Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Šis gads izrādījies neparasti auglīgs – pandēmijas radītie ierobežojumi radīja labvēlīgus apstākļus pašdisciplīnai. Izrādījās, ka, rīkojoties metodiski, varu saņemties tam, kas iepriekš šķita nepaveicams. Rezultāts: jauna monoizrāde un uzrakstīts promocijas darbs – tas nav maz! Tas iedvesmoja un joprojām vairo paļāvību saviem spēkiem.
Šogad daudz laika pavadīju laukos, un vairāk nekā jelkad agrāk esmu ļāvusies izjust sevi kā dabas daļu. Man bija iespēja mosties reizē ar saullēktu, izbrīvēt brīžus elpošanas vingrinājumiem, peldēm dīķī un dienasgrāmatas rakstīšanai. Cilājot pabiezo kladi ar šāgada mirkļu tvērumiem, priecājos, ka viens no neparastākajiem manas dzīves posmiem nebūs izplūdis miglainos atmiņas failos – viss ir pierakstīts. Šajā gadā nostiprinājusies mana ticība – labāk apzinos lūgšanu un pateicību nozīmi savā dzīvē.
Arvien vairāk pārliecinos par to, ka mēs ar savām labajām domām esam cits citam kā drošības spilvens.
Esam ieausti vienotā pasaules musturā, kur diendienā ir svarīgi citam citu turēt, balstīt, nepagurstoši sūtot saviem tuvākajiem beznosacījumu mīlestību un laba vēlējumus.
Šogad arī uz savas ādas izjutu, ka publika man ir absolūti nepieciešama, bez tās aktieris ir tikai skumjš āksts. Gada ieguvums ir arī draugu, radu un kolēģu savstarpējā sirsnība. Retos satikšanās brīžus neesam šķieduši domstarpībās un žēlabās, bet gan savstarpējam mīļumam un priekam. Šo vajadzētu paturēt, kamēr vien esam dzīvi.»
