25 īpaši darba likuma punkti grūtniecēm, mammam un tētiem

Likumi
Lolita Lūse
15. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Ne visi darba devēji ir labvēlīgi pret topošajām māmiņām vai vecākiem, kam ir bērni. Mazuļi jāved uz dārziņu un skolu, turklāt mēdz slimot, tāpēc nekad nevar zināt – šodien darbiniece būs darbā vai ne. Tikmēr visi topošie un esošie vecāki var būt droši: likums ir viņu pusē. Lūk, kādas priekšrocības vecākiem paredz Darba likums.a
  1. Darba intervijā liekus jautājumus neuzdod.

    Darba intervijā nedrīkst uzdot tieši vai netieši diskriminējošus jautājumus, it īpaši par grūtniecību, ģimenes vai laulības stāvokli. Tas nozīmē, ka, piemēram, grūtniece var droši pieteikties vakancei, paļaujoties, ka sava īpašā stāvokļa dēļ viņai netiks radītas negatīvas sekas.

    Ja darba devējs tomēr sievieti nepieņems darbā tieši grūtniecības dēļ, viņai ir tiesības celt prasību tiesā, prasot gan zaudējumu atlīdzību, gan atlīdzību par morālo kaitējumu. Tas jāizdara trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums ņemt viņu darbā.
  2. Atšķirīga attieksme ir aizliegta. 
    Ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu, tāpēc gan darba attiecību dibināšanā, gan to pastāvēšanas laikā ir aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no darbinieka dzimuma, it īpaši paaugstinot darbinieku amatā, nosakot darba apstākļus, darba samaksu, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī uzsakot darba līgumu.
  3. Sievietēm – īpašas garantijas.
    Bieži vien sievietes iespējami vēlāk informē darba devēju par savu grūtniecību, jo baidās, ka viņas atlaidīs vai sāks slikti izturēties. Tikmēr jāatceras: lai novērstu jebko, kas var negatīvi ietekmēt sievietes drošību vai veselību, Darba likumā ir noteiktas īpašas garantijas grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā, kā arī mammām, kuras ēdina bērnu ar krūti.

    Tā darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas ir pienākums nodrošināt šīm sievietēm tādus darba apstākļus un darba laiku, lai tiktu novērsta viņu pakļaušana jebkādam riskam.  Ja darba devējs to nodrošināt nevar, šīs darbinieces uz laiku jāpārceļ citā, piemērotā darbā. Turklāt darba samaksa pēc līguma noteikumu grozīšanas nedrīkst būt mazāka par iepriekšējo vidējo izpeļņu.

    Ja pārcelšana citā darbā nav iespējama, darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt darbiniecei atvaļinājumu, kura laikā tiek saglabāta iepriekšējā vidējā izpeļņa.
  4. Pirms un pēc dzemdībām nodarbināt nedrīkst. 
    Ja tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai, darba devējiem aizliegts nodarbināt grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete ēdina bērnu ar krūti, visā barošanas laikā.

    Jebkurā gadījumā ir aizliegts sievieti nodarbināt divas nedēļas pirms paredzamajām dzemdībām un divas nedēļas pēc dzemdībām.

    Paredzamo dzemdību laiku un dzemdības apstiprina ārsta atzinums. Ja grūtniecei un sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete ēdina bērnu ar krūti līdz bērna viena gada vecumam, noteikta akorda alga un saskaņā ar ārsta atzinumu tiek samazinātas darba normas, darba devējam ir pienākums par šo periodu samaksāt iepriekšējo vidējo izpeļņu.
  5. Komandējumos – tikai tad, ja piekrīt. 
    Grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kura ēdina bērnu ar krūti, komandējumā vai darba braucienā drīkst sūtīt vien tad, ja saņemta viņu rakstveida piekrišana.
  6. Naktī nodarbināt nedrīkst. 
    Grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kura ēdina bērnu ar krūti, aizliegts nodarbināt nakts laikā. Darba devējam šāds aizliegums ir obligāts tikai tad, ja darbiniecei ir ārsta atzinums, kurā norādīts, ka attiecīgais darbs rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai.
  7. Virsstundas – tikai ar darbinieces piekrišanu. 
    Grūtnieci, kā arī sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kura ēdina bērnu ar krūti līdz bērna divu gadu vecumam, virsstundu darbā var nodarbināt tikai ar viņas rakstveida piekrišanu. Tāpat, lai nodrošinātu pilnvērtīgu nedēļas atpūtas laika ievērošanu, šīs darbinieces nedrīkst iesaistīt darbā nedēļas atpūtas laikā.
  8. Darba līgumu uzteikt nedrīkst.
    Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, kā arī ar sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kura ēdina bērnu ar krūti līdz bērna divu gadu vecumam. Likums pieļauj tikai atsevišķus izņēmuma gadījumus, kad šīm sievietēm darbu tomēr var uzteikt.   
  9. Drīkst doties uz veselības pārbaudēm. 
    Grūtniecēm pirmsdzemdību periodā nepieciešams doties uz veselības pārbaudēm, tādēļ darba devējam jānodrošina viņām iespēja atstāt darba vietu, ja šīs veselības pārbaudes nav iespējamas ārpus darba laika.  Šādā gadījumā īslaicīgā prombūtne ir attaisnots darba kavējums, par ko darba devējam arī jāmaksā atlīdzība.

    Strīda gadījumā darbinieces pienākums būs pierādīt, ka pārbaude ārpus darba laika nebija iespējama.
  10. Atvaļinājumam īpaši nosacījumi. 
    Lai nodrošinātu tiesības uz pienācīgu ikgadējo atpūtu, grūtniecei, sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievietei, kura ēdina bērnu ar krūti līdz bērna divu gadu vecumam, aizliegts pārcelt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu uz nākamo gadu.

    Turklāt, ja sieviete to prasa, viņai ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete strādājusi pie šī darba devēja. Likumā gan nav paskaidrots, vai darba devējam sievietei jāpiešķir ikgadējais atvaļinājums pilnā apmērā neatkarīgi no tā, cik ilgi sieviete nostrādājusi.

    Ja darbiniecei ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir avansā, bet viņa pēc grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma darbā neatgriezīsies, darba devējam ir tiesības no viņas atprasīt izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām.
  11. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums – 112 dienas. 
    Grūtniecības atvaļinājumu – 56 kalendāra dienas un dzemdību atvaļinājumu – 56 kalendāra dienas aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām.

    Sievietei, kura kā grūtniece pie ārsta vērsusies līdz 12. grūtniecības nedēļai un visu grūtniecības laiku bijusi mediķu uzraudzībā, piešķir 14 dienu ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas. Grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī tad, ja dzimuši divi vai vairāki bērni, sievietei piešķir 14 dienu ilgu papildatvaļinājumu, pievienojot to dzemdību atvaļinājumam un aprēķinot kopā 70 kalendāra dienas.

    Atvaļinājumus, kas piešķirti saistībā ar grūtniecību un dzemdībām, ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā neieskaita, bet ieskaita laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
  12. Iepriekšējais darbs saglabājas.
    Lai aizsargātu sievietes, kuras izmanto grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumu, viņām tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.
  13. Tēviem – paternitātes atvaļinājums.
    Bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienu ilgu tā dēvēto paternitātes atvaļinājumu. To viņam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc šī notikuma.
  14. Īpašos gadījumos – atvaļinājums cilvēkam, kas kopj bērnu.
    Ja māte dzemdībās vai laikā līdz 42. pēcdzemdību perioda dienai atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas vai mirusi, bērna tēvam piešķir atvaļinājumu uz laiku, kamēr bērns kļūst 70 dienu vecs.

    Šāds atvaļinājums piešķirams arī citam cilvēkam, kas faktiski kopj bērnu.

    Ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz 42. pēcdzemdību perioda dienai slimībai, traumas vai citu ar veselību saistītu iemeslu dēļ, tēvam vai citam cilvēkam, kurš faktiski kopj bērnu, piešķir atvaļinājumu uz tām dienām, kurās māte pati nav spējīga bērnu kopt.

    Tāpat kā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma izmantošanas, tā arī paternitātes atvaļinājuma izmantošanas laikā tiek saglabāts iepriekšējais darbs. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem.
  15. Lielā nelaimē pienākas brīvdiena.
    Darbiniekam ir tiesības saņemt darba samaksu par divām darbdienām, kurās viņš nestrādā, jo miris laulātais, vecāks, bērns vai cits tuvs ģimenes loceklis.
  16. Ieturējumu gadījumā – īpaši nosacījumi.
    Ja darba devējam no darba samaksas atbilstoši likumam jāveic ieturējumi, darbiniekam jebkurā gadījumā saglabājama darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā. Savukārt par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu darbiniekam jāsaglabā līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, kas 2019. gadā ir 64,03 eiro.
  17. Darbinieku skaita samazināšanā – priekšrocības. 
    Ja uzņēmumā samazina darbinieku skaitu, priekšrocības turpināt darba attiecības ir darbiniekiem ar labākiem darba rezultātiem un augstāku kvalifikāciju. Savukārt, ja darbinieku izvērtēšanas gaitā darba devējs secina, ka darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, likumā noteiktas vairākas citas priekšrocības palikt darbā. Divas no tām attiecas uz darbiniekiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz 14 gadiem vai bērnu ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadiem vai kuriem ir divi vai vairāki apgādājamie.

    Darba devējam ir tiesības pašam izlemt, kuras priekšrocības ir svarīgākas, līdz ar to bērni automātiski negarantē darbiniekam iespēju palikt darbā.
  18. Ja slimo bērns – atlaist nedrīkst.
    Darba likumā ir noteikts aizliegums darba devējam uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošas darbnespējas laikā (izņemot specifiskus gadījumus). Šāds aizliegums piemērojams arī situācijā, kad darbiniekam darba nespējas lapa izsniegta slima bērna kopšanai.
  19. Nakts darbs vecākiem tikai ar pašu piekrišanu.
    Lai nodrošinātu, ka darbinieks, kuram ir mazs bērns līdz trīs gadu vecumam, naktīs būtu mājās, viņa nodarbināšana naktīs atļauta tikai ar paša piekrišanu. Likumā nav stingri noteikts, kādā formā jāsaņem darbinieka piekrišana, bet strīda gadījumā tas, ka piekrišana saņemta, būs jāpierāda darba devējam.
  20. Papildu pārtraukumi bērna ēdināšanai.  
    Darbiniekam, kuram ir bērns līdz pusotra gada vecumam, piešķir papildu pārtraukumus bērna ēdināšanai neatkarīgi no darba dienas ilguma. Ja darbiniekam ir tiesības uz parasto pārtraukumu, tad pārtraukums bērna ēdināšanai to nevis aizstāj, bet gan ir piešķirams. Par to, ka pārtraukums bērna ēdināšanai ir vajadzīgs, darbinieks laikus paziņo darba devējam, vēlams – rakstveidā.

    Pārtraukumus bērna ēdināšanai, kas nav īsāki par 30 minūtēm, piešķir ne retāk kā pēc katrām trim stundām. Ja darbiniekam ir divi vai vairāki bērni līdz pusotra gada vecumam, piešķirams vismaz stundu ilgs pārtraukums. Pārtraukumus bērna ēdināšanai var pievienot pārtraukumam darbā vai, ja darbinieks to pieprasa, pārcelt uz darba laika beigām, tā saīsinot darba dienas ilgumu.

