• 10 fakti par rīcībspējas ierobežošanu

    Aktuāli
    Ievas Padomu Avīze
    Ievas Padomu Avīze
    10. februāris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Kaimiņi sačukstas: Irēnai esot ierobežota rīcībspēja. Diez ko viņa tagad varēs un nevarēs darīt?

    Līdz ar pilngadību ikviens cilvēks iegūst rīcībspēju – tiesības un prasmi patstāvīgi pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību. Bet ir gadījumi, kad ar tiesas spriedumu ierobežo rīcībspēju, lai pasargātu cilvēku no lēmumiem un rīcības, kas var viņam kaitēt. Piemēram, garīgi slimam cilvēkam kāds var izkrāpt īpašumus, iztērēt viņa pensiju, viņa vārdā uzņemties kredītsaistības utt. Savulaik ar tiesas spriedumu cilvēku varēja atzīt par rīcībnespējīgu, bet tagad tiesa ierobežo tās apjomu konkrētās jomās.

    1. Ierobežojumus nosaka tiesa
      Prasīt tiesai ierobežot rīcībspēju var iesniegt pats cilvēks, viņa bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors. Pieteikums par to jāsniedz tiesā, kur deklarēta cilvēka dzīvesvieta vai kur viņš dzīvo, bet, ja cilvēks ievietots ārstniecības iestādē, – atbilstoši tās adresei. Pieteikumā jānorāda gan cilvēkam nosakāmie rīcībspējas ierobežojumi, gan pierādījumi rīcībspējas ierobežošanas nepieciešamībai paša cilvēka interesēs.
    2. Rīcībspējas ierobežojumus tiesa var noteikt konkrētās jomās
      Piemēram: maksāt un saņemt maksājumus; slēgt darījumus; rīkoties ar mantu un to pārvaldīt, īpaši nekustamā īpašuma jautājumos (ieķīlāt, atsavināt, apgrūtināt); veikt saimniecisko darbību vai komercdarbību. Tiesa var vērtēt ierobežojumus arī citās jomās, tomēr jebkurā gadījumā tos var noteikti vien tik daudz, cik cilvēks nespēj saprast savu darbību nozīmi vai nespēj rīkoties.
    3. Cilvēkam ir tiesības, ko nevar ierobežot pat tiesa
      Nekādā gadījumā nevar tikt ierobežotas cilvēka personiskās nemantiskās tiesības, piemēram, tiesības laulāties, veidot ģimeni, pārvietoties, balsot vēlēšanās, izvēlēties, kur viņš dzīvos, paust savus uzskatus, meklēt palīdzību valsts un pašvaldību iestādēs, slēgt darba līgumu un strādāt utt.
    4. Par rīcībspējas ierobežošanu cilvēks zina
      Lai ierobežotu rīcībspēju, tiesai ir pienākums aicināt uz sēdi cilvēku, par kura rīcībspējas ierobežošanu izskata lietu. Tiesa šim cilvēkam nosūta arī pieteikuma norakstu, kurā ierosināts ierobežot rīcībspēju un nodibināt aizgādnību. Šādus dokumentus tiesa nesūta vienīgi tad, ja pieteikumu iesniedzis pats cilvēks, kura rīcībspēja jāierobežo. Cilvēks saņem arī tiesas spriedumu, un viņam ir tiesības to pārsūdzēt.
    5. Tiesas spriedumu par rīcībspējas ierobežojumu var pārskatīt
      To var izdarīt jebkurā brīdī, bet ne retāk kā reizi septiņos gados.
    6. Bāriņtiesai saskaņā ar tiesas nolēmumu cilvēkam jāieceļ aizgādnis
      Aizgādnība var būt tikai labprātīga. Ja aizgādni atrast neizdodas, bāriņtiesa meklē sociālās aprūpes institūciju, kas uzņemtos rūpes par cilvēku.
    7. Rīcībspējas ierobežošana – risinājums alkoholiķu un azartspēļu atkarīgo tuviniekiem
      Rīcībspējas ierobežojumu tuvinieki var prasīt arī cilvēkiem, kas, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā. Arī tad tiesa var noteikt rīcībspējas ierobežojumu un nodibināt aizgādnību, kamēr vairs nav šaubu, ka nu cilvēks ir labojies un var rīkoties pats.
    8. Ierobežotā rīcībspēja un nepieskaitāmība nav viens un tas pats
      Termins nepieskaitāmība attiecināms uz noziedzīgiem nodarījumiem. Proti, pie kriminālatbildības nesauc cilvēku, kas noziegumu izdarījis, atrodoties nepieskaitāmības stāvoklī – psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav spējis saprast savu darbību vai to vadīt.
    9. Cilvēka rīcībspēju var pārbaudīt
      Ziņas par ierobežoto rīcībspēju iekļauj Iedzīvotāju reģistrā, un tajā var ieskatīties portālā latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu Ziņas par personas rīcībspēju. Lai to izdarītu, jāzina cilvēka vārds, uzvārds un personas kods. Ikviens personas datu pieprasījums tiks fiksēts: sistēmā parādīsies, ka esat interesējies par šo personu.
    10. Darījumi ar cilvēku, kam ierobežota rīcībspēja, nav spēkā
      Tādēļ darījumi jāslēdz uzmanīgi. Piemēram, naudas aizdošana cilvēkam, kam tiesa konkrētajā jomā ierobežojusi rīcībspēju, būs atzīstama par spēkā neesošu. Tieši tādēļ darījumi jāslēdz droši, piemēram, pie zvērināta notāra, jo tur tiks pārbaudīta darījuma slēdzēju rīcībspēja. Arī bāriņtiesā, veicot apliecinājumus, tiek pārbaudīta rīcībspēja.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē