Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pastaiga stiprina bērna veselību
«Ik minūte, ko mazais pavada svaigā gaisā, ir ļoti noderīga bērna garīgās un fiziskās veselības pilnvērtīgai attīstībai. Tā tiek aktivizētas visas sajūtas: redze, dzirde, oža un pieskārieni,» skaidro bērnu pneimonoloģe Līga Berķe. «Ja vecāki žēlojas, ka bērns naktīs slikti guļ, iesaku vairāk laika pavadīt ārā.
Negatīvie joni svaigā gaisā uzlabo pašsajūtu, veicina arī labāku, mierīgāku miegu un dziļākas miega fāzes.
Kā arī ik reizi caur ādu bērns ar saules palīdzību uzņem tik nozīmīgo D vitamīnu. Tas paaugstina serotonīna līmeni smadzenēs, uzlabojas garastāvoklis, mazinās hiperaktivitāte. D vitamīns ir iesaistīts kalcija uzsūkšanās procesā un nodrošina, lai bērna kauli būtu stipri, kā arī stiprina imunitāti, palielina organisma dabisko aizsargšūnu skaitu. Esot mājās, bērni bieži grib ar kaut ko našķoties, bet ārā tas nav iespējams, un kopā ar aktīvajām kustībām arī liekais svars pakāpeniski pazūd. Bērniem kļūst labāka stāja, ķermenis – atlētiskāks. Tā ka no brīvā laika pavadīšanas svaigā gaisā ir vieni vienīgi ieguvumi!»
Cik ilgi vēlams būt svaigā gaisā?
Pēc dažādiem literatūras avotiem un ekspertu viedokļiem, laiks, ko maziem bērniem būtu vēlams pavadīt svaigā gaisā, atšķiras. Visbiežāk ieteikts vismaz vienu stundu dienā aktīvi rosināt bērnus izbaudīt āra priekus.
Zīdainim līdz gada vecumam optimāli būtu ik dienu pavadīt ārā 30–60 minūtes, labos laikapstākļos – pat līdz divām stundām.
Siltā laikā jebkura vecuma bērna veselībai nāks par labu, ja pēc iespējas ilgāk dzīvosies svaigā gaisā. Citi eksperti uzsver, ka 12–36 mēnešu vecumā katru dienu nepieciešams vismaz 30 minūšu pieaugušo vadītas strukturizētas fiziskās aktivitātes un vismaz 60 minūšu brīvā rotaļu laika,» skaidro Līga Berķe, uzsverot, ka atbalsta skandināvu bērnudārzu praksi, kad bērnus ved ārā arī tad, ja līst un snieg, sakot, ka nav nepiemērotu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs.
Kopā pavadīts laiks ar vecākiem
«Mūsdienās dzīve ir ļoti noslogota, un dažkārt vecākiem diena ir bijusi tik nogurdinoša, ka vakarā nav spēka iziet ar mazo ārā. Varam pastaigu kaut nedaudz kompensēt ar svaigo gaisu, izvēdinot istabu ik pa stundai vai pat divām. Tomēr nekas nespēj aizstāt svaigu gaisu. Regulāras pastaigas ārā katru dienu 30–60 minūtes būtu optimāls variants bērna un arī pieaugušā veselībai. Darot kaut ko regulāri, bērnā rodas pieradums. Ar laiku viņš jau pats sāks vecākus aicināt pastaigāties. Siltā laikā lieliski, ja pilsētā varam atrast pastaigai kādu zaļo zonu, jo koki samazina gaisa piesārņojumu. Kā zināms, augi pārveido mūsu izelpoto oglekļa dioksīdu mums tik ļoti nepieciešamajā skābeklī,» uzsver Līga Berķe. Protams, svaigais gaiss ir nozīmīgs, bet vēl svarīgāks par to ir kopā pavadītais laiks tieši ar vecākiem – tas ir ļoti būtiski bērna pilnvērtīgai psihoemocionālajai attīstībai.
Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka 59% tēvu un 42% mammu kopā ar bērniem pavada mazāk nekā piecas stundas nedēļā, galvenokārt aizņemtības dēļ.
«Kopīgas pastaigas var kļūt par lielisku piedzīvojumu gan bērniem, gan vecākiem. Mēs jau katrs pazīstam sava bērna intereses. Esot ceļā uz mājām, varam dažādot vakara pastaigu, piemēram, izdomājot dažādas spēles, tāpat mājupceļu var padarīt interesantāku, nevis ejot pa ierasto ceļu, bet izmetot lielāku līkumiņu. Vecākiem, esot radošiem, arī bērni tādi kļūst. Iespējams, nākamajā pastaigā jau bērni paši izdomās kādu saistošu aktivitāti, jo katrā bērnā ir fantāziju pasaule, mums tikai jāļauj tai izpausties,» iesaka Līga Berķe.
Idejas aktivitātēm svaigā gaisā
- Dosimies pastaigā mežā, ļausim bērnam izvēlēties, pa kuru taku šoreiz iesim. Lai viņš kļūst par pastaigas vadītāju!
- Ieinteresēsim bērnus apkārtesošajā! Re, kur aizlidoja taurenis! Vai šie ziedi smaržo? Cik skaisti saplaucis krūms! Vai zini, kā to sauc? Vai parkā atkal satiksim vāverīti? Nez vai šodien dzirdēsim dzeni kaļam kokā? Pajautājiet, vai bērns zina, no kā pārtiek putni! Ja ne, atbildi mājās varēsiet meklēt grāmatās.
- Pētīsim neparastas un interesantas lietas dabā – ēnas, ripojošus akmentiņus. Jo viss mums apkārt var atklāt matemātikas, fizikas, dabas mācības noslēpumus un likumsakarības. Iededzieties, un redzēsiet, kā radošumā iemirdzas arī bērna acis.
- Ļausim bērnam skriet pa peļķēm, lēkāt dubļos! Drēbes var izmazgāt!
- Rīkosim fotosesijas brīvā dabā! Ļausim bērnam meklēt interesantas vietas, kur nofotografēties!
- Var paņemt līdzi zīmuļus un zīmēt dabasskatus, kas patīk bērnam. Tas motivēs viņu ik reizi meklēt kaut ko jaunu, ievērot atšķirīgo un padarīs interesantu katru nieku.
- Ierādiet bērniem pētīšanas prieku – stikla un atstarojošo priekšmetu spēles saulē, saules zaķu ķeršanu.
- Varam veicināt meklēšanas un atrašanas prieku, katru dienu izdomājot citādu uzdevumu. Piemēram, cik dažādu krāsainu un robainu lapu tu šodien varēsi atrast?
- Meklējiet un nesiet no meža mājās čiekurus, akmentiņus, koka zarus, lai bērns var radoši darboties! Tas nemaksā ne centa un attīstīs bērna fantāziju.
- Mājasdarbus siltā laikā varam pildīt arī ārā – dārzā, parkā, pie jūras!
- Kopā sportosim! Orientēsimies mežā! Brauksim ar velosipēdiem, skrituļslidām, skriesim, spēlēsim paslēpes, ķerenes, augstāk par zemi, sālsstabus! Vasarā peldēsimies, celsim smilšu pilis jūras krastā!
- Rīkosim mazās, jautrās sacensības! Ripināsimies lejā no liela kalna; kuram tas tālāk izdosies, tas uzvarētājs.
- Uzkāpsim kopā ar bērnu kokā!
- Ceļosim dabā ar teltīm!
