu, cenšoties tos salikt kopā.

Cik maksā pēdu operācija?

Atkarībā no operācijas vietas un veida – no 700 līdz aptuveni 2000 eiro.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs