9 jautājumi par pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu – vai vērts to mainīt un kā noskaidrot uzkrājumu?

Pensija
Santa.lv
Santa.lv
14. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Pagājušajā gadā ļoti strauji augusi interese par pensiju 2. līmenī uzkrāto – ar valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka konta izrakstu iepazinās teju pusmiljons iedzīvotāju, un 122 111 pensiju 2. līmeņa dalībnieki mainīja ieguldījumu plānu, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati.

Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka konta izrakstu pērn pieprasīja 478 472 iedzīvotāji, kas ir pusotru reizi vairāk nekā 2019. gadā un teju trīs reizes vairāk nekā 2018.gadā, liecina VSAA dati.

2020. gadā iedzīvotāji aktīvi izmantoja iespēju mainīt pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānus, un vislielākā aktivitāte bija vērojama pirmajā ceturksnī, kad to veica vairāk nekā 50 tūkstoši dalībnieku. Otrajā ceturksnī, kas tika aizvadīts pandēmijas pirmā viļņa un ar to saistīto ierobežojumu un ekonomisko satricinājumu ēnā, dalībnieku kustība pa pensiju ieguldījumu plāniem bija ievērojami zemāka, bet trešajā ceturksnī tā jau palielinājās par apmēram trešdaļu. Ceturtajā ceturksnī pensiju ieguldījumu plānu mainīja 21 508 dalībnieki.

Kopējā aktīvu vērtība pensiju 2. līmenī jau pārsniedz 5 miljardus eiro.

Tomēr iedzīvotājiem arvien ir daudz jautājumu un neskaidrību par pensiju sistēmu un izvēles iespējām, un visbiežāk iedzīvotāji nemaz nezina, kurā pensiju plānā nonāk viņu ieguldījumi.

Lai arī pēdējā gada notikumi parādījuši, ka nereti kļūstam par globālu un grūti kontrolējamu procesu ķīlniekiem, ir lietas, kuras varam mainīt jau tagad, lai nodrošinātu ne tikai nākotni, bet arī sirdsmieru šodien. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir parūpēties par darba gaitās veiktajiem uzkrājumiem pensiju sistēmā. Daudziem arvien nav intereses vai zināšanu par saviem pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem, un nereti to  atceras tikai satricinājumu brīžos, tā riskējot pieņemt sasteigtus un nepārdomātus lēmumus.

Pagājušajā gadā lielo intereses pieaugumu par uzkrājumiem savos pensiju 2. līmeņa kontus veicināja jaunieviestā iespēja nodot uzkrājumu mantojumā, kā arī ar pandēmiju saistītie notikumi,” stāsta Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.

Kādi ir ekspertiem visbiežāk uzdotie jautājumi un lielākās neskaidrības par pensiju 2. līmeni?

  1. Pie kā atrodas mana pensiju 2. līmeņa nauda?
    Izmantojot portāla latvija.lv piedāvāto e-pakalpojumu Informācija par dalību 2. pensiju līmenī iespējams saņemt pārskatāmu informāciju par valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka reģistrāciju un ieguldījuma plāna izvēli.

    Pirmo ieguldījumu plānu pensiju 2. līmeņa dalībniekiem nosaka VSAA, dodot divus mēnešus laika, lai paziņotu par citu ieguldījumu plānu, kamēr vēl nav sākta iemaksu ieguldīšana. Ja jaunais dalībnieks to nepaziņo, tad iemaksas sāk pārskaitīt kādā no konservatīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru pēc nejaušības principa ir noteikusi VSAA.
  2. Kā uzzināt, cik uzkrāts manā pensiju 2. līmenī?
    To var noskaidrot portālā www.latvija.lv e-pakalpojumu sadaļā Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka konta izraksts.

    Jāatceras, ka tā ir reāla nauda, lai arī kontā nauda netiek glabāta tiešā veidā. Pensiju plānu pārvaldnieki to iegulda, lai tā nestu peļņu un lielāku pensiju nākotnē, tāpēc ir būtiski sekot līdzi un pieņemt lēmumus par sev piemērotāko pensiju plānu.
  3. Cik ir nopelnīts un kā saprast pensiju 2. līmeņa atskaiti?
    Turpat Latvija.lv sadaļā Valsts fondēto pensiju shēmas (pensiju 2. līmeņa) dalībnieka konta izraksts var uzzināt gan ieguldīto summu, gan fondētās pensijas kapitālu, kapitāla pieaugumu. Tātad – cik esi ieguldījis, cik vērts ir ieguldījums un kāda ir uzkrājuma peļņa vai zaudējumi. Katra pensiju plāna aktīvi ir sadalīto mazās daļās un individuālais uzkrājums veidojas no daļu skaita reiz to vērtība. Salīdzināt dažādu ieguldījumu plānu daļu skaitu un daļu vērtību nav jēgas, jo būtisks ir daļas vērtības pieaugums.

    Novērots, ka cilvēkiem ar pensiju līmeņos uzkrāto naudu neveidojas emocionāla piesaiste, jo to nevar izmantot tagad un tūlīt. Taču svarīgi apzināties, ka uzkrājumu nauda nākotnē kļūs par jūsu ienākumu avotu vecumdienās. Jo agrāk sāksiet un efektīvāk krāsies, jo lielāks finansiālais nodrošinājums būs vecumdienās.
  4. Ko darīt, ja pensijas plānam negatīvs ienesīgums?
    Īslaicīgi zaudējumus var ciest un pa reizei arī cieš teju ikviens plāns. Arī pandēmijas sākumā visi plāni cieta zaudējumus, pēc kuriem diezgan ātri atkal atguvās.

