10 jautājumi un atbildes par vārda, uzvārda un tautības maiņu

Aktuāli
Lolita Lūse
Lolita Lūse
Ieva
Ieva
4. septembris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: LETA
Vārdu un uzvārdu Latvijā vari nomainīt, cik vien reižu vēlies, tikai ievērojot zināmus noteikumus, savukārt tautību ļauts mainīt tikai vienreiz. Konsultē Solvita Saukuma-Laimere, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore.

Lasītājas vēstule: Ik pa laikam dzirdu, ka kāda mana paziņa ir nomainījusi uzvārdu vai ieguvusi sev kopš bērnu dienām izsapņotu vārdu. Viņu stāstītais vedina domāt, ka viss ir tik vienkārši: izdomāju un nomainīju. Vai tiešām tas tā ir – vai jebkura var, piemēram, no Annas kļūt par Rozi un no Kalniņas par Taubergu? Kas jādara, ja ir vēlme nomainīt vārdu vai uzvārdu, un cik tas maksā? Lidija

Statistika – 2018. gadā Latvijā vārdu nomainīja 184 cilvēki, uzvārdu – 1128, bet tautību – 24. Šogad vārdu nomainījuši jau 90 cilvēku, uzvārdu – 486, tautību – 20 cilvēku.

 1. Ja nepatīk savs vārds un/vai uzvārds, vai to var tāpat vien nomainīt pret tīkamāku?

Tikai tāpēc, ka savs vārds vai uzvārds nepatīk, to pret jaunizvēlētu nomainīt nevar. Lai to izdarītu, jāpierāda, ka ar esošo vārdu/uzvārdu ir grūti iekļauties sabiedrībā. Piemēram, cilvēks pārceļas uz dzīvi ārzemēs, bet tur latviskais vārds vai uzvārds ir ne tikai grūti izrunājams, bet tam ir pat nelāga nozīme.

Ja vārds vai uzvārds apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā tepat Latvijā, būs jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kā tieši tas traucē un kā no jauna izvēlētais veicinās iekļaušanos sabiedrībā. Piemēram, sievietei ir uzvārds Muļķīte, un viņa to grib nomainīt pret uzvārdu Gudrā. Atbilstoši pamatojot, uzvārda maiņa var tikt atļauta – katru iesniegumu izskata un izvērtē individuāli.

2. Ko darīt, ja ar savu vārdu esmu mierā, bet gribu vēl arī otru vārdu?

Tas ir atļauts, un nekādu īpašo pamatojumu norādīt nevajag. Jāatceras gan, ka vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu – jau ierasto un jauno vārdu mainīt vietām nevarēs, un visos dokumentos turpmāk būs jānorāda abi vārdi.

Vairāk par diviem vārdiem gan cilvēkam būt nedrīkst, un arī palikt pavisam bez vārda nav atļauts. Tādi paši noteikumi attiecināmi arī uz uzvārdu – divi uzvārdi var būt, bet vairāk ne, un arī bez uzvārda palikt nevar.

3. Gadās, ka uzvārdu cilvēks izlemj mainīt laiciņu pēc laulībām vai šķiršanās. Kas jāievēro šādā situācijā?

Cilvēks var iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu, ja laulājoties tas nav izdarīts. Piemēram, sieva laulājoties ir palikusi savā uzvārdā un vīrs savā, bet vēlāk abi tomēr vēlas būt vienā uzvārdā. To var izdarīt.

Te nu jāielāgo, ka var iegūt tikai sava laulātā, nevis dzīvesbiedra uzvārdu.

Tāpat cilvēkam ir tiesības atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, ja tas nav izdarīts, šķirot laulību vai pēc laulības atzīšanas par spēkā neesošu. Piemēram, sieva arī pēc šķiršanās palikusi vīra uzvārdā, tomēr pēc laika saprot, ka grib atgūt savu pirmslaulības uzvārdu. To var izdarīt.

4. Vai var iegūt savu vecāku vai vecvecāku uzvārdu?

Savu dzimtas uzvārdu var atgūt tiešā augšupējā līnijā – cik vien tālu spēj pierādīt ar dokumentiem, piemēram, iegūt sava vecvecvectēva uzvārdu. Šāda uzvārda maiņa ir daudz vienkāršāka nekā, piemēram, savu esošo uzvārdu, ar kuru ir apgrūtināta iekļaušanās sabiedrībā, nomainīt pret jaunizdomātu.

