Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Bungādiņa pušu — kā rīkoties?

    Slimības
    Zane Zusta
    10. jūlijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pexel
    Jā, ausu sāpes gan bērniem, gan vecākiem jau pašas par sevi ir bieds, taču plīsusi bungādiņa – tas jau izklausās pēc traģēdijas. Cik nav bērnībā dzirdēts pieaugušos baramies: nebāz neko ausīs, pārplēsīsi bungādiņu! Loģiski rodas jautājums – vai tiešām bungādiņa ir tik trausla kā sasalusi plāna leduskārtiņa uz peļķes? Konsultē Dr. ASKOLDS AKERS Otorinolaringologs Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un LOR klīnikā.

    Izrādās, tā tiešām ir – bungādiņa ir plāna, plāna ādiņa, un to taču galu galā saka arī pats nosaukums – bung-āda. Patiesību sakot, bungu ādiņai ir veselas trīs kārtas, taču tā vienalga ir ļoti plāna un trausla – tieši tāda, lai to no ārpuses sargātu uzraksts: Nepiederošiem ieeja aizliegta! Kāpēc bungādiņa plīst? Iemesli ir vairāki.

    Ko darīt, ja bungādiņa ir pušu?

    Ja viss jau diemžēl noticis un bungādiņa ir pušu, par to liecinās sāpes, dzirdes pasliktināšanās, var būt trokšņi ausīs un izdalījumi, arī asinis. Nevajag pārāk satraukties, ka nu mazais paliks kurls, jo dzirde visdrīzāk atgriezīsies, tiklīdz bungādiņa sadzīs. Bet tas notiek tieši tāpat kā ar jebkuru citu brūci – laiks dziedē, tikai vienam ātrāk, citam nedaudz ilgāk.

    Viens gan tev jāzina: lai kādos apstākļos bungādiņa pārplīstu – slimojot ar vidusauss iekaisumu mājās, dabūjot ar bumbu basketbola treniņā vai lidojot, pareizais lēmums šādā situācijā ir uzreiz doties uz slimnīcu, nevis gaidīt, kad situācija atrisināsies pati no sevis. Kāpēc tas ir svarīgi? Redzi, ja plīsums ir pavisam neliels un tam pie vainas nav vidusauss iekaisums, tad bungplēvīte, visticamāk, aizaugs, neatstājot sekas.

    Savukārt, ja plīsums ir liels, tad svaigu brūci ārstam slēgt ir daudz vieglāk nekā jau pastāvējušu. Tāpēc – noteikti jāļauj dakterim izmeklēt, kāda ir situācija austiņā.

    Kā bungādiņu aizlāpīt?

    Slimnīcās plīsušas bungādiņas cauruma aizlāpīšanai lieto speciālu plāksteri jeb epidisku, ko no ārpuses uzliek bungādiņai virsū, dodot tai iespēju sadzīt. Ir vēl kāda interesanta metode – ielāpa uzlikšana ar olas čaumalas iekšpusē esošo plēvīti, ar kuras palīdzību dabiskā ceļā atjaunojas bungplēvītes audi. Ja epidisks ir sintētisks materiāls ar tādu pašu funkciju, tad ola ir eko risinājums.

    Tiesa, tā ir ļoti sāpīga manipulācija, tāpēc to veic vispārējā anestēzijā. Operācijas laikā ārsts mēģina plīsuma malas pacelt uz augšu un, cik vien iespējams, rekonstruēt, virsū – ar mikroskopa palīdzību – uzliekot no olas izgrieztu ielāpu. Tam vajadzēs pēc iespējas svaigākas olas, tāpēc pirms došanās uz slimnīcu ieteicams iebraukt tirgū pēc olām. Nopietni – tas nav joks!

    Akūts vidusauss iekaisums

    Iekaisuma laikā vidusausī esošais šķidrums spiež uz bungādiņu, radot lielas sāpes. Iespējams, arī tu pazīsti šo situāciju – auss ļoti sāp, bet tad pēkšņi vairs nesāp, un no tās nāk izdalījumi, auss mistrojas… Tie ir gadījumi, kad bungādiņa plīsusi pati, lai uzlabotu situāciju un mazinātu briesmīgo spiediena sajūtu, jo dabai ir plāns, kā pasargāt organismu no tā, lai visa iekaisuma putra nesatecētu, piemēram, smadzenēs.

    No vienas puses, tas ir labi, no otras puses – šādi var rasties nejauks un nepateicīgs plīsums, kuram būs sarežģītāk sadzīt, tāpēc labāks būs variants, ja ārsts bungādiņu, ar sterilu instrumentu glīti iegriežot, pārdurs, un jau pāris dienu laikā tā būs sadzijusi.

    Taču nebaidies – arī pašrocīgi ieplīsusi tā, visticamāk, sadzīs gana veiksmīgi. Tikai atceries, ka pie vidusauss iekaisuma būs ne tikai sāpes, bet arī augsta temperatūra. Tiesa, tikko pārplīsīs bungādiņa, tā samazināsies arī temperatūra, taču neļaujies maldinošajai sajūtai, ka situācija uzlabojusies. Iekaisums nekur nav pazudis, un tas obligāti ir jāārstē pie ģimenes ārsta vai vislabāk – pie ausu daktera.

    Hronisks vidusauss iekaisums

    Šī ir nejauka lieta, bet diemžēl sastopama arī bērniem. Ja tava atvase periodiski sūdzas par ausu sāpēm, nekādā gadījumā neatstāj to bez ievērības. Šajā situācijā bungādiņas plīsums var būt dažāds. Tā var ieplīst centrā, kad malas paliek neskartas, un bīstami ir tas, ka šāds plīsums var palikt nepamanīts gadiem. Protams, dzirde būs pasliktināta, bet bērni ātri adaptējas, jo viņi nezina, kā būtu jādzird, un uztver to kā normu.

    Šādu plīsumu ārstē ar operāciju, taču, tā kā plīsums jau ir sens, tad palīdzēs tikai timpanoplastika – manipulācija, kuras laikā plīsums tiek slēgts, izmantojot paša bērna muskuļaudus, fascijas vai skrimšļus, ko paņem no auss gliemežnīcas.

    Tikai tiekot ar caurumu bungādiņā galā, var uzskatīt, ka hroniskajam vidusauss iekaisumam darīts gals!

    Otrs plīsuma veids var būt malējs, ar labdabīgu veidojumu, kas arī noteikti būs jāoperē, jo tas bojā kaulu. Bet nebaidies – mūsdienu tehnoloģiskās iespējas ļauj sīki un smalki noteikt diagnozi un piekļūt šaurākajiem auss kaktiņiem, tāpēc ārstu rokās tavs bērns būs drošībā.

    Bērniem, kuri bieži slimo ar vidusauss iekaisumu, ausīs mēdz ielikt caurulītes, savukārt arī pēc tām bungplēvītē paliek caurums. Ja tas pāris nedēļu laikā nesadzīst pats, tad ārsts izlems, kuru no metodēm izvēlēties, lai to aiztaisītu.

    Vainīgi ausu kociņi

    Visbiežāk bērniem bungādiņas tiek traumētas ar ausu kociņiem, vai – vēl trakāk – omītes, labu gribot, pēc pašu pieredzes mēdz ausis mazbērniem tīrīt pat ar sērkociņu vai adatu. Par kaut ko tādu nedrīkst pat domāt! Atliek bērnam negaidot pagriezt galvu vai izdarīt citu neprognozētu kustību, un – čikš! – bungādiņā jau ir caurums.

    Starp citu, visiem ausis nav vienādas un ar aci nevar redzēt, kur tieši sākas bungādiņa – tā var būt daudz tuvāk, nekā tu spēj iedomāties, bet tad jau būs par vēlu. Īpaši svarīgi to ir izstāstīt pusaudžiem, kuri savu ķermeni iepazīst pilnā sparā un ar netīrām ausīm uz randiņu iet nevēlas, bet tādēļ viss var beigties daudz bēdīgāk par neizdevušos skūpstu.