    Pirms steidzīgi pāriet uz plānu, kurš šobrīd uzrāda augstu ienesīgumu, jāatceras, ka tas negarantē tikpat augstu ienesīgumu nākamajā, tāpēc ienesīgums jāvērtē ilgtermiņā. Piemēram, pēdējo 15 gadu laikā CBL Aktīvais ieguldījumu plāns spējis nodrošināt uzkrājumu vērtības pieaugumu vidēji 3,6 % gadā.

    Ja šodien redzam uzkrājumu vērtības kritumu, par to nav uzreiz jāsatraucas, jo vienmēr seko atkopšanās process. Vērtējot plānu darbību, var salīdzināt plāna ienesīgumu ar inflāciju šo gadu laikā.
  5. Cik bieži un kā var mainīt pensijas pārvaldnieku?
    Līdzekļu pārvaldītāju var mainīt vienu reizi kalendārajā gadā, savukārt ieguldījumu plānu pie katra līdzekļu pārvaldītāja divas reizes kalendārajā gadā.

    Pensiju pārvaldnieki ir profesionāļi, tomēr nevajadzētu atstāt pašplūsmā un neinteresēties par sava pensijas plāna darbību. Portālā manapensija.lv iespējams analizēt un salīdzināt visu pieejamo plānu ilgtermiņa rezultātu, izmaksas un portfeļa struktūru. “Īsti nesaprotu, tāpēc labāk neko arī nedarīt,” nebūs labākā stratēģija, un šodienas bezdarbību pensijas gados var nākties nožēlot. Veltiet šiem jautājumam nedaudz laika un vēršaties pēc padoma pie sava finanšu konsultanta, piemēram savā komercbankā.
  6. Vai pensijas uzkrājumu var mantot?
    Jā, kopš 2020. gada sākuma ikvienam, kurš vēl nav pieteicies vecuma pensijai, ir iespēja izvēlēties, kur pensiju 2. līmenī iekrātā nauda nonāks gadījumā, ja netiek sasniegts pensijas vecums. Uzkrājumu var nodot mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā, pievienot kādas citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam vai ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā. Ja VSAA nav informēta, tad 2. pensiju līmeņa dalībnieka nāves gadījumā uzkrājums automātiski nonāk kopējā valsts pensiju budžetā.

    Kopš jaunā likuma pieņemšanas tikai desmitā daļa no 2. pensiju līmeņa dalībniekiem ir informējuši VSAA par savu izvēli. To var izdarīt latvija.lv iesniegumā „Par uzkrātā valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu nāves gadījumā pirms vecuma pensijas piešķiršanas”. Piemēram, 2020. gada deviņos mēnešos valsts budžetā pārskaitīts mirušo 2. līmeņa dalībnieku pensijas uzkrājums 9,433 miljonu apmērā, liecina VSAA statistika.
  7. Vai es varu ietekmēt, kur tiek ieguldīts mans uzkrājums?
    Pensiju pārvaldnieka galvenais uzdevums ir palielināt jūsu pensiju uzkrājumu, ieguldot to dažādos uzņēmumos un organizācijās visā pasaulē. Ņemot vērā kopējo pensiju uzkrājumu apmēru, ir svarīgi, ka nauda tiek ieguldīta uzņēmumos, kas ir ilgtspējīgi jeb dara labu sabiedrībai un nekaitē videi, kā arī ir stabili un uzticami. Tāpēc tiek veidotas ieguldījumu stratēģijas un plāni, kas no visiem uzņēmumiem izlasa tikai ilgtspējas līderus.
  8. Kā izvēlēties atbilstošāko pensiju plānu?
    Katra pensiju 2. plāna stratēģijai ieteicams būt atbilstošai mūsu vecumam. Gados jauniem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, kam līdz uzkrājumu izmaksai vēl ir vismaz 10 gadi, piemērotāki būtu aktīvie ieguldījumu plāni, kuros akcijās tiek ieguldīti 50 % vai 75 %. Savukārt tuvojoties pensijas vecumam, ieteicams būtu pensiju plānu nomainīt uz konservatīvāku plānu jeb tādu, kur uzkrātais kapitāls netiek pakļauts lielam riskam un tirgus svārstībām.

    Svarīgi ņemt vērā –  ja aktīvajos darba gados tiek izvēlēts konservatīvs ieguldījumu plāns, tad uzkrājums neveidosies tik liels, savukārt, ja tuvojoties pensijas vecumam tiek izmantots aktīvs ieguldījumu plāns, tad pastāv risks zaudēt daļu no gadu gaitā veiktajiem uzkrājumiem.
  9. Vai var noteikt, kā saņemt savu 2. līmeņa uzkrājumu?
    Jā, būtiski atcerēties arī par iespējām modelēt un pielāgot pensiju izmaksu savām personīgajām vajadzībām. Sasniedzot vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, pastāv iespēja noslēgt Mūža pensijas apdrošināšanas līgumu. Līgums paredz iespēju noteikt, cik bieži un cik lielas summas vēlaties saņemt.

    Piemēram, ja izvēlaties saņemt izmaksu vienu reizi gadā, to varat izmantot kāda lielāka pirkuma veikšanai vai ieguldījumos. Tāpat Mūža pensijas līgums dod iespēju atstāt mantojumā savu neizmantoto pensijas uzkrājumu.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+