Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
Veiksmes stāsti no citām valstīm
Pulkstenis joprojām tikšķ!
1944. gadā gestapo kā antifašistu arestēja un nosūtīja piespiedu darbos Žana Pjēra Lopesa tēvu Hosē Lopesu. Tēvs izdzīvoja par spīti tīfam un badam, sverot vien 40 kilogramu. Tagad dēls ir atguvis tēva pulksteni un, turot to rokās, viņš sacījis: «Cik neparastas izjūtas! Kopš tās dienas pagājuši 74 gadi, bet izskatās, ka tēva pulkstenis strādā nevainojami!»
Viss, kas palicis no tēva
Vanda Rožička-Bilnika pēdējo reizi redzēja savu tēvu dienā, kad viņu arestēja gestapo, tas bija 1943. gada beigās. Atguvusi tēva kabatas pulksteni, viņa teikusi: «Tas ir viss, kas man palicis no mana tēva. Nekad nepieļaušu, ka tas man tiek atņemts vēlreiz. Gribētu to ņemt sev līdzi kapā.»
Vienīgā fotogrāfija
1944. gadā Johannas Bērenas brāli arestēja un deportēja – būdams jauns policists, viņš bija atteicies piedalīties ebreju vajāšanās un deportācijās okupētajā Holandē. Gadu vēlāk, īsi pēc atbrīvošanas no Sandbostelas koncentrācijas nometnes, viņš nomira. 70 gadus vēlāk viņa māsa Johanna Bērena bija laimīga saņemt brāļa fotogrāfiju, jo ģimenes māja kara laikā tika izpostīta, un par ģimenes vēsturi nav nevienas taustāmas liecības, taču tagad ir šis brāļa attēls – vienīgā fotogrāfija, kur viņš redzams.
