Rīga +8°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
– Tu teici, ka esi cieši saistīta ar Vili. Esi kādreiz piedzīvojusi, ka tevi uztver kā Daudziņa sievu?
– Pašos pirmsākumos – tikai un vienīgi. Pat bija tādas frāzes – ā, rekur Daudziņš savu sievu uz pasākumu atsūtījis! Lai gan jau pati spēlēju izrādēs gan Kabatā, gan Austrumu robežā un jutos pamatoti piederīga profesionālajai videi. Tas sākotnēji ļoti sāpēja. Es arī ilgi nespēju pateikt, ka esmu aktrise, teicu – es strādāju par aktrisi.
Manī bija iekšējs biklums un liela bijāšana pret šo profesiju.
Bet par Vili ir tā, ka… Viņš droši vien neticētu tam, ko es saku, bet viss šis faktiski ir tapis tikai tāpēc, ka mēs abi esam tandēmā. Nez vai saņemtos doktorantūrai, ja man blakus nebūtu viens cilvēks, kurš visu laiku un nemitīgi cenšas pilnveidoties. Kurš pēc vēlas vakara izrādes ceļas septiņos un astoņos jau sēž Vecrīgā, mācās spāņu valodu. Un tā trīsreiz nedēļā. Vienkārši tāpēc, ka interesē. Vai arī līdz vēlam vakaram kaut ko meklē izrādei, vai skatās analītiskus raidījumus par politiku. Tādam nemiera garam, kurš visu laiku izglītojas un ir darbaholiķis vārda vistiešākajā nozīmē, nav iespējams tā vienkārši eksistēt blakus un neko nedarīt. Likās, ka arī man kaut kas jāmācās, lai uzturētu sevi tonusā. Nez vai es toreiz gluži tā to formulēju, bet tā jutu. Tieši Vilis lielā mērā bijis mans stimuls. Jo viņš jebko, kur metas iekšā, dara ļoti atdevīgi. Viņš pandēmijas laikā, piemēram, tikpat atdevīgi gatavoja kaķenes.
– Kā, lūdzu?
– Jā, viņam bērnībā mamma bija aizliegusi spēlēties ar kaķenēm, un tagad viņš beidzot varēja piepildīt savu sapni. Izglītojās internetā, skatījās, kādi ir vislabākie materiāli, viskvalitatīvākā gumija, un tad tapa kaķenes – viena par otru ergonomiskākas. Kopā kādas divpadsmit. Patiesībā jau mēs abi esam nemiera gari. Tikai man vairāk patīk tā praktiskā ņemšanās, es varu ar milzīgu aizrautību cept maizi un kūkas un tīrīt māju… Man patīk…šiverēt.
– Man šķiet, ka tu esi gandrīz ideāla sieva.
– Ha, ha! Nu gan…
Visu interviju lasi portālā Santa+ vai žurnāla «Annas Psiholoģija» jaunākajā numurā!
