Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ne jau velti visiem, kas vēlas pirkt īpašumu, iesaka aprunāties arī ar kaimiņiem: ko viņi saka gan par šo vietu, gan cits par citu. Iespējams, nolūkotā saulainā stūrīša kaimiņos dzīvo kāds negantnieks, kas var līdz kliņķim sabojāt dzīvi pat mājas saulainākajā pusē ar skatu uz pasakaināko ainavu.
«Mēdz teikt, ka radus un kaimiņus neizvēlas, un man diemžēl jāatzīst, ka reizēm pietrūkst pat juridisku instrumentu, lai cīnītos ar kaimiņiem, kas, piemēram, neievēro sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas,» atzīst advokāte Dana Rone. «Var gadīties pat tā, ka vieglāk ir atrast citu mājokli, pacelt cepuri un doties prom, nevis panākt, ka kaimiņš sāk uzvesties citādi.»
Protams, pirmais un galvenais padoms jebkurā konfliktsituācijā ir viens: mēģiniet ar nejaukajiem kaimiņiem vispirms cilvēcīgi aprunāties – pateikt, kas nav pa prātam.
Var gadīties, ka situācija atrisināsies – varbūt kaimiņš pat nenojauš, kas citiem nepatīk vai traucē.
Diemžēl var būt arī tādi kaimiņi, kuri par apkārtējo neērtībām ne dzirdēt negrib. Pat tad, ja jāiesaista policija vai pat tiesa, var izrādīties, ka rezultāts ir īslaicīgs – cilvēkam var uzlikt sodu, bet viņu pārmācīt un mainīt nejauko dabu ir ļoti grūti.
12 patiesas situācijas un vispārīgi ieskicējumi iespējamajiem risinājumiem.
- Kaimiņiene applūdina dzīvokli
Manu dzīvokli applūdināja. Augšējā stāva kaimiņiene saka: esot plīsusi veļasmašīnas caurule, bet es tam īsti negribu ticēt. Tur ir komunālais dzīvoklis, kaimiņi ilgi nevarēja sadalīt vannasistabu, un domāju, ka viņa ir pārbūvējusi savu dzīvokli – tagad duškabīne ir pavisam citā vietā: tur, kur man viesistaba. Tā jau mani var applūdināt atkal un atkal! Bet man jau nav tiesību iet viņas dzīvoklī un skatīties – privātīpašums ir neaizskarams! Ko darīt?
Pieprasīt, lai kaimiņiene ielaiž savā dzīvoklī, tiešām nevarēs. Lai sevi aizsargātu, savs dzīvoklis noteikti jāapdrošina – turklāt vēlams apdrošināt ne tikai savu mantu, bet arī savu civiltiesisko atbildību – ja nu pavisam negribot gadās applūdināt kādu citu dzīvokli.
Noteikti ļoti rūpīgi jāizlasa apdrošināšanas noteikumi, lai zinātu gan savus pienākumus, gan tiesības. Piemēram, apdrošinātājs var būt noteicis, ka pašam jādara viss, lai novērstu radīto kaitējumu, proti, nevis tīksminātos, kā no griestiem uz dārgās kumodes pil ūdens, bet rīkotos – ietu augšā pie kaimiņiem, zvanītu pie viņu durvīm, nofotografētu notiekošo un vienlaikus censtos saslaucīt jau pietecējušo ūdeni.
Ikreiz, kad dzīvokli applūdina, par notikušo jāinformē mājas apsaimniekotājs un apdrošinātāji.
Protams, noteikti vērts painformēt apsaimniekotāju par savām aizdomām, ka augšējā stāva dzīvoklī varētu būt notikusi kāda aizdomīga pārbūve. Turklāt šī informācija jāsniedz nevis telefoniski vai mutiski, bet gan rakstiski. Apsaimniekotājs gan var lūgt kaimiņienei, lai viņa parāda, kas dzīvoklī īsti notiek, bet arī tad viņa var atteikties ielaist kādu savā privātīpašumā.
Tomēr – ir labāk, ja kaimiņiene saprot, ka kādam ir radušās aizdomas. Tāpat informāciju par nelikumīgo celtniecību ieteicams nodot arī savas pašvaldības būvvaldei, sniedzot pierādījumus, kas par to liecina: piemēram, pārlieku ilgi un kosmētiskajam remontam neraksturīgi trokšņi, plaisas sienā utt.