    Neveiksmīgi sitieni

    Futbols, tautas bumba, volejbols vai jebkura cita aktivitāte ar bumbu… Protams, to nevar paredzēt un ne vienmēr tā notiek, bet, ja bumba trāpa pa ausi, tad no lielā trieciena vārgā bungādiņa var neizturēt un pārplīst. Tieši šī iemesla dēļ (un arī citādi to nevajadzētu darīt) nedrīkst nevienam sist pliķi – jebkurš trieciens pa ausi nav vēlams un ir pat bīstams. Arī šajā gadījumā par plīsušu bungādiņu uzreiz liecinās asas sāpes un asins izdalījumi.

    Niršana

    Kurš gan nevēlas auksto un drēgno Latvijas vasaru pavadīt kādā krietni siltākā pasaules vietiņā, turklāt baudot pasakaini krāšņos niršanas priekus? Ja arī tu esi ar bērniem nolēmusi pavadīt laiku tieši tā, tad nirstot nopietni jāuzmana ausis, lai tajās nebūtu milzīga spiediena, tāpēc rūpīgi jāklausa instruktora teiktajam. Savukārt, ja bērnam ir iesnas, nirt nevajadzētu vispār

    Lidmašīnas

    Tie, kuriem ausis ir jutīgā vieta, zinās, ka vislabāk spiediena maiņu var just, laižoties lejā. Tomēr, par laimi, lidmašīnas laižas lejā pakāpeniski, tāpēc riska pārplīst bungādiņai nav – ar noteikumu, ka bērnam nav pamatīgu iesnu. Tad vai nu jāatceļ lidojums, vai obligāti vismaz desmit minūtes pirms nolaišanās jāiepūš deguna aerosols, kurš noņems tūsku un spiediena maiņu padarīs paciešamāku. Arī jādzer un jāsūkā ledenes, jo, rijot siekalas, muskuļi darbosies tā, lai ausu atvere nāk vaļā un gaiss tiek iekšā, izlīdzinot spiedienu un mazinot iespējamās sāpes. Iemesls, kāpēc tavu paziņu meitai pārplīsa bungādiņa, varēja būt neizārstēta vidusauss iekaisuma un spiediena kombinācija

    Sarežģītais veidojums – auss

    Auss ir samērā sarežģīta uzparikte – ir ārējā auss, vidusauss un iekšējā auss… Skaņa ausī nāk kā vilnis un kustina bungplēvīti, liekot tai vibrēt.
    Vibrācijas savukārt iekustina smalkos vidusauss dzirdes kauliņus. Tālāk šīs kustības iekustina šķidrumu, kas atrodas iekšējā ausī, bet tas kā pa ķēdīti iekustina sīkās matiņšūnas. Uztvertās kustības tiek pārvērstas elektriskos impulsos, un smadzenes to uztver kā skaņu. Tāpēc bungādiņai jābūt veselai, neskartai, lai tā var vibrēt un pildīt savus uzdevumus!

    Sērs ir labs!

    Atceries, ka ausu sērs pats par sevi ir vajadzīgs – tas sargā ausi pret sēnītēm, mikrobiem un tīri mehāniski aizsargā bungādiņu. Mammas mēdz satraukties, ka bērnam ausīs krājas vairāk sēra, bet parasti tā ir iedzimtība – padomā, vai tā nav bijis opim vai omītei. Ja tas tik ļoti traucē un neliek mieru, aptiekā var nopirkt sēru šķīdinošus pilienus (piemēram, Vaxol, Remo-Wax u. c.), bet tos ausīs drīkst pilināt tikai siltus, ķermeņa temperatūrā, jo ausī ir arī līdzsvara aparāts, un auksti pilieni var likt galvai griezties kā karuselī. Par sliktu sēru var runāt tad, ja veidojas sēra korķis, kas aizsprosto auss eju, un bērnam tiek traucēta dzirde. Tad atkal jādodas pie ārsta, kurš ar speciālu āķi korķi izvilks ārā vai izskalos ar ūdens strūklu. Bet necenties to izdarīt mājās!

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē