Atkritumu apsaimniekotāji cer, ka dabas resursu nodokļa paaugstināšana motivēs šķirot atkritumus

Atkritumu šķirošana
3. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iecere palielināt dabas resursu nodokli (DRN) motivēs iedzīvotājus atkritumus šķirot biežāk, uzskata atkritumu apsaimniekotāji.

Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidroja, ka DRN likmes piemērošana tādam atkritumu utilizēšanas veidam kā sadedzināšana, ieviešot likmi 15 eiro par tonnu, kā arī citas līdzīgas aktivitātes no valsts puses noteikti veicinās Eiropas Savienības (ES) mērķu izpildi gan atkritumu pārstrādes apjomu palielināšanas, gan noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanas kontekstā. 

Viņš uzsvēra, ka atkritumu noglabāšana un līdz ar to visi ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie izdevumi Latvijā ir zem vidējā ES līmeņa. Tādēļ iedzīvotāji, šķirojot atkritumus, nejūt tik lielu finansiālu ieguvumu kā tie, kuri dzīvo valstīs, kur šīs izmaksas ir lielākas un līdz ar to arī ietaupījums uz deponējamās jeb noglabājamo atkritumu masas rēķina ir lielāks, skaidroja Simanovičs. 

Kā norādīja Simanovičs, ja atkritumu noglabāšanas, vai, piemēram, dedzināšanas izmaksas pieaugs, sadārdzināsies atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi un iedzīvotāji jutīs lielāku motivāciju šķirot atkritumus, jo par to izvešanu nav jāmaksā un tā būs iespēja ietaupīt. 

«Tāpēc mēs atbalstām arī turpmāku DRN likmju palielināšanu, kas, kā tiek lēsts, varētu pieaugt no 50 līdz 60 eiro par tonnu 2021.gadā, kā arī līdz 65 eiro par tonnu 2022.gadā. Tas būtu papildu stimuls aizdomāties par šķirošanu arī tiem, kuri šobrīd vēl to nedara. Jāteic gan, ka, stājoties spēkā jaunajai VARAM iecerei, reālā ietekme uz cieto sadzīves atkritumu tarifu, kas tieši skar ierindas patērētāju, nebūs liela. No katriem 10 eiro par tonnu, ko nāksies samaksāt valstij kā DRN, patērētājs jutīs sadārdzinājumu tikai par 0,50 eiro par kubikmetru,» atklāja Simanovičs.

Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs stāstīja, ka DRN likmes pieauguma mērķis ir stimulēt iedzīvotājus aktīvāk šķirot atkritumus, jo DRN ietekmē turpinās pieaugt maksa par nešķirotu atkritumu izvešanu, taču dalīti vākto atkritumu izvešana arī turpmāk būs bez maksas. Viņš skaidroja, ka aktīvāk šķirojot, iedzīvotājiem ir iespēja samazināt nešķirotu atkritumu apjomu un tādējādi kompensēt tarifa pieaugumu. 

«Ekonomiskie stimuli ir būtisks instruments, lai rosinātu iedzīvotājus aktīvāk šķirot. Tikpat svarīga ir arī izglītošana un arī nepieciešamā infrastruktūra. Šķiroto atkritumu savākšanas apjomi ar katru gadu palielinās, tomēr tas ir nepietiekami, lai izpildītu ES noteiktos pārstrādes mērķus,» uzsvēra Stankevičs.

Viņš piebilda, ka viennozīmīgi DRN palielināšana ir viens no instrumentiem, lai veicinātu atkritumu šķirošanu, tomēr šis jautājums ir jāskata kompleksi ar kopējo šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūras pieejamības palielināšanu un šķirošanas jaudu palielināšanu.

ZAAO izpilddirektore Ieva Barutina atzīmēja, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam DRN likme tiek iekļauta atkritumu apglabāšanas tarifā, līdz ar to, palielinoties DRN likmei, atkritumu radītājiem palielināsies maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.

Runājot par gala tarifa palielinājumu iedzīvotājiem, Barutina norādīja, ka patlaban šādus aprēķinus ZAAO nav veikuši. «Sagaidāms, ka palielinājums ir sagaidāms saistībā ar DRN palielināšanos, par ko jau ilgāku laiku brīdinām iedzīvotājus, aicinot iesaistīties pārstrādei derīgo materiālu bezmaksas nodošanā, jo tad šis pieaugums nebūs tik ļoti manāms katra iedzīvotāja makam,» norādīja viņa.

Jautāta, vai ZAAO saskata iespējas būtiski samazināt noglabājamo daudzumu, Barutina sacīja, ka tas ir iespējams, ja iedzīvotāji vēl vairāk iesaistīsies pārstrādei derīgā materiāla šķirošanā. 

