Rīga +7°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Kur tu ņem spēku?
– Pa īstam pieslēdzoties sarunai ar tuvajiem. Arī klusumā un dabas skaņās. Vēl mani ļoti uzlādē dejošana gan izrādēs, gan mājās – uzliekam mūziku un mirkli padejojam. Labas grāmatas. Rokdarbi. Piemēram, izrādē Asins kāzas uz skatuves neesmu 40 minūtes. Grāmatu šajā laikā lasīt nevaru, jo tad emocionāli ieslīgstu rakstītajā un pēc tam vairs nevaru spēlēt lomu. Tāpēc teātra grimētavā adu zeķes – rokas kustas, smadzeņu darbība uzlabojas.
– Tu nāc uz teātri ar adīkli?
– Tas nav nekas neparasts – mēs teātri vairākas tādas esam. Man ļoti patīk kaut ko darīt pašai – rotiņas veidot, gatavot ēst. Vajadzētu vairāk zīmēt – melnbaltas grafikas sev pašai, nevienam citam mani zīmējumi nav jāredz. Varbūt kādu dienu izdomāšu, ka man šī māka jāattīsta. Un dārzs! Rīt man būs brīva diena – vasaras puķu vietā podos iestādīšu rudens puķes. Draudzenes tikko uzdāvināja krūmmellenes, arī tās jāaplaista.
Es nezinu, ko nozīmē garlaicība.
Kad man pēdējoreiz ir bijis garlaicīgi? Neatceros! Tik daudzas labas grāmatas vēl neesmu izlasījusi, tik daudzas labas filmas vēl neesmu redzējusi!
– Izskatās, ka daudz gribi izdarīt.
– Citādāk nemāku. Ļoti labi māku uzņemties daudz uzdevumu – piebāzt dienu, it kā gribētu tajā izdzīvot veselu nedēļu. Ir rīti, kad pamostos un saprotu – nē, nav iespējams izdarīt visu, kas man jādara: rēķini, pārtikas iegāde, mājas sakopšana, jāaizbrauc tur un tur, vēl jāpastrādā, miljons zvanu un e-pasta vēstuļu, uz kurām jāatbild. Tad daru tā – paņemu papīra lapu, sarakstu visus darbus un sāku likt cipariņus – šo darīšu pirmo, šo otro, to pēc tam. Mana sirdsdraudzene saka – vai tiešām visu vajag izdarīt tieši šodien? Bet vakarā būšu priecīga, ka viss padarīts, nevis, gulēt ejot, skaitīšu, ko neesmu izdarījusi.
Visu interviju lasi portālā Santa+ vai žurnāla Ieva jaunākajā numurā!
