Gundega Skudriņas 20 padomi veiksmīgiem svētkiem: Lai cik banāli būtu, svētku sajūtu rada tieši ģērbšanās

Svētki
Santa.lv
Santa.lv
19. decembris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Facebook
Svētki ir jāsvin, un ne tikai dzimšanas dienas! Jo svētki ir prieks par satikšanos. Noorganizēt foršu ballīti nemaz nav nedz dārgi, nedz sarežģīti, pats galvenais ir vēlme to darīt. Viena no lieliskākajām gan lielo baļļu, gan sirsnīgu mājas ballīšu organizētājām, radošās apvienības Skudras Metropole vadītāja Gundega Skudriņa atklāj IEVAI 20 padomus, lai tava ballīte izdotos.

1. Jautājuma zīme

Pats pirmais, kas jānoskaidro pirms ballītes organizēšanas, – ko mēs ar to vēlamies panākt? Gribi iepriecināt sevi vai draugus un viesus vai radīt prieku pasaulei, vai atzīmēt dienu kalendārā, jo to vienkārši nevar ignorēt.

Uz šo jautājumu jāatbild maksimāli godīgi, jo tikai tad var sasniegt rezultātu. Jo nav labu vai sliktu mērķu, ir jūsējais. Tie taču arī katru gadu var mainīties. Vienu gadu gribam dzimšanas dienas balli ar draugiem, citu – veltīt dienu sev. Tāpēc svētki ir tik dažādi, un svarīgi zināt, ko ar tiem grib panākt.

2. Ar prieku

Ja nolem rīkot ballīti, dari to no sirds, ar prieku. Tas nozīmē – neuzņemties vienam veikt miljons uzdevumus, bet darīt tikai to, kas tev sagādā lielu prieku. Ja patīk dekorēt māju – dekorē, patīk cept kūkas – cep, patīk pucēties – sapucējies! Bet nedari neko piespiedu kārtā, jo tā vajag. Ja darīsi ar prieku, to jutīs arī pārējie.

3. Deleģē

Šis punkts izriet no iepriekšējā – neuzņemties darīt visu viena. Ja negribi pirms ballītes noskrieties un pārgurt tā, ka pati savā pasākumā bezspēkā sēdi un tevi nekas neinteresē, un ja ballīte ir kopā ar draugiem, droši deleģē viņiem uzdevumus. Kāds, kas labi zīmē, var uzzīmēt ielūgumus, draudzene kulināre var uzcept kūku, kāds, kuram ir daudzi kontakti, var palīdzēt noorganizēt mūziķus utt.

Pirmkārt, nebūsi noskrējusies, otrkārt – ballīti mazāk kritizēs. Tā ir pārbaudīta recepte: jo vairāk cilvēku iesaisti, jo mazāk viņi kritizē, jo tad šī ballīte ir nevis viena cilvēka, bet jūsu visu kopdarbs.

4. Lokācija

Ballītes vieta ir ļoti svarīga, jo tā rada noskaņu. Ja tā ir brīvā dabā, jāņem vērā mainīgie laikapstākļi, bet es gribētu cilvēkus iedrošināt no tiem nebaidīties. Jo nav neizdevušos ballīšu sliktu laikapstākļu dēļ, ir nepareiza ballītes struktūra vai slikta kompānija, kas tevi neatbalsta un nav atbilstoši ģērbušies. Ballīte var būt visās iedomājamās un neiedomājamās vietās – klinšu malā, uz plosta, siltumnīcā utt.

Tagad pat daudzi ārzemnieki brauc svinēt uz Latviju, jo mums ir ļoti skaistas vietas dabā.

Un nevajag domāt, ka ārā var svinēt tikai vasarā, arī tas ir mīts. Piemēram, esmu rīkojusi nakts sēņošanu mežā septembra beigās, meitai februārī bija ziemas pikniks aizsalušas Gaujas krastā. Protams, rīkotājam jārēķinās ar laikapstākļiem, lietus sezonā vēlams nodrošināties ar kādu jumtu virs galvas; ja ir auksts, jābūt siltiem dzērieniem, plediem, ugunskuram vai lāpām. Manuprāt, mēs bieži nobīstamies no laikapstākļiem, jo mums ir stereotips, ka ballītei jābūt ļoti ērtai, komfortablai. Nē, tas nav vienādojums foršai ballītei! Ja esi sagatavojusies, jebkādos laikapstākļos var būt ģeniālas, jautras ballītes.

5. Viesu saraksts

Tas arī iepriekš ir jāpārdomā, jo jāsaprot, kā saaicinātie cilvēki visi kopā jutīsies. Varbūt tas vairāk attiecas uz lielajām ballēm, bet arī mazās vajadzētu pirms tam pārdomāt – vai visi cilvēki ir savā starpā pazīstami; ja ne, tad kā viņus iepazīstināsiet; vai cilvēks, kas varbūt ir vienīgais svešais, labi jutīsies sabiedrībā, kur visi pārējie jau sen pazīstami.

Respektīvi, tu nevari aizmirst nevienu viesi, jo, lai ballīte izdotos, visiem tajā jājūtas labi. Piemēram, ja jūsu draugu pāris, kas vienmēr nācis kopā, tagad ir izšķīrušies, – kuru aicināsiet, kā tas būs, ja viņi pirmo reizi atnāks ar savām jaunajām otrajām pusēm?

Tas ir jāpārdomā un varbūt ar iesaistītajiem jau iepriekš jāizrunā, jāpajautā, kā viņi jutīsies, vai tas viņiem neradīs diskomfortu. Jo, gribi vai ne, tas ietekmēs tavu ballīti, un, lai svētkus nesabojātu, tas rūpīgi jāpārdomā, lai nebūtu publisku skandālu, asaru vai apvainošanās. Diemžēl tā ir mūsdienu realitāte, un ar to ir jārēķinās.

6. Ielūgumi

Mēs bieži noslinkojam ar ielūgumu sūtīšanu, lai gan tas ir ļoti svarīgi, jo vieš skaidrību par notikuma vietu, laiku, apģērbu. Mums visiem ir svarīga drošība, un to var nodrošināt tikai informācija, ka mēs zinām, kur un kas būs, kas jāvelk mugurā, kas mūs gaida utt. Kad cilvēks zina, uz kādu pasākumu dodas, viņš daudz labāk un organiskāk tajā iekļaujas un jūtas.

Ļoti labi, ja jau ielūgumā norāda arī par vēlamo dāvanu. Tas ir nevis nepieklājīgi, bet pat ļoti vēlams!

Ne tikai tāpēc, ka uzaicinātajam nav jālauza galva, ko dāvināt, bet arī tāpēc, ka tādējādi nepiesārņojam pasauli ar liekām mantām, kuras bieži vien nevajadzīgas turam skapī, bet nemetam ārā aiz cieņas pret dāvinātāju. Tādējādi tu iepriecini jubilāru, jo viņš taču tieši to ir gribējis un gaidījis. Nav svarīgi, ka es gribu uzdāvināt viņam blociņu vai stādāmo rozi, svarīgs ir tas, ko viņš grib. Nav jākaunas vai jājūtas neērti, ja grib, piemēram, finansiālu atbalstu ceļojumam vai šīs pašas ballītes organizēšanai. Un ielūgumam sen vairs nav jābūt rakstiskam, tikpat labi tas var būt arī audiāls.

7. Noformējums

Protams, pats galvenais ir kārtība un tīrība, jo nekoptā mājā nekas nevar radīt svētku sajūtu, lai kā to gribētu. Arī tad, ja dodamies piknikā, neiesim uz piemēslotu mežu, bet vispirms šo vietu sakopsim. Telpas noformējums – protams, atkarīgs no gaumes, iespējām un vēlmēm – vienmēr rada pareizo noskaņu. Nevajag neko šerpu, kaut mazu nieciņu, kas liecina, ka šī ir īpašāka diena. Sevišķi tad, ja ir tematiskā ballīte, noformējums uzliek visus uz pareizās nots, noskaņo gan jubilāru, gan viesus.

8. Galda klājums

Ja vien ir cienasts un to liek uz galda, bez šaubām, galda noformējumam jābūt. Arī tur nav vienas pareizās receptes, jo ir cilvēki, kam patīk absolūts minimālisms – stikla vāzē ielikts pļavas zieds –, bet citiem patīk, ja ir krāšņi un barokāli – viss nobērts ar rozēm. Tas ir gaumes jautājums, kur nemēdz būt pareizi vai nepareizi. Protams, pasākumu rīkotāju industrijā ir tendences, aktuāli galda klājuma toņi utt., bet, manuprāt, tas neattiecas uz mājas ballītēm, jo tai jābūt tādai, kāda patīk gaviļniekam.

