Rīga +14°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē geštaltterapeite, psihoterapijas speciāliste Aija Baha-Velvele.
Psihoterapijas speciāliste Aija Baha-Velvele uzsver, ka gulēšanas paradumi katrā ģimenē ir citādi un tie nav pareizi vai nepareizi. «Ir vecāki, kas jau gaidību laikā ir izlēmuši, ka bērns no dzimšanas gulēs pats savā gultiņā. Iespējams, šāds lēmums pieņemts pēc otrā mazuļa dzimšanas, atceroties pirmā bērna pieredzi. Tāpat nereti dzirdēts, ka stingrā nostāja par gulēšanu atsevišķi salūst brīdī, kad mazais guļ mammai blakus, parādot, cik kopā tomēr ir labi un ērti.»
Droša kopā gulēšana
Lai arī drošības apsvērumu dēļ nerekomendē gulēt vienā gultā ar zīdaini, daudzās pasaules valstīs, tostarp Latvijā, tas ir ļoti izplatīti. Pasaules Veselības organizācija rekomendē bērniņu guldīt atsevišķi, lai izvairītos no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma. Tomēr biežākais arguments, kāpēc vecāki izvēlas gulēt kopā ar mazo, ir ērtāka nakts barošana. Noteikti drošāk par gulēšanu kopā vienā gultā būtu novietot blakus vecāku gultai mazuļa gultiņu, lai, ja nepieciešams, ātri var reaģēt uz bērniņa vajadzībām.
Ja ģimene ir izlēmusi, ka mazais gulēs vienā gultā ar vecākiem, īpaši līdz viena gada vecumam, jāņem vērā šādi drošības ieteikumi:
- gulēšana kopā notiek tikai gultā, nekādā gadījumā dīvānā vai izvelkamajā krēslā;
- matracim jābūt pietiekami stingram;
- gultā nedrīkst atrasties mīkstās rotaļlietas, lieki spilveni, pledi vai segas, kas netīšām var uzkrist virsū zīdainim;
- izvairieties no pārkaršanas riska, jo, guļot starp vecākiem, mazulim ir daudz siltāk, nekā guļot atsevišķi.
Kad ir īstais laiks?
Ja mazais kopš dzimšanas ir gulējis pie vecākiem, mammai un tētim ik pa laikam var ienākt prātā doma, ka ir pienācis laiks mazulim nakts mieru turpmāk baudīt savā gultiņā. Taču nav viena īstā laika, kad to uzsākt. Kamēr pirmo reizi to nepamēģināsiet, nezināsiet ne mazuļa reakciju, ne savas sajūtas. Reizēm tieši mammas vairāk skumst par atsevišķo gulēšanu, jo ir sajūta, ka būtisks posms dzīvē ir beidzies. «Visbiežāk šādas skumjas par kāda posma noslēgšanos, mazulim augot, izjūt māmiņas ar pirmo bērniņu, jo visas sajūtas ir pirmreizējas un dažkārt tās ir tik īpašas, ka negribas, lai beidzas.
Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka mazulis mums nepieder un mūsu pienākums ir darīt visu, lai viņš izaugtu par neatkarīgu un veselīgu personību.
Viens no pirmajiem soļiem ir dot iespēju viņam attālināties, šajā gadījumā – pārceļoties gulēt savā gultiņā. Emocionālā piesaiste ar to nebeidzas, attiecības starp mammu un bērniņu tik un tā paliek tuvas, mīļas un atbalstu dodošas. Es teiktu, ka vērts paskatīties uz šo situāciju no cita skatpunkta, proti, kaut kas tiek nevis zaudēts, bet iegūts – prieks, ka bērniņš jau var kaut ko vairāk,» skaidro Aija Baha-Velvele.
Lai mazulim būtu mierīgs naktsmiegs, būtiski ievērot saudzējošus gulētiešanas rituālus. Ja ik vakaru pēc vannas, kad iztīrīti zobiņi, uzvilktas nakts drēbītes, pieklusinātā gaismā mazajam tiek dziedāta šūpuļdziesma vai lasīta vakara pasaka, to noteikti vajadzētu turpināt arī tad, kad mazais sāk gulēt savā gultiņā. Šīs mazulim ir pazīstamas sajūtas, kas sniedz drošību un mieru.
«Ap četru gadu vecumu bērns ir gatavs gulēšanai savā gultā, savā istabā. Šis ir gana apzināts vecums, kad bērns jau pats spēj pateikt, kā jūtas, guļot atsevišķi, izvēlēties sev gultasveļu un naktslampiņu. Ļaujiet viņam to darīt! Ir bērni, kuri ir gana apzināti jau agrākā vecumā, un ir svarīgi, ka mēs, vecāki, runājam ar bērnu par sajūtām, mācām tās atpazīt, saukt vārdā, respektēt, cienīt un nenosodīt. Jo labāk sadzirdēsim bērnu, jo vairāk viņš dalīsies savās domās, sajūtās un jo labāk mums būs saprotams, kas un kāpēc notiek vai nenotiek. Ja bērniņam nav veselības sarežģījumu vai kādas emocionāli traumatiskas pieredzes, pāriešana gulēt savā gultiņā visbiežāk ir tikai laika, pacietības un pieraduma maiņas jautājums,» skaidro speciāliste.
Vecāku vajadzības
Miegs ir viena no cilvēka pamatvajadzībām, lai ikdienā pilnvērtīgi funkcionētu. Ja pieaugušie ilgstoši nespēj izgulēties, no tā cieš gan darbspējas, gan pāra savstarpējās attiecības. «Ilgtermiņā neizgulēšanās rada garastāvokļa svārstības, ātrāku aizkaitināmību, koncentrēšanās grūtības, galvassāpes, tātad ietekmē veselību.
