Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
11
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2
-
Vajadzīgas darba skudriņas – jaunās māmiņas
Uldis Augulis (ZZS) uzskata, ka bērna kopšanas atvaļinājumu vajadzētu saīsināt par pusgadu jeb līdz vienam gadam ar norunu, ka bērniem jau no viena gada vecuma tiktu nodrošināti bērnudārza vai aukles pakalpojumi. Tas ļautu vecākiem pēc iespējas ātrāk atgriezties darba tirgū.
«Mums ir svarīgi skatīties nākotnē, lai mums darba tirgū cilvēku būtu pietiekami, lai mēs varētu nodrošināt to pašu pensiju sistēmu un to solidaritātes daļu, ka šī brīža strādājošie maksā par šī brīža pensionāriem,» raidījumā Spried ar Delfi skaidroja ministrs. Viņš atzina, ka par
bērna kopšanas atvaļinājuma saīsināšanu varētu īstenot vēl šīs Saeimas sasaukuma laikā.
«Mums ir ātrāk jābūt darba tirgū un vēlāk jābeidz darba tirgus,» uzsver ministrs. Vienlaikus ministri nākamā gada valsts budžetā nav iezīmējuši papildu finansējums pabalstiem ģimenēm ar bērniem, pretēji solītajam gada sākumā, kad tika aprēķināta graujoša jaundzimušo statistika.
Demogrāfija turpinās kristies
Labklājības ministrijas iniciatīva lielākoties raisījusi sašutumu sabiedrībā. Visvairāk satrauktas ir māmiņas, kuras patlaban auklē mazus bērnus un ir bērnu kopšanas atvaļinājumā. «Bērns nav gatavs pusotrā gadiņā iet uz dārziņu, kur nu vēl vienā gadiņā, pilnīgs ārprāts! Es meitu vēl baroju ar krūti līdz 1.8 g un 2 gadiņos tikai uz pusdieniņu laidu mājdārziņā, nespēju iztēloties, ja būtu jālaiž tik mazu mazulīti,» raksta māmiņa Laura. «Mums tāds mazulītis ir. Pusotrs gadiņš. Tikko no pupa. Es viņu šūpinu diendusiņā, lai kaut cik iemieg. Bet paliek līdz vakaram, jo abi vecāki strādā. Īstenībā sirds sāp,» par savu auklējamo raksta kāda bērnudārza audzinātāja.
«Var jau pelnīt, visu samaksāt auklei par to, ka ir mana bērna māte. Neredzēt bērnu augam, mocīties sirdsapziņas pārmetumos.
Tos bērnus dzemdē KAM? Lai būtu, kas strādā?» vaicā māmiņa Vineta.
Savukārt citi uzsver, ka bērnu kopšanas atvaļinājuma saīsināšana un mazie pabalsti vēl vairāk demotivēs Latvijas iedzīvotājus radīt pēcnācējus. «Tātad mammas vai nu ņems uz darbu bērnus vai sēdēs mājās un tēvs strādās 2–3 darbos vai strādās ārzemēs, lai nodrošinātu savu ģimeni. Tai vietā lai stimulētu dzemdēt tiek darīts tieši pretēji, atņemot jau tāpat pēdējo,» pauž kāda sieviete interneta komentāros. Vēl citi pieļauj, ka māmiņas būs spiestas iet prom no darba pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma beigām un turpinās dzīvot no bezdarbnieka pabalsta.
Tāpat cilvēkus satrauc bērnudārzu trūkums – vai pirmsskolas izglītības iestādēs būs vieta tik maziem bērniem, vai būs aukles, kuras prot strādāt ar mazuļiem?
Jo ilgāk pie mammas, jo labāk
«No vienas puses ir saprotams, ka valsts meklē naudu, kā saglābt budžetu ne tikai šajā gadā, bet arī ilgtermiņā. Šis bērna kopšanas atvaļinājums potenciāli izskatās kā ļoti glīta vieta, kur varētu ietaupīt, samazinot šo. Ja mēs domājam par skaitļiem, tad varētu teikt – jā, tā ir. Mūsu valstī demogrāfija ir ļoti švakā līmenī, mums krasi samazinās dzimstība, un šis bērnu kopšanas atvaļinājums ir viena no lietām, kas reāli motivē laist pasaulē bērniņu,» iniciatīvu par īsāku bērnu kopšanas atvaļinājumu komentē psiholoģe un piecu bērnu mamma Diāna Zande.
«Atņemot šo vienu no nozīmīgajām lietām – iespēju būt kopā ar savu mazuli viņa dzīves sākumā, kad viņam tas ir ārkārtīgi svarīgi – apzinīgajiem vecākiem liks padomāt divreiz, vai radīt pēcnācējus. Turklāt, ja mēs domājam par bērnu no attīstības psiholoģijas skatupunkta, ir skaidrs, ka mazuļa pirmie dzīves gadi optimāli būtu jāpavada kopā ar vecākiem vai kādu citu ļoti tuvu cilvēku.
