FOTO: Pirmizrādi piedzīvojusi Imanta Kalniņa opera Spēlēju, dancoju

Opera
27. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Agnese Zeltiņa
Ceturtdien, 26. septembrī, Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvoja Imanta Kalniņa opera Spēlēju, dancoju ar Imanta Ziedoņa libretu. 1977. gadā radīto operu, kas tapusi pēc Raiņa lugas Spēlēju, dancoju (1916) motīviem, radošā komanda interpretējusi mūsdienu Latvijas vidē un sabiedrībā.

Jauniestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, diriģents Andris Veismanis, režisore Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs Miķelis Fišers, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, dramaturgs Evarts Melnalksnis, kustību režisors Rūdolfs Gediņš, video mākslinieks –8 un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.  Tota lomā – Andris Ludvigs, Raimonds Bramanis vai Juris Jope, Leldes tēlu atveidos Marlēna Keine, Jūlija Vasiļjeva vai Viktorija Pakalniece, Trejgalvja lomā – Jānis Apeinis vai Armands Siliņš. 

pēlēju, dancoju galvenais varonis ir spēlmanis Tots, kurš dodas pazemes valstībā, lai virszemē vestu atpakaļ līgavu Leldi, kuras trīs asins lāses kāzās laupījis Kungs. Jauniestudējuma darbība risināsies Rīgas pilī 2013. gada 20. jūnijā – vasaras saulgriežos – ēku piemeklējušā ugunsgrēka un vēlāko pils atjaunošanas darbu laikā.

“Luga, manuprāt, ir par jautājumu, kas vienmēr bijis svarīgs cilvēkiem visā pasaulē. Tas ir jautājums par labo un ļauno, par gaismu un tumsu. Par šo divu kvalitāšu pretrunīgumu, atšķirīgumu un iespējamo simbiozi.

Kā toreiz, tā šodien gan Rainis, gan Ziedonis ar šo darbu jautā: kurā –  gaismas vai tumsas –  pusē tu, cilvēk, esi?

Kurā pusē tu būsi, kad tev būs jāizvēlas? Par to ir šī luga. Un vēstījums paliek tāds arī šodien – vai tu būsi spējīgs sevi ziedot gaismai vai nebūsi?” saka komponists Imants Kalniņš.

 “Imants Kalniņš 1970. gados latviešu mūzikā ienesa jaunu stilu, apsteidzot savu laiku. Operā viņš izmanto simfonisko domāšanu un vadmotīvu principu, ko pazīstam no Vāgnera. No vienas puses, tajā ir klasisks orķestris, no otras – tik daudzi jaunievedumi, kas ir neatraujami no operā izteiktās idejas “Es apvienošu to, kas atrodas lejā, ar to, kas atrodas augšā”. Imants Kalniņš ir atstājis milzīgu ietekmi uz turpmāko mūzikas attīstību un daudziem komponistiem. Viņa mūzika ir demokrātiska: tā ir augstvērtīga akadēmiska mūzika, kas vienlaikus ir populāra un plaši uzrunājoša,” stāsta diriģents Mārtiņš Ozoliņš.

“Raiņa laikā latviešu sabiedrība un valsts vēl tikai veidojās, Ziedoņa un Kalniņa laikā šī valsts bija okupēta un zem svešas varas. Iestudējumā skatītāji tiek konfrontēti ar šodienu. Mūs vairs neapdraud konkrēts ārējais ienaidnieks, taču attīstību kavē pašu iekšējā pasivitāte un fokuss uz mazsvarīgām lietām, neredzot lielās kopsakarības. Degošās pils tēls ir neizdarības un paviršības simbols,” par iestudējuma koncepciju stāsta režisore Laura Groza-Ķibere.

Opera Spēlēju, dancoju pasaules pirmizrādi piedzīvoja 1977. gada 30. decembrī Aleksandra Viļumaņa muzikālajā vadībā un Mihaila Kublinska režijā ar Kārli Zariņu Tota lomā un Liliju Greidāni Leldes lomā. 2011. gadā Spēlēju, dancoju Latvijas Nacionālajā operā atgriezās kā koncertuzvedums.

Latvijas Nacionālā opera un balets sadarbībā ar Kultūras informācijas sistēmu centru jau otro reizi piedāvā iespēju piedzīvot jauniestudējuma pirmizrādes sajūtu arī skatītājiem reģionos. Ar Eiropas Savienības atbalstu Spēlēju, dancoju pirmizrāde tiešraidē tiks translēta reģionālajos kultūras centros Siguldā, Dobelē, Tukumā, Krāslavā, Daugavpilī, Limbažos, Talsos, Aizkrauklē un Jelgavā.  

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs