Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Fleksibilitāte jeb attālinātais darbs nav brīnumu nūjiņa, kas palīdz visās situācijās un ir piemērots visiem darbiniekiem, tomēr Latvijas galvenā problēma joprojām ir tāda, ka daļa cilvēku uzskata: ja darbinieks ir mājās, tad viņš nestrādā.
Darba devējiem, iespējams, ir bail pazaudēt kontroli pār darbinieku, lai pārliecinātos, vai tiešām viņš strādā astoņas stundas dienā.
Protams, lai strādātu attālināti, ir nepieciešama liela pašdisciplīna, augsta atbildības sajūta, jo neviens cilvēku nekontrolē, tomēr darba pienākumiem ir jābūt izpildītiem pienācīgā kvalitātē un apjomā, kas vislabāk apliecina darbinieka sniegumu un attieksmi. Efektīvi izmantojot laiku, samazinot komunikāciju ar kolēģiem, darbinieks var strādāt produktīvāk un vairāk fokusēties tiešo darba pienākumu izpildei. Tāpat tiek ietaupīts laiks, kas jāpavada ceļā, ir mazāks stresa un noguruma līmenis, un līdzekļu ietaupījums. Attālinātā darba iespējas uzlabo darbinieka apmierinātības līmeni ar uzņēmumu, kurā viņš strādā. Vienlaikus ir jāatceras, ka cilvēki ir dažādi, daļai darbinieku ir nepieciešama biroja vide, lai aprunātos ar kolēģiem klātienē, vai arī mājās nav piemērota vide darba pienākumu veikšanai.
Galvenie principi ir ne tikai darba pienākumu izpilde, bet arī saiknes uzturēšana starp darbinieku un uzņēmumu.
Starptautiskās labās prakses vadlīnijas liecina, ka saiknes uzturēšanai ir nepieciešams, lai trīs no piecām darba dienām darbinieks ierastos birojā, satiktu kolēģus, piedalītos sanāksmēs un sapulcēs, bet divas dienas strādātu attālināti.
Taču vienmēr ir izņēmumi, ja apstākļi to prasa, tad ir iespējams strādāt attālināti arī katru dienu. Komandai strādājot tikai attālināti, saiknes uzturēšana ir nepieciešama biežāk nekā gadījumos, kad darbinieks attālināti strādā pāris dienas mēnesī.
Liela loma ir tiešajam vadītājam, lai viņš ir lietas kursā ne tikai par aktuālajiem darba uzdevumiem, bet arī par darbinieku mentālo veselību. Strādājot attālināti ilgāku laiku, darbinieks var sajusties izolēti, tāpēc regulāra saziņa ir ļoti svarīga. Analizējot darbinieku aptaujas, esmu novērojusi, ka darbiniekam attālinātā darba iespējas ir būtiskas, kas palīdz viņam labāk apvienot profesionālos pienākumus ar personīgo dzīvi. Vienlaikus darbiniekam ir būtiski ne tikai strādāt attālināti, bet arī pievilcīga darba vide – uzņēmumiem ir jānodrošina abas iespējas.
Attālinātā darba iespējas un vadītāju pozitīvā reakcija uz elastīgiem darba pieprasījumiem palīdz darbiniekam saglabāt augstāku radošuma līmeni, secināts uzņēmuma pētījumā.
Vadītājam ir jāuzticas darbiniekam, kā arī jāizvirza viņam skaidri darba uzdevumi un jāvienojas par atskaitēm vai rezultātu atspoguļojumu, lai pārliecinātos par darbinieka sniegumu.
Vienlaikus jāsniedz padomi un ieteikumi, ja tādi ir nepieciešami.
Piemēram, darba dienas sākumā izvirzīt sev uzdevumus, ko darbinieks vēlas paveikt, iekārtot atbilstošu darba vidi utt.. Tāpat, ja mājās ir bērni vai citi ģimenes locekļi, svarīgi ar viņiem vienoties par darba pienākumu veikšanu, lai būtu savstarpēja izpratne. Savukārt uzņēmumam un tiešajam vadītājam ir jānodrošina nepieciešamās piekļuves, vadlīnijas un jānodrošina saikne un saziņa komandas vidū. Uzņēmumi, sniedzot iespēju darbiniekam strādāt attālināti, nodrošina darba kultūru, kurā cilvēciskās vajadzības ir prioritāte un atrodas centrā, piemēram, tādējādi sievietēm ir vieglāk iekļauties darba vidē pēc bērna piedzimšanas. Vienlaikus, strādājot attālināti, nevajadzētu aizmirst par fiziskajām aktivitātēm un pastaigām svaigā gaisā.
Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture attālinātā darba iespējas nodrošina vairākus gadus. Uzņēmuma pieredze rāda, ka attālinātais darbs ir abu pušu sadarbība, kas bez savstarpējas uzticēšanās starp darba devēju un darbinieku nav iespējama. Uzņēmumam ir jānodrošina darbiniekam ne tikai piekļuve epastam, bet jāatrisina ar IT drošību saistītie izaicinājumi, lai darbinieks attālināti var piekļūt informācijai, ja projekts to pieļauj. Tas ir nosacījums, lai darbinieks var strādāt produktīvi.
