Konsultē otolaringoloģe LOR klīnikā Daiga Lifšica.
Kā norāda Daiga Lifšica, deguna aizlikums zīdainim visbiežāk rodas fizioloģiskā atviļņa jeb kuņģa satura atviļņa dēļ. «Zīdainim atrodoties guļus, atvilnis kairina deguna dobuma mugurējās daļas, tādējādi var rasties gan deguna tūska, gan izdalījumi. Pie vainas var būt arī vīrusu infekcijas un alerģijas, taču šajā vecumā šie iemesli novērojami retāk. Kā atšķirt iesnu izraisītājus? To īsti nevar, jo tie izpaužas vienādi – mazulim ir deguna aizlikums un izdalījumi no deguna, bērns nespēj normāli paelpot, paēst un pagulēt. Sākumā zīdainīši elpo tikai caur degunu, jo elpošanu caur muti apgūst vien triju četru mēnešu vecumā, tāpēc iesnu izpausmes ir traucējošas – bērniņš ir nemierīgs, slikti guļ, nevēlas ēst. Jāņem vērā – ja iesnu izraisītājs ir vīrusa infekcija, parasti mazulim ir arī paaugstināta ķermeņa temperatūra.»
Pirmā palīdzība
Ieilgušu iesnu gadījumā visbiežāk vecāki ar zīdaini dodas pie ģimenes ārsta, un ir reizes, kad ģimenes ārsts iesaka konsultēties arī ar otolaringologu. «Tā kā viens no iesnu biežākajiem iemesliem ir atvilnis, ļoti būtiska ir mazuļa vertikalizācija pēc barošanas. Jaunie vecāki bieži pieļauj kļūdu, to nedarot, taču ir svarīgi pēc katras barošanas sagaidīt atraudziņu un mazuli vismaz 10–15 minūtes paturēt vertikālā pozīcijā, ļaujot pienam vai piena maisījumam nokļūt tālāk kuņģī. Nakts barošanu laikā, protams, to nav tik viegli izdarīt, jo bieži vien bērniņš aizmieg mammai pie krūts, taču ir jāpatur prātā, ka atvilnis var kairināt mazuļa degunu.
Tādēļ, ja zīdainim ir sākušās iesnas, pirmais, pie kā jāpiedomā, – vai bērniņš tiek vertikalizēts.
Tad, iespējams, iesnas pāries pašas no sevis, jo būs novērsts galvenais kairinātājs.
Vecāki mazliet var piepacelt arī mazuļa gultiņas galvgali – lai gan spilvenus tik maziem bērniņiem lietot nedrīkst, jo var būt bīstami nosmakšanas riska dēļ, zem matrača var novietot kaut ko, kas mazliet palīdzēs vertikalizēt galvgali. Arī klepus var būt viens no iesnu simptomiem – tas notiek tāpēc, ka izdalījumi no aizdegunes tek un kairina rīkli, radot klepus refleksu,» skaidro speciāliste.
Mājas aptieciņa
Protams, bērniņam ir jāpalīdz atvieglot elpošanu caur degunu. «Vecāki zīdainim var pilināt degunā fizioloģisko šķīdumu (0,9% nātrija hlorīdu) vai bērniem paredzētu izotonisko jūras ūdeni (piemēram, Humer jūras ūdens šķīdumu zīdaiņiem). Kā tas pareizi jādara? Vienā nāsī iepilina, bet pa otru nāsi izsūc ārā ar speciālu aspiratoru. Aptiekās pieejami dažādi aspiratori –
baloniņu veidā, manuālie vai automatizētie. Vecākiem jāatrod ērtākais. Var lietot arī nātrija hlorīda inhalācijas ar nebulaizeru, kam ir speciāls uzgalis degunam.
Mājas aptieciņā vajadzētu būt arī deguna pilieniem (piemēram, Vibrocil), kas palīdz mazināt tūsku un deguna aizlikumu.
Būtībā visi deguna pilieni darbojas pēc līdzīga principa – to sastāvā ir deguna gļotādu anemizējoša jeb asinsvadus sašaurinoša sastāvdaļa fenilefrīns vai ksilometazolīns, oksimetazolīns, kas sašaurina deguna gļotādas asinsvadus un atbrīvo no tūskas. Pētījumi par šo aerosolu lietošanu zīdaiņiem pagaidām nav veikti, taču atsevišķās situācijās, piemēram, kad mazais nav ēdis, jo viņam ir aizlikts deguns, vai ilgstoši nevar gulēt, izvērtējot riskus un ieguvumus, var lietot arī šādu iesnu līdzekli. Noteikti jāņem vērā, ka šādu deguna pilienu lietošana ilgāk par 5–7 dienām rada pieradumu un tūsku var pastiprināt,» uzsver Daiga Lifšica.
Palīdz mitrs gaiss
Liela nozīme ir gaisa mitrināšanai telpās, īpaši apkures sezonas laikā, jo mitrums palīdz darboties mūsu dabīgajām deguna aizsargspējām un skropstiņu epitēlijam. «Deguna dobuma gļotādas virsējo kārtu veido skopstiņas, kas kustas un palīdz iztīrīt degunu virzienā no priekšas uz aizdeguni un rīkli. Tās darbojas pa tādu kā gļotu paklāju, kur atrodas arī visi ieelpotie putekļi un vīrusi. Skropstiņas pa šo gļotu paklāju stumj vielu uz rīkli un tālāk uz kuņģi, kur kuņģa skābes ietekmē viss tiek neitralizēts. Tāpēc ir svarīgi, lai ikdienā gaiss būtu pietiekami mitrināts, jo sausā gaisā lokālā imunitāte un šo skropstiņu darbība pasliktinās,» skaidro Daiga Lifšica.
Pienu degunā nē!
Nereti dzird ieteikumus zīdainim degunā iepilināt mātes pienu, taču tā nevajadzētu darīt. «Mammas pienu zīdainim vislabāk tomēr lietot iekšķīgi, tā bērniņš, kamēr viņa imūnsistēma vēl veidojas, iegūs pirmo aizsardzību. Mammas piens satur visu, kas mazulim vajadzīgs, un nodrošina aizsardzību gan gatavo antivielu, gan olbaltumvielu veidā – tas pasargās bērniņu no vīrusiem un iesnām efektīvāk nekā degunā pilinātais piens. Ir veikti pētījumi, ka mātes piens satur imūnglobulīnu A(IgA), kas ir lokālais aizsargfaktors, taču degunā iepilinātam pienam var būt vairāk mīnusu – tas var sažūt, saķept un nebūt nav piemērots produkts, lai atrastos deguna dobumā.»