    Pārtraukumus bērna ēdināšanai ieskaita darba laikā, saglabājot par šo laiku darba samaksu. Darbiniekiem, kuriem noteikta akorda alga, par šo laiku tiek izmaksāta vidējā izpeļņa.
  21. Tiesības uz īslaicīgu prombūtni.
    Darbiniekam, kura aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam, ir tiesības uz īslaicīgu prombūtni bērna saslimšanas vai nelaimes gadījumā, kā arī lai piedalītos bērna veselības pārbaudē, ja tā nav iespējama ārpus darba laika. Par šādu īslaicīgu prombūtni darbiniekam laikus jāpaziņo darba devējam. Īslaicīgās prombūtnes dēļ darba devējs nevar uzteikt darba līgumu vai kā citādi ierobežot darbinieka tiesības.

    Šāda prombūtne uzskatāma par darba neveikšanu attaisnojošo iemeslu dēļ, tāpēc ieskaitāma darba laikā, un par to jāizmaksā atlīdzība. Strīda gadījumā darbinieka pienākums būs pierādīt, ka prombūtne atbilst īslaicīgas prombūtnes kritērijiem.

    Darbinieka aprūpē esoši bērni ir ne tikai bioloģiskie un adoptētie bērni, bet arī tie bērni, kuri ir viņa kā audžuģimenes aprūpē, arī aizbildnībā esošie un bērni, kurus darbinieks faktiski kopj un audzina atbilstoši bāriņtiesas lēmumam.
  22. Mazu bērnu vecākiem – atvaļinājums vasarā.Darbiniekam, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams vasarā vai pēc viņa vēlēšanās jebkurā citā laikā. Ja atvaļinājuma laikā saslimst darbinieka bērns, tad atvaļinājums tiek pagarināts vai pārcelts par šo slimības periodu.
  23. Visiem vecākiem – papildatvaļinājums.Ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir visiem vecākiem. Vienu dienu piešķir darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trīs bērniem vecumā līdz 14 gadiem. Savukārt tiem darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, piešķir trīs darba dienas. Piemēram, ja darbiniekam ir viens bērns līdz 14 gadu vecumam, viņam pienākas viena papildatvaļinājuma diena, ja divi bērni – tāpat viena diena (tās nesummējas), ja ir trīs vai vairāk bērnu, pienākas trīs dienas.

    Vecāki, kas vēlas brīvdienu 1. septembrī, to var prasīt kā papildatvaļinājuma dienu.
  24. Pirmsadopcijas laikā – arī bezalgas atvaļinājums.
    Darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas jeb tā dēvēto bezalgas atvaļinājumu, ja to pieprasa darbinieks, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas lēmumā par adoptējamā bērna aprūpi un uzraudzību.

    Ja bāriņtiesa pieņem lēmumu par aprūpes un uzraudzības termiņa pagarināšanu, atvaļinājumu pagarina līdz tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās laikam.

    Darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas arī tad, ja to pieprasa darbinieks, kurš kā audžuģimene vai aizbildnis aprūpē bērnu, kā arī darbinieks, kurš atbilstoši bāriņtiesas lēmumam faktiski kopj un audzina cita cilvēka bērnu. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas lēmumā, bet ne ilgāk kā līdz bērna pusotra gada vecumam.

    Šos atvaļinājumus ieskaita kopējā darba stāžā, bet tos neieskaita ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā.
  25. Adoptētājiem – arī īpašs atvaļinājums.
    Ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trīs gadiem, līdz šāgada 1. septembrim vienam no adoptētājiem piešķir 10 kalendāra dienu ilgu atvaļinājumu. Ja tiesas spriedums par bērna adopciju stājies spēkā pēc 2019. gada 1. septembra, ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem, vienam no adoptētājiem piešķir 10 kalendāra dienu ilgu atvaļinājumu. Šo atvaļinājumu apmaksā VSAA.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs