Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
1
-
1
-
0
-
0
-
Deputāts
Alga – 8757,70 (pēc nodokļu atvilkšanas 6824,85) eiro mēnesī
Piemaksa par vispārējiem izdevumiem – 4513 eiro mēnesī
Veselības aprūpe – deputātam un viņa ģimenes locekļiem apmaksā 2/3 izdevumu
Dienas (jeb komandējumu) nauda – 320 dienā sesiju laikā
Dienas (jeb komandējumu) nauda – ārpus ES 160 eiro dienā plus izdevumi par viesnīcu
Pensija – no 63 gadu vecuma 3,5% no algas par katru gadu Parlamentā
Ceļa izdevumi – līdz 4454 eiro gadā par dažādiem braucieniem plus kompensācija par ceļu uz sesiju un sanāksmju vietām un ceļu uz valsti, no kuras ievēlēts
Palīgu algošanai un pakalpojumu saņemšanai – 24 943 eiro mēnesī.
Pārejas pabalsts, kad pilnvaras beigušās, – algas apmērā vismaz sešus mēnešus.
1. Vai visiem deputātiem ir vienāda alga?
Kopš 2009. gada jūlija visiem EP deputātiem ir vienāda darba alga. No 2018. gada jūlija tā pirms nodokļu nomaksas sasniedz 8757,70 € mēnesī. Pēc ES nodokļu un apdrošināšanas iemaksu nomaksāšanas deputātam paliek 6824,85 €. Alga tiek maksāta no Parlamenta kopīgā, nevis konkrētās dalībvalsts budžeta.
EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5 % apmērā no Eiropas Savienības Tiesas tiesneša pamatalgas, līdz ar to EP deputāti paši nevar lemt par savas algas apmēru.
Liela daļa ES dalībvalstu liek saviem deputātiem maksāt vēl arī savas valsts nodokļus. Kā IEVA noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā, EP deputātiem no Latvijas papildu nodokļi Latvijā jāmaksā nav.
2. Kur deputāti tērē 4513 lielo ikmēneša piemaksu par vispārējiem izdevumiem? Vai par tās izlietojumu viņiem ir jāatskaitās? (Pagājušā gadā žurnālisti no 28 valstīm iesniedza prasību tiesā, jo Parlaments atteicās sniegt informāciju, kā deputāti tērē bagātīgās piemaksas. Parlaments to nedarot, jo neesot gatavs tērēt līdzekļus tādai uzskaitei.)
Šī piemaksa paredzēta galvenokārt izdevumu segšanai, kas rodas, pildot EP deputāta pienākumus, piemēram, biroju īrei un uzturēšanai, tālruņa abonēšanai, reprezentācijas pasākumiem, datoru iegādei, konferenču un izstāžu organizēšanai.
Ja deputāts bez attaisnojoša iemesla neapmeklē pusi no kopējā plenārsēžu skaita viena parlamentārā gada laikā (no septembra līdz augustam), šīs piemaksas apmēru samazina divas reizes.
Deputātam par šīs piemaksas izlietojumu nav jāatskaitās.
3. Kā tiek izlietota dienas nauda (dēvēta arī par komandējuma dienas naudu)?
Eiropas Parlaments izmaksā vienotas likmes pabalstu 320 € apmērā, lai segtu uzturēšanos un ar to saistītās izmaksas par katru dienu, kuru EP deputāti pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā, ja viņi, apliecinot klātbūtni, ir parakstījušies reģistrā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un citu izdevumu segšanai. Balsošanas plenārsēžu dienās piemaksu par piecdesmit procentiem samazina EP deputātiem, kuri nav apmeklējuši vairāk nekā pusi balsojumu, pat tad, ja viņi ir parakstījušies apmeklējumu reģistrā.
Sanāksmes un citos pasākumos ārpus ES komandējuma nauda ir 160 eiro dienā plus izdevumi par viesnīcu
4. Ja parasts darbinieks bez attaisnojuma neierodas darbā, viņam draud nepatikšanas. Kas notiek, ja EP deputāts vispār neapmeklē ne komitejas, ne sesijas?