9. Cienasts

Latvieši nevar iedomāties ballīti bez cienasta, taču nevajag pārkraut galdu tā, ka viss ballītes budžets vai saimnieces enerģija tiek iztērēta vienīgi tam. Labāk lai ir kas tāds, kas mums nav pieejams ikdienā, kas paceļ mūs pāri ikdienai, lai ir kas tāds, par ko viesi teiktu – o, tādu es neesmu ēdusi! Jo tā tu arī viesiem sniedz jaunu pieredzi, un jauna pieredze vienmēr vairo emocijas.

Tikpat labi tā var būt arī ugunskurā vārīta zupa, kurā saliek viesu atnestos dārzeņus. Tad tas arī kļūst par piedzīvojumu. Starp citu, ir stereotips, ka vienmēr jābūt ēdienam, – varbūt tu gribi ballīti ar fantastiskiem kokteiļiem un labu mūziku saulrietā? Tāpēc – labāk mazāk, bet ko īpašāku.

10. Dzērieni

Bieži vien saimnieces uztraucas un gādā tikai par cienastu. Ja kāds atnes ko dzeramu, labi, to tad arī dzersim. Bet arī dzērieni veido ballītes pareizo formulu, tāpēc jāpiedomā, lai arī tie būtu piederīgi tēmai un noskaņai.

Protams, dzērieniem ir jābūt pieskaņotiem arī gadalaikam. Aukstā ziemas vakarā baltvīns nevienam īsti negaršos, tā ir velta naudas izšķiešana, tad vajadzīgi sildošie kokteiļi vai stiprie un degošie dzērieni. Vasarā, protams, negribas neko tik stipru, bet kaut ko viegli dzirkstošu vai kādu rozā vīnu.

Ja ir ballīte ar alkoholu, jāpadomā arī par šoferīšiem. Sevišķi, ja svini pie jūras vai meža vidū un nakts vidū viesiem jātiek mājās. Tev kā ballītes organizētājai jādomā, vai viesiem gādāsi teltis, rezervēsi vietējos viesu namus vai nolīgsi šoferi, kas viesus aizvedīs, ja nav iespējas izsaukt taksometru. Uzskatu, ka tā ir ballītes rīkotāja atbildība.

11. Mūzika

Mūzika virza uz to emocionālo noti, kas ballītes laikā jāsasniedz, tāpēc tā ir svarīga sastāvdaļa. Tai nav jābūt priekšplānā, var būt tikai fona mūzika, bet jebkurā gadījumā mūzika virza. Var būt šlāgeri, kas palīdz justies kā zaļumballē, var būt klasiskā mūzika, kad malko kokteili saulrietā, var būt indīmūzika, kas ļoti piestāv dabai. Tā var būt jubilāra mīļāko dziesmu izlase, jebkas! Ne jau vienmēr jābūt klāt mūziķiem, var būt atskaņojama mūzika, kas ir pārdomāta un piemērota konkrētajam pasākumam.

12. Ballītes notikums

Pat ja ballīte ir brīva, plūstoša, bez scenārija, tik un tā ir vajadzīgi obligātie pieturpunkti, lai neaizmirstu, kāpēc mēs vispār esam sapulcējušies. Ja ir dzimšanas diena, tie ir kaut vai tosti par jubilāru vai kāda bilžu kolāža par gaviļnieka dzīvi. Tas ir atgādinājums arī viesiem, ka šeit neesam tikai tāpēc, lai ēstu un dzertu. Labākajā gadījumā – mīlestības dēļ, pieklājīgā gadījumā – aiz cieņas esam atnākuši godināt konkrēto cilvēku, tāpēc viņš ir pelnījis viesu uzmanību, tostu vai vēlējumu.

13. Mazie sīkumiņi viesiem

Mūsdienās lielākā vērtība ir personīga attieksme, kad jūties gaidīts, mīlēts, lolots, tāpēc uzskatu, ka, gluži kā bērnu ballītēs sanākušajiem bērniem promejot kā pateicību par atnākšanu dāvina konfektes, tāds pats paldies vajadzīgs arī pieaugušajiem. Kaut kas personīgs no gaviļnieka katram viesim. Tā var būt katram īpaša galda karte ar viņa mīļākā dzejnieka dzejoli vai katram viesim atskaņota dziesma, vai pat katram pagatavots viņa mīļākais deserts.

Tas nenozīmē katram deserta bļodas, nē, bet, ja zini, ka vienai draudzenei garšo konfekte Sarkanā magone, pasniedz viņai to, otrai – zefīru, trešajai – gabaliņu medus kūkas.

Tas nemaz nepalielina izmaksas, bet tā ir tava privātā attieksme, tu esi par viesiem domājusi – par katru! Nav jādara viss, ko minēju, tikai kaut kas viens. Var arī promejot kaut ko nelielu uzdāvināt kā pateicību, ka mūsdienu aizņemtībā, kad ir tik daudz dažādu aktivitāšu, viņš ir izvēlējies veltīt laiku tieši tev. Par to ir smuki un pieklājīgi pateikties.

14. Līdzsvara izsitējs

Mums visiem dzīvē ir savas problēmas, galva mutuļo no daudzajām domām, bet ballīte izdodas tad, ja spējam šo mutuli uz mirkli apstādināt, nedomāt par savām ikdienas un darba raizēm, bet baudīt ballīti. Kā mēs visas ļoti labi zinām, tas nav tik vienkārši un viegli izdarāms, tāpēc vajag kaut ko tādu, ko es dēvēju par līdzsvara jeb pamata zem kājām izsišanu. Tas var būt kāds neparasts viesu sagaidīšanas veids, kaut vai trīs klasiski jogas vingrojumi vai elpošanas vingrinājumi, lai izpūstu gaisu.

Var palūgt viesiem novilkt basas kājas, uzkāpt uz akmens, sarūpēt kādu ziedu vanniņu, kurā visi acīm ciet iemērc rokas. Jo tas paver iespēju ieiet tādā kā nedaudz citā pasaulē. Ja esmu atnākusi uz ballīti ar savu problēmu gūzmu, pasarg Dievs, ballītē to uzgrūst kādam citam. Bet, ja es acīm ciet iemērkšu rokas ziedu vanniņā, tad apstāšos, un mana pirmā doma būs – o, kas nez tie par ziediem? Nav jau tā, ka tad tu aizmirsti savas raizes, tomēr šī ir pārbaudīta metode, lai cilvēks restartētos, vairāk atvērtos un izbaudītu to, kas sekos tālāk.

15. Pārģērbties

Nav runa par lielu pucēšanos, bet pat tad, ja tas ir pikniks, tu ballēsies džinsos un T kreklā un pirms pasākuma visu pati iekārto, organizē, tev pirms viesu sagaidīšanas ir jāpārvelk kaut vai cits T krekls. Nemaz nerunājot par to, ka Ziemassvētkos vai dzimšanas dienā, kad rosies pa māju, pārvilkt kleitu ir vienkārši obligāti, jo psiholoģiski arī šie ir vārti uz ballīti.

Es pati, pirms sēžamies pie galda, vienmēr dzenu savējos sapucēties, un ne jau man to vajag.

Esam taču savā mājā, visi savējie un varētu domāt – kam tas vajadzīgs? Bet tad mēs nesaņemam svētku sajūtu. Kad mati izķemmēti, sataisītas frizūras, uzvilktas kleitas un visi tādi smuki apsēžas pie galda, kaut vai uz tā ir tikai tēja ar cepumiem, ir svētku sajūta, tāpēc ka esi pārģērbies un atstājis ikdienu aiz muguras. Tagad ir notikums, un, lai cik banāli būtu, šo notikuma sajūtu rada tieši ģērbšanās.

16. Kopīgas aktivitātes

Arī te viena recepte nederēs, jo cilvēki ir dažādi, un tieši tāpēc arī vajadzīgs pārdomāts viesu saraksts – vai pārsvarā būs aktīvi sportotāji, kas ar lielāko prieku iesaistīsies cīņā par ballītes kausu badmintonā vai kādā citā sporta veidā, vai tādi mierīgie, kam gribas tikai sēdēt un baudīt ainavu. Bet aktivitātēm tik un tā jābūt! Kaut kas ballītē jādara! Laiskajās aktivitātēs jāiegulda lielāks darbs noformējumā, foršos atribūtos, bet sportiskajām izklaidēm viss jāsagatavo, lai tās varētu notikt.

Tāpēc tās ir jāizdomā iepriekš. Protams, būs cilvēki, kuri gribēs tikai sarunāties ar sen neredzētiem draugiem, un spiest piedalīties ar varu nevienu nevajag, bet vienmēr būs kāds, kurš gribēs darīt ko aktīvu. Visbiežāk jau arī tie, kas saka, ka neko negrib, iesaistās aktivitātēs. Un, jā, arī dejas ir aktivitāte.

17. Jauns un neparasts

Šis sasaucas ar iepriekšējo punktu par kopīgām aktivitātēm – izdomā kaut ko neparastu un citādu! Jo ballītēs bieži vien gadiem satiekas vieni un tie paši cilvēki. Tāpat kā ugunskurs deg, ja tam piemet jaunu pagali, arī draugu kompānijai var piešķilt dzirksti, radot kādu jums neierastu situāciju.

Arī tu uz saviem draugiem tad paveries ar citām acīm. Piemēram, ja jūs nekad neesat dziedājuši galda dziesmas, varbūt atklāsies, ka jūsu vidū ir kāds izcils dziedātājs.

Vai noorganizē plenēru, un tur atklājas kāda apslēptais gleznošanas talants.  Tikpat labi var būt filozofiskas sarunas par kādu tēmu, ko nekad neesat apsprieduši, un tu pat nevarēji nojaust, ka viens no draugiem izlasījis 50 grāmatu par šo tēmu! Tādējādi mēs ieraugām savus viesus citā gaismā, un arī attiecībām piešķiļas jauna dzirkstele. Otrs mums kļūst interesantāks, un arī ballīte tāda kļūst. Nevis – satiekamies jau desmit gadu, vienmēr piedzīvojam vienu un to pašu, jo ballīte jau kļuvusi paredzama. Kad ieraugi cilvēkus un vidi citādus, arī paši tādi kļūstam, un tas mums dod jaunas emocijas.

18. Ballīte ar jēgu

Manuprāt, ir forši, ja pēc ballītes paliek kaut kas vērtīgs vai nu jubilāram, vai ģimenei, vai Latvijai. Tad, skatoties bildes pēc 20 gadiem, tava sirds līksmos, cik forši, ka to kopā darījām. Tā var būt kaut vai koku stādīšana Latvijai – atminos, ka vienā IEVAS jubilejā jūs arī braucāt ābeles stādīt, – vai patversmes suņu staidzināšana, kad ne tikai darām kaut ko foršu sev, bet ar savu ballīti iepriecinām arī citus.

19. Būt patiesam

Ja tev ballītē gribas raudāt – raudi, gribas dejot uz galda – dejo! Mazāk domā par to, ko teiks citi, atļaujies svinēt tā, kā tu gribi, jo tā ir tava ballīte. Ja kārtīgi svinēsi, saņemsi atpakaļ trīsreiz vairāk emociju, kas palīdzēs tev izdzīvot nākamo gadu. Atceries pirmo punktu – par jautājuma zīmi jeb ballītes jēgu. Dari to, ko gribēji, nevis uztraucies, vai kleita nav saburzīta un cik glāzes vīna esi izdzērusi.

Esi patiesa savā ballītē!

Ja gribi sevi iepriecināt, tad uz visu banku, jo tu vari atļauties to darīt. Ja gribēji iepriecināt citus, centies un dari, bet pēc tam neraudi, ka esi noskrējusies. Un, ja kādā brīdī emocijas kāpj pāri malām, lai kāpj! Tāpēc jau tie ir svētki, un svētki izraisa lielus emocionālos viļņus.

20. Ar mīlestību

Ballītes vajag rīkot tikai ar mīlestību. Ja to nevari vai negribi, nav attiecīgais dzīves posms, nevajag to darīt ķeksīša dēļ. Tas emocionāli nenostrādā, tā tiek iztērēti tavi resursi, laiks, galu galā arī finanses. Ja negūsti no tā prieku, varbūt tiešām labāk par šo naudu doties kaut vai uz spa un sarīkot ballīti tad, kad to patiešām gribi.

Jo neviena ballīte nav piesieta datumam – varbūt tikai bērnudārza vecumā tas ir svarīgi, bet ne tagad. Ballīte jārīko tad, kad tev ir, ko dot. Ballītes iemesls nav tikai dzimšanas diena, tas var būt paaugstinājums darbā, mīļotā cilvēka sastapšana, vēlēšanās dalīties ceļojuma iespaidos. Tas var būt jebkas, jebkad un jebkur, svarīgi, lai to rīko ar degsmi un mīlestību, jo tikai tad tā izdosies.

Intervija publicēta žurnāla IEVA 2017. Nr. 36.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs

Santa+