- Zem logiem baro kaķus
Man ir dzīvoklis pirmajā stāvā, un kaimiņienes zem mana loga ir ierīkojušas kaķu barošanas laukumu. Salasīju visas bļodiņas, aiznesu pie atkritumu tvertnēm, bet viņas atnesa atpakaļ. Es negribu, ka zem mana loga baro kaķus! Domāju, iešu sūdzēties mājas pārvaldniecei, bet vakar skatos – tieši mājas pārvaldniece arī baro tos kaķus!
Vispirms vajadzētu to pateikt kaķu barotājām – varbūt tomēr viņas kaķu traukus var pārnest kur citur. Ja nekas nemainās, situācija ir visai neapskaužama.
Barot dzīvniekus nav aizliegts, turklāt nekādu konkrētu kaitējumu tas tuvumā dzīvojošajiem nenodara, līdz ar to, visticamāk, nav arī pamata vērsties, piemēram, tiesā – ar to, ka kādam kaut kas nepatīk, būs par maz.
Tomēr noteikti vērts izlasīt mājas apsaimniekotāja pienākumus – vai viņš ir apņēmies uzturēt kārtībā teritoriju ap māju. Ja tā ir, nav nekas pašiem ne jātīra, ne jāpārnes bļodiņas uz citu vietu.
Tiklīdz apsaimniekotajā teritorijā tiek konstatēta netīrība, tas jānorāda apsaimniekotājam – sak, mēs esam noslēguši līgumu, un es maksāju, tāpēc, lūk, šeit ir jābūt kārtībai un tīrībai, bet tā vietā te ir nočurātas mājas sienas, bļodiņas ar bojātu pārtiku, spalvas un mēsli! Novāciet un sakārtojiet, lūdzu, un mani neinteresē, kur un kura tante ko baro. Man interesē mana un manu bērnu veselība, bet klaiņojošo kaķu kolonija ir vesels infekciju perēklis, tāpēc gādājiet, lai te viss ir kārtībā!
- Fui, kā te smird!
Mūsu kāpņutelpā ir dzīvoklis, no kura nāk ļoti nejauka smaka: es pat nezinu, pēc kā tur tā smird. Esmu zvanījusi kaimiņienei pie durvīm un prasījusi, kas viņai tur tā smird. Viņa saka: nē, man te nekas nesmird!
Dzīvokļa īpašuma likumā ir noteiktas dzīvokļa īpašnieku tiesības. Viena no tām: valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā veidā, ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.
Bet smaka taču rada traucējumu citu dzīvokļu īpašniekiem! Tātad – tas jau ir likuma pārkāpums.
Citi dzīvokļu īpašnieki noteikti var lūgt palīdzību pašvaldības policijā, bet jāņem vērā, ka policija nevarēs uzlikt sodu par smaku, bet gan noskaidros tās iemeslu un, ja būs pamats, uzliks sodu par konkrēto pārkāpumu – piemēram, par dzīvnieku labturības prasību neievērošanu. Tāpat kaimiņi var vērsties tiesā, prasot Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto traucējumu novēršanu un pat morālo kompensāciju. Diemžēl pat tas var nenovērst smakas avotu.
- Kaimiņiene mani aprunā!
Kaimiņiene mūždien sēž pie loga un vēro, kurš aiziet un kurš atnāk. Ir pat zvanījusi manam vīram un teikusi, ka man ir mīļākais un es ar viņu pagalmā regulāri tiekos! Patiesībā es tur ik pa laikam satieku savu brālēnu, un mēs parunājamies.
Kaimiņienei ir tiesības sēdēt pie loga un vērot, un ir tiesības izteikt viedokli, bet nav tiesību celt neslavu – izplatīt nepatiesas ziņas. Šādā situācijā var civiltiesiskā kārtā vērsties tiesā par goda vai cieņas aizskaršanu un prasīt morālo kompensāciju. Process noteikti nebūs viegls – vīram vai kādam citam, kas šīs nepatiesās runas dzirdējis, būs jānāk uz tiesu liecināt –, tomēr tas var atturēt kaimiņieni runāt nepatiesību.