«Mēs tam esam radījuši visus priekšnoteikumus, mūsu reģionā darbojas 20 eko laukumi, kuros var nodot padsmit atkritumu veidus un simtiem eko punktu polimēru, papīra, metāla un stikla iepakojuma nodošanai pārstrādei. Turklāt šobrīd jau sešās darbības reģiona pilsētās un pavisam drīz vēl plašāk piedāvājam šķirot pie klienta namdurvīm – privātmājām pieejami 240 litru konteineri ar krāsainiem vākiem stikla un vieglā iepakojuma bezmaksas nodošanai pārstrādei,» stāstīja Barutina.

Viņa piebilda, ka problēmas patlaban ir ar vairāku polimēru veidiem, kuriem pārstrādātāju nav, tāpēc, lai samazinātos noglabājamo atkritumu daudzums tā ir arī ražotāju atbildība – piedāvāt produktus iepakojumā, kuru ir iespējams pārstrādāt.

LETA jau ziņoja, ka VARAM piedāvā mainīt DRN likmes, ieņēmumu pārdales proporciju starp valsti un pašvaldībām un novirzīt līdzekļus arī ar vides jautājumiem nesaistītiem mērķiem.

Lai samazinātu oglekļa dioksīda (CO2) emisijas, VARAM iesaka pakāpeniski no 4,5 līdz 15 eiro par tonnu paaugstināt DRN likmi par CO2 emisijām. Tāpat ierosināts no 0,55 līdz 0,83 eiro par tonnu palielināt DNR par kūdras ieguvi un atcelt DRN par CO2 emisijām atbrīvojumu kūdras izmantošanai stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās.

Grozījumi paredz arī paaugstināt DRN likmi no 10,65 līdz 21,3 eiro par tonnu par akmeņoglēm, koksu un lignītu līdz līmenim, kāds tiek paredzēts mazutam saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto priekšlikumu par akcīzes nodokļa palielināšanu, ņemot vērā abu kurināmo kaitīgo ietekmi uz vidi un salīdzinoši augsto CO2 emisijas faktoru. Tāpat, pēc ministrijas domām, nepieciešams atcelt atbrīvojumu no DRN samaksas par akmeņoglēm, koksu un lignītu, ja tos izmanto elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā, jo atbilstoši FM sniegtajai informācijai akcīzes nodokļa atbrīvojumu nepiemēro dabasgāzei, ja to izmanto elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā, tāpat ir plānots atteikties no šāda atbrīvojuma piemērošanas arī naftas produktiem, ja to izmanto minētajiem mērķiem.

Lai veicinātu saistību izpildi attiecībā uz atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, kā arī samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, VARAM piedāvā paaugstināt DRN likmes par atkritumu apglabāšanu. Sadzīves atkritumu apglabāšanai likme varētu pieaugt no 50 uz 60 eiro par tonnu 2021.gadā, kā arī līdz 65 eiro par tonnu 2022.gadā. Savukārt bīstamo atkritumu apglabāšanai likmi 2021.gadā plānots paaugstināt no 50 uz 70 eiro par tonnu, bet 2022.gadā – līdz 75 eiro par tonnu.

Ministrija piedāvā noteikt arī jaunu DRN objektu – atkritumu sadedzināšana, no 2021.gada ieviešot likmi 15 eiro par tonnu.

VARAM ir izvērtējusi arī DRN piemērošanu Latvijā pirmo reizi pastāvīgi reģistrētiem transportlīdzekļiem un esošo situāciju nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmā. Ministrijas iecere paredz paaugstināt DRN likmi par transportlīdzekli no 55 uz 65 eiro.

Lai mazinātu ēnu ekonomiku, ministrijas ieskatā lietderīgi būtu arī paaugstināt DRN likmi par smilts ieguvi no 0,21 uz 0,36 eiro par kubikmetru, pielīdzinot DRN likmei par smilts-grants ieguvi, samazinot krāpšanas iespēju un uzlabojot kontroli.

Saskaņā ar VARAM piedāvājumu, lielāko daļu ieņēmumu pieauguma valsts budžetā veidos DRN ieņēmumu pārdale starp valsts un pašvaldību budžetiem, mainot DRN maksājumu ieskaitīšanu budžetā, palielinot valsts budžetā ieskaitāmo procentu daļu. Plānots, ka DRN maksājumi par atkritumu apglabāšanu un CO2 emisijām turpmāk pilnībā nonāks valsts budžetā. Mainīsies arī DRN par dabas resursu ieguvi sadales proporcija.

Valsts budžetā iegūtos papildu resursus VARAM piedāvā novirzīt saviem un Kultūras ministrijas (KM) prioritārajiem pasākumiem, 2020.gadā novirzot 7 055 551 eiro un 1 323 575 eiro katrai ministrijai attiecīgi. 2021.gadā abām ministrijām paredzēti 10 160 000 eiro, bet 2022.gadā 11 330 000 eiro.

Grozījumi paredz arī, ka DRN papildu ieņēmumu daļa 2021.gadā 1 009 658 eiro apmērā un 2022.gadā 761 240 eiro apmērā ir novirzāma kopējai fiskālajai telpai.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs