Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lai jūs nemāna jaunā pilota gadu skaits – lai arī pēc papīriem Solbergs juniors vēl nav sasniedzis pilngadību, viņa autosporta pieredze ir mērāma ilgos gados un daudzās sacensībās. Nav tā, ka viņš pērn iesēdās rallija mašīnā un šogad izpogāja visus ERČ dalībniekus, par krievu raķeti saukto Alekseju Lukjaņuku ieskaitot. Olivers no 14 gadu vecuma jau piedalījās rallija sacensībās Latvijā, ir Latvijas čempions, vairākas sezonas piedalās rallijkrosa sacensībās Skandināvijā, pat ar jaudīgo Supercar klases mašīnu. Tā kā pieredzes viņam pietiek, jautājums – kas ar spēku un morālo briedumu. Liepājas rallijs parādīja, ka arī ar to viss ir kārtībā.
Olivers Solbergs, braucot kopā ar britu stūrmani Āronu Džonstonu, uzvarēja 10 no 13 Rally Liepāja ātrumposmiem. Lukjaņuks gan izteicās, ka šajā rallijā esot nedaudz atlaidis gāzes pedāli, jo sponsori pieteikuši, ka vēl vienu avarējušas mašīnas remontu viņi vairs neapmaksāšot. Tāpēc Lukass ir otrais. Netieši norādot, ka pie pilnas jaudas Krievijas ekipāža būtu pilnasinīgāk cīnījusies par uzvaru. Varbūt… Bet var arī būt, ka pieredzējušais krievu pilots vienkārši atrada pieklājīgu attaisnojumu tam, kāpēc zaudējis 17 gadus vecam zēnam.
Citi lasa
Rally Liepāja šogad bija hibrīds, apvienojot divu slavenu Latvijas sacensību trases – Talsu un Kurzemes ralliju ātrumposmus. Ātra, tehniska pirmā sacensību diena Talsu pusē un klasiskie Liepājas puses ātrumposmi svētdien. Ceļi, kas nepiedod ne mazākās kļūdas, bet kļūdīties tur ir ļoti vienkārši. varētu būt, ka Oliveram Solbergam palīdzēja tas, ka viņš atšķirībā no Lukjaņuka bija braucis Talsos iepriekšējos gados Latvijas čempionāta ietvaros un labāk zināja Talsu ceļu nianses.
“Šī ir labākā diena mana mūžā,” pēc finiša teica Olivers. “Nekad iepriekš nebiju braucis tik labi, kā tagad. Pat nezinu, ko teikt. Neticami, es nevaru vēl to aptvert. Šis bija perfekts rallijs. Priekšpēdējā ātrumposmā braucu pārāk piesardzīgi, pārāk stīvi, bet tad padomāju, ka darīšu tā, kā visu šo nedēļas nogali, iespiedu gāzes pedāli grīdā un uzvarēju arī pēdējā ātrumposmā. Es esmu tik laimīgs!”
Pēc 13 ātrumposmiem 205,96 km garumā Olivera Solberga pārsvars pār Lukjaņuku bija 22,4 sekundes.
Trešajā vietā ierindojās liepājnieks Mārtiņš Sesks, kurš arī brauca ar R5 klases auto, un arī viņam tā bija debija pilnpiedziņas rallija mašīnā sacensībās. Saprotot, ka līderu duets ir nenotverams un risks viņiem sekot par katru cenu ir pārāk augsts, Mārtiņš prātīgi veica visu distanci, finišā Solbergam zaudējot 57,4, bet Lukjaņukam – nepilnas 25 sekundes. Iespējams, Sesks varētu pacīnīties ar Lukasu, īpaši sev tik labi zināmajos Liepājas puses ceļos svētdien, taču izvēlējās piesardzīgāku taktiku. “Dienas sākumā iesildīties vajadzēja ne tikai pašiem, bet arī mašīnai, tādēļ līkumos bremzējām laicīgi. Brīžiem bija pa kādai braukšanas neprecizitātei, tāpēc braucām mierīgi, izbaudījām ceļus un mācījāmies. Es gribētu pateikt lielu «paldies» visiem, kas bija atbraukuši šurp. Šīs bija divas neaizmirstamas dienas. Paldies visiem!” teica Mārtiņš Sesks.
Rally Liepāja šogad bija garš un nogurdinošs, īpaši komandu personālam – vairākkārtēji pārbraucieni no Liepājas uz Talsiem un atpakaļ nebija viegli, arī 120 kilometri sporta mašīnā pārbraucienā Talsi-Liepāja ekipāžai nav nekāda medusmaize. Protams, pasaules un pat Eiropas čempionāta rallijos ir arī vairāk un tālāk jābrauc, bet iespējas atvieglot dzīvi vienmēr var atrast.
Trase šogad bija ļoti interesanta (šo rindu autorei bija iespēja novērtēt to visā garumā, braucot ar drošības jeb nulles mašīnu). Īpašu prieku dalībniekiem sagādāja ātrumposmu sekcijas, kas ļāva papilnam izbaudīt mašīnas jaudu un ātrumu – arī lēnie un tehniskie meža celiņi dod gandarījumu, tomēr ātrie, plūstošie līkumi pie Paplakas vai Mordangas ātrumposmā rada platāku smaidu pilotu sejās… Taču tajā pašā laikā trase bija veidota saudzīgāka – salīdzinoši maz bija smagu avāriju. Daudz kļūdu, misēkļu, tehnisku problēmu, bet iespaidīgu avāriju – mazāk. Varēja redzēt, ka trases veidotāju komanda šogad bija cita, ar atšķirīgu pieeju no iepriekšējiem gadiem. Tas nebija ne labāk, ne sliktāk, tikai citādāk.
Iespējams, Latvijas rallija čempionāta (LRČ) dalībniekiem bija grūtāka braukšana, jo viņi startēja aiz ERČ ekipāžām, un trase bija vairāk izdangāta un izrakta. Īpaši vietās, kur trasē bija izvietoti ātruma slāpētāji – tur pat mūsu mašīna izraktajās risās iekrita kā bedrē, sasveroties uz viena sāna. Bet trase jau visiem viena…