 5. Vai katrs, kas vēlas, var nomainīt arī savu tautību?

Nevar tā vienkārši izdomāt, kādas tautības pārstāvis tu gribētu būt, un lūgt to apstiprināt. Esošo ierakstu par tautību ļauts mainīt vienīgi pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās – līdz vecvecāku tautībai, un radniecība ar šiem cilvēkiem jāpierāda.

Turklāt ierakstu par tautību drīkst mainīt tikai vienreiz, vien ar atsevišķiem izņēmumiem. Proti, ja bērnam tautības ieraksts nomainīts pirms pilngadības sasniegšanas, to vēlreiz ļauts nomainīt pēc pilngadības sasniegšanas, bet vairāk gan ne.

6. Kur jāvēršas, ja vēlos mainīt vārdu, uzvārdu vai tautību?

Jebkurā dzimtsarakstu nodaļā jāuzraksta iesniegums, norādot sava lūguma pamatojumu. Iesniegumu iesniedz personīgi, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Iesniegumam jāpievieno attiecīgie dokumenti, kā arī vārda/uzvārda maiņas lūguma gadījumā – fotogrāfija 4,5 × 3,5 cm.

Lai izmainītu tautības ierakstu, iesniegumam jāpievieno tēva vai mātes dzimšanas apliecība vai izraksts no dzimšanas reģistra, kas pierāda personas radniecību ar tiešajiem augšupējiem radiniekiem. Tāpat iesniegumam jāpievieno arī dokumenti, kas pierāda šo tuvinieku tautību.

Ja cilvēks grib, lai viņa tautība ir lībietis (līvs), bet nav dokumentu, ar ko tautību pierādīt, viņam vajadzīgs Līvu (lībiešu) savienības Līvõd Īt sagatavots atzinums par cilvēka etnisko izcelsmi. Ja cilvēks grib, lai viņa tautība ir latvietis, kopā ar iesniegumu jāiesniedz izglītības vai cits dokuments, kas apliecina augstākajai (trešajai) pakāpei atbilstošu personas valsts valodas prasmi.

7. Cik ilgā laikā izskata iesniegumus?

Visus iesniegumus Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments izskata mēneša laikā kopš iesnieguma saņemšanas. Rakstisku lēmumu cilvēkam nosūta uz viņa norādīto dzīvesvietas adresi.

8. Vai pēc vārda un/vai uzvārda maiņas jāmaina arī personu apliecinošie dokumenti?

Jā. Trīsdesmit dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par atļauju mainīt vārdu/uzvārdu, lēmums jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, lai saņemtu jaunu personu apliecinošu dokumentu.

9. Kad vārda un/vai uzvārda vai tautības maiņu atsaka?

Vārdu vai uzvārdu mainīt atsaka, ja cilvēks ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Tāpat cilvēka lūgumam var atteikt, ja vārda/uzvārda maiņas lūgums nav pietiekami pamatots un nav iesniegti visi vajadzīgie dokumenti.

Savukārt tautības ieraksta maiņu atsaka, ja cilvēkam pēc pilngadības sasniegšanas tautības ieraksts jau vienreiz mainīts vai ja nav pietiekamu pierādījumu radniecībai ar tuvinieku, kuras tautību cilvēks vēlas pieņemt. Atteikums lūgumam iespējams arī tad, ja iesniegumam nav pievienoti visi no iesniedzēja prasītie dokumenti.

10. Cik maksā vārda un/vai uzvārda vai tautības maiņa?

Valsts nodeva par vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu ir 71,14 eiro. Ja cilvēks vēlas nomainīt gan vārdu, gan uzvārdu, gan tautību, par katru no izmaiņām jāmaksā atsevišķi – tad valsts nodeva būs 213,42 eiro. Valsts nodeva jāsamaksā, iesniedzot savu lūgumu.

Ja cilvēkam vārdu, uzvārdu vai tautības maiņu atsaka, valsts nodevu tomēr neatmaksā. No valsts nodevas atbrīvojums paredzēts tikai divos gadījumos: ja uzvārda maiņas iemesls ir bērna vecāku noziegums vai arī cilvēks savu esošo tautību vēlas nomainīt, kļūstot par lībieti jeb līvu.

Iegūt var tikai tādu vārdu un/vai uzvārdu, kas atbilst latviešu valodas pareizrakstības noteikumiem.

Vārda/uzvārda maiņu atteiks, ja izvēlētajam vārdam vai uzvārdam nav galotnes vai ja tajā ir burti, kuru nav oficiālajā latviešu valodas alfabētā.

 

Vārda un uzvārda maiņa bērnam

Vārdu un/vai uzvārdu noteiktos gadījumos var nomainīt arī bērnam līdz 15 gadu vecumam, pēc tam jau vajadzīga viņa paša piekrišana. Vispirms – par vārdu.

Bērnam var ierakstīt konfesionālo vārdu kā bērna otru vārdu. Ja viņam doti divi vārdi, no kuriem lieto tikai vienu, otru var izsvītrot. Bērnam vienreiz var mainīt vārdu vai vārdus, ja tie ir grūti izrunājami vai nelabskanīgi.

Noteiktos gadījumos var mainīt arī uzvārdu. Piemēram, bērnam var nomainīt uzvārdu uz tēva vai mātes uzvārdu pēc vecāku laulības noslēgšanas, vecāku laulības šķiršanas, tēva vai mātes laulības noslēgšanas, tēva vai mātes laulības šķiršanas vai pēc tēva vai mātes uzvārda maiņas u. c.

Vārda/uzvārda maiņai nepilngadīgam bērnam jāpiekrīt abiem vecākiem neatkarīgi no tā, viņi dzīvo kopā vai šķirti.

Ja vecāki nevar vienoties, savu vārdu var teikt bāriņtiesa. Ja tā lemj, ka bērna vārda/uzvārda maiņa ir pamatota, to var nomainīt arī bez otra vecāka piekrišanas, savukārt vecākam, kurš šim viedoklim nepiekrīt, ir tiesības bāriņtiesas lēmumu pārsūdzēt tiesā.  Ir tikai daži izņēmuma gadījumi, kad bērnam uzvārdu var nomainīt tikai ar viena vecāka vai aizbildņa atļauju.

Izņemot dažus specifiskus gadījumus, jau no 15 gadu vecuma bērns pats var lūgt mainīt viņa vārdu, uzvārdu un tautību, iesniegumam pievienojot vecāka vai aizbildņa piekrišanu. Kad sasniegti 18 gadi, nevienam atļauja vairs nav jāprasa.

Neparasta situācija

Kā bērnam iegūt gan mammas, gan tēta uzvārdu?

Laulājoties palikām katrs savā uzvārdā, bet dēlam ir vīra uzvārds. Vai iespējams izdarīt tā, lai dēlam būtu abi – gan tēta, gan mammas – uzvārdi?

Civillikums noteic, ka bērna uzvārdu nosaka pēc vecāku uzvārda. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos dod tēva vai mātes uzvārdu. Ja vecāki nevar vienoties par bērna uzvārdu, to nosaka pēc bāriņtiesas lēmuma. Tādējādi, ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam var tikt piešķirts tikai viena vai otra vecāka uzvārds.

Reģistrējot dzimšanas faktu, bērnam nevar piešķirt uzvārdu, kas dotajā brīdī nav nevienam no vecākiem.

Abu vecāku uzvārdu (dubultu uzvārdu) bērnam var piešķirt tikai tad, ja tāds uzvārds ir vismaz vienam no vecākiem.

Aprakstītajā situācijā bērns dubultu uzvārdu varētu iegūt tikai tad, ja, kāds no vecākiem maina uzvārdu Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā noteiktajā kārtībā un vēlas iegūt šādu uzvārdu arī bērnam. Piemēram, vecāki ir laulībā – tētis ir Jānis Kalniņš, mamma ir Ieva Bērziņa, meita ir Dace Kalniņa. Neko nemainot šajā situācijā, bērns nevar iegūt uzvārdu Dace Kalniņa-Bērziņa.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+