Ja neaizbrauc un reģistrā neparakstās vispār, dienas naudu nepiešķir. Oficiāli nekādas soda sankcijas paredzētas nav. EP deputātus ievēlē ES pilsoņi, un savu ievēlēto deputātu darbam un aktivitātēm var izsekot internetā, kur tiešsaistē vērojamas gan EP sesiju, gan komiteju sanāksmes un to debates. Tad arī vēlētāji var izvērtēt un izdarīt secinājumus – par kuru kandidātu atdot savu balsi, lai tas pārstāvētu viņu un par darbu saņemtu atalgojumu.
5. Vai tiek atmaksāti arī ceļa izdevumi?
Vairākums sanāksmju notiek Briselē un Strasbūrā. Pēc maksājumu apstiprinošu dokumentu uzrādīšanas deputātiem atmaksā faktisko biļešu vērtību to apmeklēšanai – līdz summai, kas nepārsniedz lidmašīnas biznesa (vai līdzvērtīgas) klases biļetes cenu, dzelzceļa pirmās klases biļetes cenu vai 0,53 eiro par vienu kilometru braucienam automašīnā (ne vairāk kā 1000 km), kā arī nemainīgu attāluma un brauciena ilguma piemaksu, kuras mērķis ir segt citus ar braucienu saistītos izdevumus (piemēram, autoceļu nodevas, piemaksu par bagāžu vai rezervēšanas izmaksas).
EP deputātiem ir bieži jāceļo savā ievēlēšanas dalībvalstī un ārpus tās – gan pildot savus pienākumus, gan citos nolūkos (piemēram, lai apmeklētu konferenci vai dotos darba vizītē). Par darbu ārpus savas valsts EP deputāti var saņemt kompensāciju par ceļa, uzturēšanās un saistītiem izdevumiem līdz 4454 eiro gadā. Saistībā ar darbu ievēlēšanas dalībvalstī tiek kompensēti tikai ceļa izdevumi, kuru maksimālo summu gadā nosaka katrai dalībvalstij atsevišķi.
6. Kāds ir pilnvaru laika beigu jeb pārejas pabalsts?
Pēc pilnvaru laika beigām deputāti var saņemt pārejas pabalstu algas apmērā – par katru deputāta amatā nostrādāto gadu ir tiesības saņemt šo pabalstu vienu mēnesi, tomēr ne mazāk kā sešus, bet ne vairāk kā 24 mēnešus (piemēram, ja nostrādāti divarpus gadu, pabalstu var saņemt minimālo laiku – sešus mēnešus). Pabalstu pārtrauc izmaksāt arī tad, ja cilvēks atradis un sāk strādāt jaunu darbu.
7. Katram deputātam ik mēnesi ir pieejama 24 943 eiro liela naudas summa, kas paredzēta palīgu nolīgšanai. Kā šī summa tiek tērēta?
EP deputāti var izvēlēties dažādu veidu palīgus. Reģistrētie palīgi, kuru darbavieta ir Briselē vai Luksemburgā un Strasbūrā, ir tiešā Parlamenta administrācijas pakļautībā un strādā ar tādiem pašiem noteikumiem kā pārējais ES pagaidu personāls. Deputāti var pieņemt darbā ne vairāk kā četrus reģistrētus palīgus. Vēl viņi var nolīgt arī vietējos palīgus, kas strādā ievēlēšanas dalībvalstīs. Papildu palīgu nodarbināšanai ne vairāk kā ceturtdaļu šīs kopējās pieejamās naudas var izmantot arī EP deputātu izvēlēto pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu apmaksai, piemēram, ekspertu pētījuma pasūtīšanai. Kopš 2009. gada EP deputāti vairs nedrīkst pieņemt darbā tuvus radiniekus. Palīgu algošanai domāto naudu neizmaksā pašiem EP deputātiem.
8. Kāda ir EP deputāta pensija?
Sasniedzot 63 gadu vecumu, bijušajiem deputātiem ir tiesības uz vecuma pensiju. Šīs pensijas apmērs ir 3,5 % no algas par katru pilnu deputāta pilnvaru īstenošanas gadu, tomēr pensijas apmērs nevar pārsniegt 70% no šīs algas. Papildus šai pensijai var saņemt jebkuru citu (piemēram, savā dalībvalstī nopelnītu) pensiju, un tās viena otru neietekmē.
9. Kādas vēl ir sociālās garantijas?
Veselības aprūpe – tiek atmaksātas 2/3 izdevumu par medicīnisko aprūpi gan pašam deputātam, gan daļēji viņa ģimenes locekļiem. Laulātajiem (apgādnieka zaudētājiem) ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju.
10. Vai deputāti iesniedz ienākumu deklarācijas? Kur tās var redzēt?
EP vietnē zem kara deputāta profila var apskatīt viņa deklarāciju par citām finanšu interesēm, kas var iespaidot deputāta pienākumu pildīšanu.
KO VIŅI TUR DARA?
Kā uzzināt, ko mūsu deputāti tur Briselē dara?
Ir daži objektīvi rādītāji
1. Vai deputāts ir ieņēmis kādus amatus, piemēram, bijis komiteju vai politisko grupu vadītājs?
2. Vai ir bijis ziņotājs. Ja sagatavojis ziņojumu, piemēram, par iekšējo tirgu, transportu, ārlietām, tātad ir šo jomu ir pamatīgi – eksperta līmenī – izpētījis vai pat bijis atbildīgs par ES direktīvas vai regulas pieņemšanu.
3. Cik aktīvs bijis sesijās un debatēs?
Daudz no tā var redzēt EP mājaslapā pie konkrēto deputātu profila. Lieliska vieta, kur aplūkot mūsu pašreizējo EP deputātu darbīgumu, – www.mepranking.eu. Sadaļā mep by state atliek uzspiest uz Latvijas kontūras kartē, un parādās mūsu parlamentārieši. Visčaklākie ir Roberts Zīle un Sandra Kalniete, visslinkākā – Iveta Grigule-Pēterse. Neko daudz, protams, nav vēl paguvis arī Kārlis Šadurskis, kurš parlamentā nonāca tikai pērn novembrī.
Apkopojums par mūsu deputātu veikumu redzams www.europarl.eu sadaļā jaunumi – patinot atpakaļ, tas apskatāms pat par vairākiem gadiem. (Tiesa, piemēram, parlamentāriete Iveta Grigule-Pēterse pēdējos gados ziņas par savu veikumu nav iesniegusi.) Te var atrast arī infografiku par deputāta darba dienu – gatavošanās sanāksmēm, darbs sēdēs un darba grupās, balsošana un parlamenta plenārsēde, tikšanās ar interešu grupu pārstāvjiem, intervijas, gatavošanās sanāksmēm, preses konferences, darbs birojā un gatavošanās nākamajai dienai – aktīvam parlamentārietim diena var sākties 8.30 un beigties pēc pulksten 23.
Vēl daži objektīvi rādītāji
* VoteWatch apkopojumā par 100 ietekmīgākajiem EP deputātiem pēc to aktivitātes minēts arī Latvijas Roberts Zīle.
* POLITICO apkopojumā par 40 ietekmīgākajiem EP deputātiem šajā sasaukumā kopumā piecu gadu laikā iekļuvis arī Latvijas Krišjānis Kariņš.
Vai deputāta alga ir samērīga?
Kādreiz (līdz 2009. gadam) Eiroparlamenta deputāti saņēma mazāk un pēc citas sistēmas, tādēļ Latvijas deputātu alga bija mazāka nekā turīgāku valstu deputātiem. Taču no 2009. gada ieviesta vienota likme, un alga pielīdzināta Eiropas Savienības Tiesas tiesneša algai – ja tā mainītos, mainītos arī deputātu algas.
«No vienas puses, salīdzinot ar algām Latvijā, deputātu alga tiešām ir ļoti liela. No otras puses, salīdzinot, piemēram, ar Vāciju, tā nemaz nav tik liela. Droši vien nebūtu loģiski arī tas, ja mūsu deputātu algas noteiktu mazākas, nekā ekonomiski attīstītāku valstu deputātiem,» vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga.
EP Latvijas biroja vadītāja Marta Rībele skaidro, ka algas apmērs saistīts ar to, ka EP deputātam jābūt finansiāli neietekmējamam, jo viņš pieņem ietekmīgus lēmumus 500 miljonu cilvēku interesēs – Eiropas Parlaments ir likumdevējs, un šie likumi iespaido visu mūsu dzīvi. Bet Eiropā darbojas ļoti spēcīgi lobiji, kas labprāt ietekmētu deputātu lēmumus.
«Latvijai tas skaitlis ir liels, bet Parlamentā ir deputāti arī no tādām valstīm, kur par darbu to nacionālajā parlamentā ir pat lielāks atalgojums,» piebilst Signe Znota-Znotiņa.
