Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Materiāls publicēts žurnāla Santa 2020. gada decembra numurā.
Nedrošība liek strādāt ar pilnu jaudu.
Nekad tā neesmu novērtējusi iespēju strādāt un būt klātesoša savā profesijā kā pašlaik. Jo patiesi – mēs nezinām, vai un cik ilgi būs iespējams turpināt darbu. Tāpēc katru mēģinājumu esam izbaudījuši un strādājuši par visiem simts procentiem. Protams, tā vajadzētu būt vienmēr, bet ne katru reizi tas izdodas. Arī izrādes ir tik īpašas laikā, kad skatītāju klātbūtne vairs nav pašsaprotama. Katru spēlējam ar izjūtu, ka tā uz kādu laiku var būt pēdējā.
Cilvēks nevar iztikt bez citu klātbūtnes.
2020. gada notikumu fons ir mainījis cilvēku savstarpējās attiecības. Tikai tad, kad daudzas norises tika īstenotas attālināti, sapratām, cik ļoti mums ir nepieciešama citu klātbūtne. Ja man ir kas labs sakāms, es negaidu kādu īpašo brīdi, lai cilvēkam pieietu klāt vai piezvanītu un to pateiktu. Agrāk biju kautrīga, šķita, ko es uzbāzīšos ar savu viedokli. Tagad apzinos, ka labi vārdi ir svarīgi ikvienam. Tāpat arī savstarpējas sarunas, dalīšanās emocijās.
Mūsu ģimenes lokā šogad ir aizgājuši mums tuvi cilvēki, un arī tas liek savējiem piezvanīt, satikties, samīļoties. Un novērtēt kopā pavadīto laiku.
Diemžēl taisnība ir teicienam, ka cilvēku stulbumam robežu nav.
Tā ir mana šāgada skarbākā atziņa. Mūsu sabiedrībā ir milzīgs kritiskās domāšanas trūkums. Man bija liels un nepatīkams pārsteigums par to, cik liela cilvēku daļa uzvedas kā aitas un blēj pilnīgas muļķības, izplata viltus ziņas un ar to apdraud arī citus. Tomēr manī ir cerība, ka veselais saprāts cilvēkiem atgriezīsies.
