Marta Marija Sproģe publicējusi emocionālu ierakstu, pieminot meitiņas Izabellas dzimšanas dienu: «17 ziediņi šodien meitiņas Izabellas 17. dzimšanas dienā… Pateicamies par viņas dāvāto mūžīgo mīlestību, kuru varam turpināt glabāt mūsu sirdīs. Turpinam pateikties par tiem četriem gadiem, kurus mums bija iespēja piedzīvot kopā ar meitiņu un māsiņu. Turpinam izsāpēt un ilgot, ka viņas vairs nav ar mums šeit. Domās zīmēju, cik gan skaista jauniete viņa būtu izaugusi… Iztēloju, cik gan vairāk prieka viņa ienestu mūsu ģimenē un pasaulē… Izcepām ābolkūku, ar ziediņiem izdekorējām, aizbraucām uz kapiņu, dalījāmies atmiņās un nodziedājām dziesmiņu. Tad aizbraucām apēst kūku pie jūras. Viņai ļoti patika pie jūras. Viņai ļoti patika būt ar visiem kopā. Tu vienmēr būsi ar mums kopā , jo mīlestība nekad nebeidzas… Vienmēr mūsu otrā meitiņa un māsiņa. Daudz laimes dzimšanas dienā, mīļo Belliņ.»
Izabella Hildegarde bija burvīga, maza meitenīte, kuras dzīve traģiski aprāvās, kad viņai bija vien četri gadi un trīs mēneši. Tas notika negaidīti — kādā saulainā augusta dienā, kad nekas neliecināja par tuvojošos traģēdiju. Pēc dievkalpojuma Belliņa pēkšņi zaudēja samaņu tēva rokās — viņa aizrijās un nosmaka. Vēlāk Pēteris Sproģis atzina, ka viņi līdz pēdējam brīdim cerējuši uz brīnumu, ka ārsti spēs viņu meitiņu atdzīvināt. Taču, kad ārsts lūdza mācītāju apsēsties, viņš jau saprata — Belliņa ir devusies mūžībā.