Tāpat svarīgi atcerēties, ka līdz ar mazuļa ienākšanu ģimenē mainās lomas, mēs kļūstam par mammu un tēti, tomēr kā pāris un partneri paliekam nemainīgi, līdz ar to nekur nepazūd arī vēlme pēc tuvības, kas noteikti nevar tikt īstenota, guļot kopā ar mazuli.
Šādās situācijās vecākiem ir jānonāk pie kopēja risinājuma, kur, kad un kā kopt savu seksuālās dzīves pusi,» uzsver speciāliste.
Jāņem vērā!
Nesāciet bērnu likt gulēt atsevišķi:
- kad mazulis ir apslimis;
- kad bijusi nogurdinoša un emocijām piesātināta diena;
- kad ģimenē notikušas lielas pārmaiņas, piemēram, pārcelšanās uz citu dzīvesvietu, tuvinieka zaudējums, uzsāktas bērnudārza gaitas;
- ja paši neesat pārliecināti, ka tas jādara.
Situācija. Ģimenē piedzimis mazulis. Lielākais bērns, kurš iepriekš gulējis savā gultā, nu atkal grib gulēt pie vecākiem, jo tur guļ mazulis.
Ko darīt? Atkarībā no tā, cik vecs ir lielākais bērns, noteikti ar viņu ir jārunā, paskaidrojot, kāpēc mazulis guļ līdzās mammai. Svarīgi, ka reizēm arī lielākajam bērnam ļaujam pagulēt vecāku gultā, varbūt pat iemigt, un tad viņu var pārnest uz savu gultiņu. Sagaidot ģimenē bēbīti, lielākais bērniņš bieži vien jūtas nobijies, ka mazināsies vecāku mīlestība un uzmanība, tāpēc ir svarīgi rast iespēju sniegt nedalītu uzmanību arī vecākajam bērnam, mammas vai tēta laiku sadalot starp abiem bērniem.
Situācija. Bērns labprāt aizmieg savā gultiņā, bet nakts vidū nāk uz vecāku gultu.
Ko darīt? Šī tiešām nav viegla situācija, bet izplatīta gan. Vispirms būtu svarīgi censties saprast, kāpēc tā notiek un kādas ir bērna vajadzības, iespējams, viņam no kaut kā ir bail vai viņš naktī nospārda sedziņu un pamostas, jo ir nosalis un tad grūti aizmigt. Ja izdosies saprast, kāpēc bērns mostas un naktī nāk uz vecāku gultu, radīsies arī risinājums, ko darīt.
Situācija. Bērns, kurš jau spēj izteikties, vēlas gulēt kopā ar vienu no vecākiem, sakot, ka neviens cits blakus gulēt nedrīkst.
Ko darīt? Labi, ja bērns spēj apzināties un pateikt, kas viņam nepieciešams. Mūsu uzdevums ir saprast, vai varam to nodrošināt. Ja nevaram, tad izskaidrojam, cik no vajadzīgā varam iedot un kā tas notiks, piemēram, pastāstot bērnam, ka visu nakti nevarēšu gulēt tev blakus, jo tava gultiņa manam augumam ir par īsu, bet es pagulēšu tev blakus, kamēr aizmigsi. Ir svarīgi noteikt saprātīgas robežas un censties tās noturēt, noteikti bērnam izskaidrojot. Šādā situācijā ir vērts padomāt – iespējams, konkrētais vecāks, kuru bērns grib sev blakus, ikdienā nav tik daudz pieejams, tāpēc arī mazajam rodas šāda vajadzība un vēlme, bet varbūt bērns ir vecumposmā, kad mamma vai tētis kļūst ārkārtīgi nozīmīgs, – tas nenozīmē, ka vienu vecāku bērns sāk mīlēt vairāk par otru, vienkārši viens no vecākiem uz kādu laiku kļūst svarīgāks, un tas mainās atkarībā no bērna vecuma.
Situācija. Bērni labprāt guļ savās gultās, bet katrs vēlas, lai iemigšanas brīdī mamma paguļ blakus. Bērni ir vairāki, bet mamma – viena.
Ko darīt? Tas ir ļoti sarežģīti, bet, ja bērni tiek likti gulēt vienlaikus, nav cita varianta kā ieviest dalīto sistēmu, proti, mamma katru vakaru iemidzina bērnus uz maiņām, bet noteikti talkā tiek aicināts arī tētis. Katrā ziņā šis atkal ir sarunu temats, par kuru runāt ar bērniem, skaidrojot par iespējām un sajūtām. Reizēm var pajautāt – varbūt bērniem ir kāds risinājums, kuru mēs neesam pat iedomājušies? Var izrādīties, ka tas tiešām der visiem.
Svarīgi!
- Ja, sākot gulēt atsevišķi, bērns ilgstoši raud un ļoti kreņķējas, uzdod sev šos jautājumus!
- Vai bērniņš netiek likts gulēt pārāk agri?
- Vai mazajam dienas laikā nav bijis pārlieku daudz emociju vai pārdzīvojumu?
- Vai vecāki paši ir gatavi atsevišķai gulēšanai? Bērni lieliski jūt vecāku satraukumu.
- Vai bērns dienas laikā ir saņēmis pietiekami daudz vecāku uzmanības?
- Varbūt mazais vienkārši vēl nav gatavs gulēt atsevišķi un mammas, tēta tuvums viņam šobrīd ir vissvarīgākais?
Ņem vērā!
Laiku pa laikam ļaujiet bērniem gulēt vecāku gultā, piemēram, brīvdienās vai kad mazais ir saslimis. Tas radīs bērnos vēl vairāk drošības izjūtas.