Daži mazuļi gada vecumā vēl nestaigā, nerunā, neprot parūpēties par savām vajadzībām, paši paēst vai aiziet uz podiņa, un tad pēkšņi viņiem būtu jāiet dārziņā un par viņiem tur rūpētos svešs cilvēks, auklītes.
Ja domājam ilgtermiņā, tad kādu iespaidu šis varētu atstāt uz bērna emocionālo un kognitīvo attīstību? Ārvalstīs izaug tādi bērni. Bet, ja domājam par kvalitāti – šis nav labs lēmums,» saka Zande.
«Nedaudz absurda ideja – lai mēs varētu dzīvot ilgāk, mēs ņemsim nost no dzīves kvalitātes jau pašā tās sākumā. Es kā psiholoģe, saku, ka šis noteikti nestrādās. Un saku to arī kā mamma – man ir pieci bērni. Viens no iemesliem, kāpēc man ir pieci bērni, ir šis faktors, ka varēju būt kopā ar viņiem viņu pirmajos dzīves gados, nevis atgriezos darbā, kad viņiem apritēja gadiņš. Tas ir ārkārtīgi svarīgi daudziem vecākiem,» uzsver speciāliste.
Bērns nav puķu pods
Psiholoģe akcentē, ka gadu veciem bērniem būs grūti iejusties dārziņā. «Bērns patiešām gatavs bērnudārzam ir tikai no trīs gadu vecuma. Tad sākas rotaļu vecums, viņu interesē citi bērni, viņam gribas draudzēties, viņš pats ēd, iet uz tualeti, sāk attālināties no vecākiem. Ja bērnam jāiet dārziņā jau no pusotra gadiņa, ir puslīdz vieglāk tam adaptēt mazuli, ja viņu laicīgi un maigi sagatavo. Tomēr ir bērni, kuri ir emocionāli jutīgāki, kuriem arī trijos gados iejusties ir grūtāk. Šādu bērnu paliek arvien vairāk. Un, ja šādu bērnu atrauj no mammas, tad viņam ne tikai īstermiņā pasliktinās emocionālā labsajūta, proti, kļūst raudulīgs, satraukts, sliktāk guļ, bet tas var saglabāties arī ilgtermiņā.
Bērns nav puķu pods, kuru var aiznest uz bērnudārzu vai atdot auklītei. Viņš ir dzīvs cilvēks.
Pat kaķēnus neatņem mammai, kad viņiem ir divi mēneši,» uzsver Zande.
Viņa iesaka valdībai meklēt citus veidus, kā piesaistīt Latvijai trūkstošo darbaspēku. «Ir jāmeklē citi resursi un veidi, kā cilvēkus motivēt atgriezties darba tirgū, piemēram, ar nodokļu politiku atgriežot tos, kas ir aizbraukuši no Latvijas. Nevis ņemot nost iespēju nākotnei – bērniem, veselīgi attīstīties savos pirmajos dzīves mēnešos kopā ar vecākiem. Ir jāļauj mammai būt kopā ar savu bērnu, lai viņš izaugtu par šo veselīgo sabiedrības locekli,» uzskata psiholoģe.
Ar Ameriku salīdzināt nedrīkst!
Diskutējot par ideju samazināt bērnu kopšanas atvaļinājuma laiku, netrūkst arī tās atbalstītāju, kas atzīmē, ka, piemēram, ASV neesot bērnu kopšanas atvaļinājuma. Diāna Zande gan skaidro, ka šīs lielvalsts pieredzē ļoti daudzas mammas rūpīgi gatavojas šim notikumam un no darba vai nu aiziet prom pavisam, un ģimenes apgādnieka stafeti pilnībā uzņemas vīrietis, vai arī dzīvo no saviem uzkrājumiem. Ziemeļamerikā ir ārkārtīgi augstas auklīšu un bērnudārzu izmaksas, tāpēc sievietei ir neizdevīgi atstāt mazuli aprūpes centros un atgriezties darbā. «Ja mamma iet uz darbu tikai, lai samaksātu auklei, tas ir paradokss. Labāk viņa paliek mājās un auklē savu bērnu. Kad bērns izaudzis līdz skolas vecumam, tad viņas meklē darbu,» norāda Zande.
«Nevajag salīdzināt ar Ameriku, ja neņemam visu Amerikas pieredzi.
Jā, tur nav bērnu kopšanas atvaļinājums, bet tur algas ir tādas, ka mammas var nestrādāt un palikt ar bērnu. Mums ir šī pieeja, ka paņemam izdevīgo no citu valstu pieredzes, bet nesaprotam, ka tas nāk ar kaut ko komplektā. Un komplekts mums diez vai būtu izdevīgs.»
