Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kariņš skaidroja, ka otrdien valdībā tiks uzklausīta informācija par to, kā sokas ar dīkstāves programmas izstrādi.
Ministru kabinets arī plāno skatīt Ekonomikas ministrijas (EM) dokumentu, kurā būs ietvertas nozares, kuru strādājošajiem varētu piemērot dīkstāves pabalstu. Pagaidām gan nozaru saraksts nav zināms, jo, kā sacīja Kariņš, EM par nozaru sarakstu ar sociālajiem partneriem un uzņēmēju organizācijām turpinās spriest līdz valdības sēdei.
«Šonedēļ plānotas pirmās izmaksas saistībā ar šo programmu,» pavēstīja premjers, uzsverot ka, iespējams, otrdien būs arī ierosinājumi, kā paplašināt krīzes skarto nozaru loku.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) sacīja, ka ar katru dienu bezdarbnieku rindas palielinās. Lai saglabātu darbiniekus un darba vietas, nepieciešams, lai uzņēmēji pēc iespējas ātrāk varētu piedāvāt dīkstāves pabalstu.
Premjers akcentēja, ka tiek aktīvi strādāts pie jautājumiem, kas skar ekonomikas un uzņēmējdarbības atbalstu Covid-19 pandēmijas apstākļos, diskutējot par to, kādas nozares vēl varētu tikt iekļautas atbalstāmo lokā. Vienlaikus Kariņš norādīja, ka īpaši atbalstāmo Covid-19 pandēmijas skarto nozaru loks varētu tikt papildināts.
«Otrdien no rīta Ekonomikas ministrija varbūt ierosinās vēl kādu nozari,» teica politiķis, gan norādot, ka pagaidām viņam neesot konkrētas informācijas par to.
Vienlaikus Eiropas Komisija (EK) pirmdien atzinusi, ka Latvijas subsidēto aizdevumu shēma un aizdevumu garantiju shēma uzņēmumiem, kurus skāris Covid-19 uzliesmojums, atbilst Eiropas Savienības (ES) valsts atbalsta noteikumiem.
Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā, komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, uzsvērusi, ka, pateicoties šiem diviem atbalsta pasākumiem, Covid-19 uzliesmojuma skartie Latvijas uzņēmumi varēs veiksmīgāk pārvarēt pašreizējo sarežģīto situāciju.
«Latvijas paredzētās shēmas, kuru apjoms sasniedz 250 miljonus eiro, ir svarīgs ieguldījums šā mērķa sasniegšanā. Mūsu lēmums ir viens no piemēriem, kā mēs turpinām sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu savlaicīgu, koordinētu un efektīvu rīcību saskaņā ar jauno valsts atbalsta pagaidu regulējumu,» norādīja Vestagere.
LETA jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā Ministru kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, kurā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksu darba ņēmējiem.
Paredzams, ka Ministru kabinets noteiks nozares, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir radušies krīzes izdevumi un kurām ir piemērojami likumā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi.
No likumprojekta izriet, ka gadījumā, ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības, šādā gadījumā tiek kompensēta darbinieka atlīdzība, kas ir līdz 75% no darbiniekam noteiktās atlīdzības, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Šis tiek formulēts kā dīkstāves pabalsts, kas netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātam iemaksām (VSAOI).
Pagājušajā nedēļā finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atzina, ka dīkstāves pabalstu visā jaunā koronavīrusa izraisītas slimības Covid-19 krīzes periodā varētu saņemt līdz 150 000 darba ņēmēju.
Tāpat finanšu ministrs žurnālistiem norādījis, ka valdībā atbalstītais priekšlikums par dīkstāves pabalstu krīzes visvairāk skarto uzņēmumu darbiniekiem valstij izmaksās no 60 miljoniem eiro līdz pat 200 miljoniem eiro, ja tiks pieņemts lēmums paplašināt atbalstāmo nozaru loku.
Vienlaikus Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir mudinājusi valdību palielināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu līdz 12 mēnešiem, tostarp palielinot tā apmēru.
LBAS uzskata, ka tās ir minimālas prasības visu darba ņēmēju vārdā, jo 2019.gadā, veicot grozījumus likumā, tika samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums, kā arī pabalsta apmērs, prognozējot 12,1 miljonu eiro lielu ietaupījumu. Organizācijas ieskatā, šāds ietaupījums nav būtisks salīdzinājumā ar valdības gatavību atvēlēt situācijas stabilizēšanai divus miljardus eiro.