- Kaimiņš neļauj braukt pār savu zemi
Kaimiņi gadu gadiem ļāva braukt pāri savam pļavas stūrim, bet tagad aizlikuši priekšā barjeru: lai es braucot apkārt. Man aiz viņu zemes ir tīrums – jā, varu tur aizbraukt pa ceļu, bet tad jābrauc divi kilometri, savukārt pāri viņu pļavai ir daudz, daudz tuvāk.
Te ir runa par braucamā ceļa servitūta nodibināšanu. To var izdarīt trīs veidos: vislētāk un ātrāk – ar vienošanos, ar likumu (bet šajā gadījumā tas nederēs) vai ar tiesas spriedumu. Kā rāda prakse, servitūta lietām mēdz būt arī neparedzams iznākums, tāpēc pirms prasības celšanas tiesā noteikti jākonsultējas ar advokātu, lai rūpīgi sagatavotos – piemēram, precizētu, kādus dokumentus vēlams savākt, lai pierādītu servitūta noteikšanas pamatojumu.
Tas vien, ka šis ceļš ir tuvāks un ērtāks, noteikti nebūs pietiekams iemesls, lai tiesnesis pieņemtu labvēlīgu lēmumu.
Iespējams, kaimiņš visus iepriekšējos gadus bija labsirdīgs, bet nu vairs tāds negrib būt un aizsprostoja ierasto ceļu, jo grib tur veidot košumaugu stādījumu, bet otrs kaimiņš, galu galā, uz savu tīrumu tiešām var aizbraukt arī pa citu ceļu.
- No dzīvokļa skan nelāgi trokšņi
Mans blakus dzīvokļa kaimiņš ir īsts brunču mednieks. Ne nu gluži katru dienu, bet regulāri ved mājās sievietes un tik skaļi mīlējas, ka nespēju to vairs klausīties! Bērni prasa, kas tur notiek. Ko darīt?
Ieteiktu vērsties pašvaldības policijā un savu sūdzību balstīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. pantā Sīkais huligānisms. Tajā teikts, ka par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz piecsimt eiro.
Pat tad, ja policija sodu neuzliks, iespējams, kaimiņš tomēr satrūksies no tā, ka būs nonācis policijas redzeslokā.
Ir ļoti vērtīgi nodot kaimiņam nopietnu ziņu: tu te neesi viens, mēs arī te dzīvojam, tāpēc savācies un domā, kā dzīvot, lai mums netraucētu.
- Augšējais kaimiņš ir dīvains
Augšējā stāvā dzīvo ļoti dīvains vīrietis – izskatās psihiski slims, staigā gadalaikam nepiemērotā apģērbā, ar plastmasas maisiņiem uz apaviem un šņori jostas vietā. Ne ar vienu nesarunājas. Mums bail, ka viņš kaut ko var uzspridzināt!
Šādi cilvēki sabiedrībā ir, un arī viņiem ir tiesības dzīvot. Tos cilvēkus, kas ir bīstami sabiedrībai, ievieto ārstniecības iestādēs, bet pret tiem, kas nevienu nepadraud, jāizturas ar iecietību.
Tomēr, ja šāds cilvēks tuvumā ir, vēlams par viņu informēt pašvaldības policiju vai sociālo dienestu.
Cik nav dzirdēts, ka notiek kāda nelaime un visur runā: kā tā varēja gadīties, ka šis cilvēks nekad nebija nonācis sociālā dienesta redzeslokā! Tāpēc apkārtējo pienākums ir pievērst dienestu uzmanību, kamēr vēl nekas nav noticis: varbūt šis cilvēks ir pēkšņi saslimis un nav neviena, kas viņam palīdz, piemēram, nav, kas aizved pie ārsta.
- Viņš viņu laikam sit…
No blakus dzīvokļa dzirdu nelāgas skaņas: visticamāk, vīrs sit savu sievu. Tas mani ļoti traucē, bet negribas neko teikt: ikdienā viņi tik mīlīgi – staigā, rociņās saķērušies…
Ļoti nepareizi! Noteikti jāziņo pašvaldības policijai! Nevajag palikt vienaldzīgiem, nojaušot par vardarbību! Iespējams, sieviete ir tā iebiedēta, ka pat neuzdrošinās izņemt savu roku no varmākas rokas un mukt. Visticamāk, viņai vajadzīga palīdzība un atbalsts. Kaimiņiem ir jārīkojas!
- Par mani raksta iesniegumus policijai!
Mana kaimiņiene regulāri par mani sūdzas policijai: ka es naktīs kaut ko urbjot, ka manā dzīvoklī skaļi rejot suns un raudot bērni, jo es viņus sitot. Nekā tāda nav bijis! Viņa vienkārši izdomā!
O, jā, šī varētu būt ļoti kaitinoša kaimiņiene… Visticamāk, jāapbruņojas ar pacietību un laipni jāatbild uz policijas jautājumiem: ja saņemts iesniegums, viņiem ir pienākums pārbaudīt tajā izklāstīto informāciju. Jā, tas ir nepatīkami un kaitinoši, bet diemžēl neviens nevar aizliegt kaimiņienei rakstīt atkal jaunus un jaunus iesniegumus.
Iespējams, agri vai vēlu policija aizrautīgajai iesniegumu rakstītājai tomēr liks saprast, ka sūdzībām jābūt pamatotām, nevis izdomātām.
Ja kaimiņiene sāk apmelojošas vēstules rakstīt arī uz dažādiem konfliktu risināšanas raidījumiem vai avīzēm, noteikt vērts griezties tiesā par goda un cieņas aizskaršanu.
- Es dzeru vīnu, viņa purina paklāju
Vasarā uz sava balkona esmu ierīkojusi glītu stūrīti, kur pēcpusdienās apsēžos iedzert vīnu. Augšas kaimiņiene tikmēr iziet uz balkona un purina savu kaķa spalvām pilno paklāju!
Jā, kaimiņiene var lietot savu balkonu paklāja purināšanai, bet viņa nedrīkst piemēslot citus balkonus. Noteikti jāaiziet ar kaimiņieni aprunāties, bet ne dusmu brīdī, kad vīna glāze ir spalvu pilna. Jānomierinās un tad jārunā. Ja tas nelīdz un kaimiņienes rīcība atkārtojas, var meklēt palīdzību pašvaldības policijā. Iespējams, policija, saņemot šādu iesniegumu un izvērtējot situāciju, var uzliktu kaimiņienei sodu par sīko huligānismu, un tas viņu mudinātu vairs tā nedarīt.
- Kaimiņa āboli manā dārzā
Kaimiņa ābeles zari stiepjas manā dārzā un met ēnu, āboli krīt zemē paukšķēdami vien. Drīkstu tos vismaz salasīt un paņemt sev? Vislabprātāk es tos zarus nogrieztu! Drīkst?
Šai situācijai Civillikumā ir precīzs regulējums. Tajā teikts: «Ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, tad pēdējam ir tiesības nolasīt tajos augošos augļus, ciktāl viņš var tos aizsniegt no savas zemes, un viņš iegūst tos par savu īpašumu, tāpat kā no šiem zariem uz viņa zemes nokritušos augļus. Kaimiņš var arī prasīt, lai zarus apcērt līdz četri ar pusi metru augstumam no zemes, bet, ja koka īpašnieks to nedara, tad viņš pats var nocirst zarus līdz minētajam augstumam un paturēt sev.»
- Kaķis apčurā manas durvis
Kaimiņienes runcis regulāri apčurā manas mājas durvis. Ko darīt?
Noteikti vērts izmantot dažādus tautas vai veikalos nopērkamos līdzekļus runča aizbaidīšanai. Ja tas nelīdz un arī kaimiņiene savu mīluli nepieskata, var meklēt juridisku risinājumu. Ministru kabineta noteikumos Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai teikts: kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja kaķis ir sterilizēts.
Savukārt Dzīvnieku aizsardzības likums noteic kaķa īpašnieka pienākumus rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku un nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus. Savukārt Civillikumā teikts: Par mājas kustoņa vai meža dzīvnieka nodarītiem zaudējumiem atbild kustoņa vai dzīvnieka turētājs, ja viņš nepierāda, ka viņš spēris visus pēc apstākļiem nepieciešamos drošības soļus vai ka zaudējums būtu noticis, neraugoties uz visiem drošības soļiem. Tātad: ja kaimiņienes kaķi rada kaitējumu, var vērsties pret tā saimniekiem tiesā un pieprasīt atlīdzību par zaudējumiem.
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1 komentārs
