Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
9
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad brīvs no kino
Kad sākas kinoprojekts, tas var ilgt trīs mēnešus no vietas. Bet kas ir trīs mēneši gadā? Pārējā laikā ir sports, mani muzikālie projekti, kurus radu sev par prieku un par to, kas manā dzīvē ir noticis.
Viens muzikālais projekts kopā ar hitu meistaru Kasparu Ansonu tagad gaida, lai padalītos ar citiem. Pasākumu vadīšanai arī neesmu atmetis ar roku – tas man patīk un padodas, plus vēl man ir arī izrāde Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Un tad vēl jādomā par ģimenes veidošanu, – forši, ka pie tādām lietām nonāc Jēzus vecumā. Pats svarīgākais jau ir tas cilvēks, kuru atrodi.
Otrs māksliniekam ļoti daudz ko dzīvē dod.
Ja esi kopā ar cilvēku, kas tevi iedvesmo, atbalsta karjerā un pats veido savu karjeru, un tu lepojies ar otru, atbalsti un arī pats uzzini ko jaunu, tad – ticiet vai ne – ir daudz vieglāk un lietas sakārtojas.
Kad jūties laimīgs vidē, kur atrodies, laikam jau arī pievelc kādas laimīgas lietas – cilvēki vairāk grib ar tevi kopā strādāt, nekā tad, kad viens slīgsti savā depresijā vai pašapmierinātībā, vai esi kopā ar kādu, ar ko tev nevajadzētu būt, un tik un tā esi nelaimīgs. Tās ikdienas lietas ļoti atspēlējas uz darbiem – es nerunāju tikai par sevi. Tāpēc, man šķiet, tā ir veiksme – atrast cilvēku, ar kuru vari tālāk doties dzīves kaujā. Tas palīdz un iedvesmo.
Vai mani apskauž? Viennozīmīgi! Jo Latvijā jau visi apskauž visus par jebko.
Vienīgi es ceru, ka teātrī nevienam konkurenci vairs nesagādāju, un tad, kad jau kādu laiku darbojies, visi pie tā pierod, un kļūst vienalga. Es esmu tikai sākumā, man ir jādarbojas un jāpierāda sevi ar saviem darbiem, jo kino nudien ir tā vieta, kur es labi jūtos. Esmu gatavs kino darboties visu mūžu.
Tagad priekšā stāv jauns projekts, tā arī būs vēsturiska filma, jāmet atvaļinājums malā un jāsāk mācīties tekstu! Tur ir nenormāli daudz teksta, pat nesaprotu, kāpēc tik daudz ir jāsaraksta, ja to pašu var izstāstīt četros teikumos.»
