Kā izvēlēties pensiju otrā līmeņa pārvaldītāju?

Pensija
6. novembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Latvijā pensiju 2. līmeņa plānus piedāvā astoņi līdzekļu pārvaldītāji un ir pavisam 31 pensiju plāns. Pašlaik kopējais pensiju 2 īmeņa uzkrājums ir 4,3 miljardi eiro. Tā nav virtuāla ailīte datora tabulā, bet gan reāli cilvēku uzkrājumi, ko pārvalda izvēlētais ieguldījumu pārvaldnieks.

Ieguldījumu plānus var iedalīt trijās kategorijās: konservatīvie, sabalansētie un aktīvie.

  1. Konservatīvie. Naudu iegulda stabilos, drošos vērtspapīros – parasti tās ir valsts vai uzņēmumu parādzīmes vai obligācijas. Šiem ieguldījumu plāniem ir samērā neliels ienesīgums.
  2. Sabalansētie. Nauda tiek ieguldīta finanšu kapitāla tirgos tā, lai peļņas gūšana un ar to saistītie riski būtu līdzsvarā ar pensiju kapitāla saglabāšanu un ieguldījumu drošību.
  3. Aktīvie. Nauda tiek ieguldīta dažādu uzņēmumu akcijās, jo ilgtermiņā tām ir vislielākais ienesīgums.

Der atcerēties, ka ieguldījumi akcijās ir saistīti arī ar lielāku risku, tātad svārstībām.

Kuru plānu izvēlēties?

Ieguldījumu plāns jāizvēlas, ņemot vērā vēlamo riska lielumu, konkrēto tirgus situāciju un to, cik gadu palicis līdz pensijai. Jo augstāks risks un līdz ar to paredzamais ienesīgums, jo lielākas zaudējumu iespējas īstermiņā. Lai izvēlētos piemērotāko plānu, mēdz izvērtēt riska uztveri, laiku līdz pensijas vecumam, pārvaldnieka darbības rezultātus un uzticību pārvaldniekam.

Ir ļoti svarīgi, lai būtu pārliecība, ka izvēlētais pensiju plāna pārvaldnieks būs pieejams arī pēc 20 gadiem.

  • Riska uztvere.

Tas, kā cilvēks uztver norises finanšu tirgū, piemēram, to, ka kādu brīdi pensiju uzkrājumi zaudē savu vērtību finanšu tirgus lejupslīdes jeb atpūtas laikā. Lielāku ienesīgumu vēsturiski atnesuši tieši aktīvie plāni, tomēr svarīgāks par visu ir sirdsmiers un labs miegs naktī.  Jo vairāk bail riskēt, jo stabilāks plāns jāizvēlas – aktīvie pensiju plāni nebūs īsti piemēroti.

  • Laiks līdz pensijai.

Jo vairāk gadu līdz pensijai, jo aktīvāku plānu vērts izvēlēties. Tuvojoties pensijas vecumam, pakāpeniski būtu jāpāriet uz stabilāku plānu, lai īsi pirms pensijas uzkrājums nepiedzīvo būtiskas svārstības. Pašlaik Latvijā pārvaldnieki ievieš tā sauktos dzīves cikla plānus, kur šāda pāreja notiek automātiski un ieguldītājam par to nav jāraizējas pašam. Parasti šāda plāna nosaukumā ir skaitļi, kas var norādīt šī plāna mērķa klienta vecumu vai arī dzimšanas laika periodu.

  • Plāna darbības rezultāti.

Šajā jomā dūmu vairāk nekā uguns, jo vēsturiskā ienesīguma salīdzināšana var izrādīties maldinoša – tai ir tikai nosacīta saistība ar gaidāmo ienesīgumu nākotnē. Reti izdosies atrast pensiju plānu, kam gadu no gada ir labākais vēsturiskais rezultāts. Katru gadu ir kāds cits, kam veicies labāk.

Plāna ienesīgums ir pārvaldnieku reklāmas aktivitāšu instruments, tas sarežģī plānu salīdzināšanu. Lai gan ienesīguma atspoguļošanu regulē likums, atšķirības var būt lielas.

Piemēram, jaunākiem pensiju plāniem būs tikai gada ienesīgums, bet vecākiem – piecu un vairāk gadu. Protams, ka viena gada vēsturiskais ienesīgums neko nepasaka par turpmāko 20–30 gadu plāna peļņu. Līdz ar to, skatot vēsturisko ienesīgumu, drīzāk jānovērtē, vai nav vērojamas ilgstošas neveiksmes un slikta peļņa pat tad, ja tirgus situācija ir labvēlīga. Bet arī tad svarīgi saprast, vai šis plāns tomēr nav konservatīvāks un mazāk riskants nekā konkurentiem. Šādam plānam būtu jāuzrāda par konkurentiem labāki rezultāti arī tad, kad finanšu tirgi piedzīvo lejupslīdi.

  • Pārvaldnieka reputācija un stabilitāte.

To vērtēt tiešām ir būtiski. Tāpat jāpievērš uzmanība arī pensiju plāna pārvaldītāja stabilitātei, informācijas pieejamībai, attieksmei un ilgtermiņa biznesa iecerēm.

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs