• Šobrīd

    weather img

    Rīga +8°C

    Imunitāte ir tik svarīga

    Tehniskā apskate servisā — vai tas ir prātīgi?

    Tehniskā apskate
    Toms Timoško
    Toms Timoško
    29. janvāris, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Auto Bild
    Iespējams, ka jau drīzumā varēsim veikt tehnisko apskati tuvējā servisā, nevis CSDD TA stacijā. Ar šādu priekšlikumu nākusi klajā Konkurences padome.

    Pēc apjomīga pētījuma veikšanas Konkurences padome (KP) nāca klajā ar paziņojumu, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārraudzītā tehnisko apskašu nozare neatbilst mūsdienu prasībām. Valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū. Risinājums?

    Ļaut tehnisko stāvokli noteikt ne tikai CSDD, bet arī autoservisiem. Šāda ideja nav nekas jauns, un jau 2012. gadā šādu iniciatīvu atbalstīja Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs. Toreiz izmaiņas nesekoja, un tagad tuvojas otrais vilnis. Vai esam tam gatavi?

    Situācija Latvijā

    Pirms iepazīsimies ar notikumu gaitu un iespējamajām izmaiņām tehnisko apskašu veikšanā, ieskicēsim Latvijas autoparka un drošības statistikas kopainu. Vidējais auto vecums Latvijā pārsniedz 13 gadu, tātad mums ir otrs vecākais autoparks Eiropā, apsteidzot vienīgi Maltu. Apskati ar pirmo reizi iziet 60% automašīnu – tas nozīmē, ka gandrīz katram otrajam spēkratam pirmreizējā pārbaudē tiek konstatēti būtiski bojājumi, kas var ietekmēt satiksmes drošību.

    Satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits Latvijā vēl joprojām ir viens no lielākajiem Eiropā.

    Lai arī vismaz bojā gājušo skaita ziņā situācija lēnām uzlabojas, mums vēl ir smagi jāstrādā, lai sasniegtu kaut vidējo ES līmeni. Tātad, ja veiksim pārmaiņas, tad visām iesaistītajām pusēm būtu jābūt pārliecinātām, ka jaunā kārtība mūs neatsviedīs 10 gadu vecā pagātnē. Pagaidām šādas vienprātības nav.

    Līdzšinējā kārtība

    Jau vairāk nekā 20 gadu tehniskā stāvokļa kontroles veikšana ir uzticēta CSDD, kas šo pakalpojumu nodrošināšanai ir akreditējusi arī četras citas sabiedrības (Auteko&TUV Latvija, Venttests, Auttests, Scantest), kurās CSDD pati ir arī kapitāldaļu turētāja un īsteno kontroli pār tām.

    Tātad viss, kas saistīts ar tehnisko apskati, ir tiešs CSDD monopols. Ja raugāmies uz ekonomiku kopumā, tad monopola stāvoklis nav labvēlīgs patērētājam, jo pakalpojumu, ko varētu sniegt vairāki uzņēmēji, pēc būtības sniedz tikai viens. Šādā veidā var rasties situācija, kurā konkurences trūkumu dēļ cieš ne vien cena, bet arī kvalitāte. It visur, kur raugāmies, mums ir izvēle, no kura uzņēmuma vēlamies saņemt pakalpojumu un par kādu cenu – telekomunikācijas, elektrības piegādātājs, taksometru firma utt. Tehniskās apskates jomā ērta ziemas pirkstaiņa vietā mums ir liels un biezs dūrainis.

    Iemesls pārmaiņām

    KP uzskata, ka tehniskās apskates sistēmai ir jābūt organizētai tā, lai netiktu pārkāptas Eiropas Savienības tiesību normas, to skaitā līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD), kas paredz neizkropļotu un godīgu konkurences vidi. Citiem vārdiem sakot, nedrīkst būt monopols un šajā nozarē jāļauj iesaistīties arī citiem.

    Vēlamo konkurences sistēmu var garantēt tikai tad, ja ir nodrošināta dažādu tirgus dalībnieku vienlīdzīgas iespējas darboties tehniskā stāvokļa kontroles tirgū. KP secinājusi, ka CSDD esošā darbības politika ierobežo auto tehniskā stāvokļa kontroles tirgus attīstību un redzamas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpuma pazīmes.

    Ārvalstu pieredze

    KP atklāj, ka, veicot pētījumu, tika izsūtīts informācijas pieprasījums visām Eiropas Savienības dalībvalstīm par TA veikšanas modeļiem un pakalpojumu cenām. Kopumā izvērstāku informāciju sniedza 15 valstu konkurences iestādes: Horvātijas, Čehijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Īrijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Zviedrijas.

    Iestāde konstatēja, ka Eiropas Savienības valstu vidū pastāv dažādi tehniskā stāvokļa kontroles modeļi – gan valsts monopoli, gan tirgi, kas ir atvērti konkurencei, –, kā arī to, kādi ir konkurences ieguvumi/riski katrā no tiem. Jānorāda, ka tikai trijās no minētajām valstīm (Horvātijā, Īrijā un Lietuvā) pastāv tehniskās kontroles tirgus modelis, kur valsts ierobežo tirgus dalībnieku skaitu. No šī visa izriet arī vairāki potenciāli ieguvumi, kurus apkopojām nākamajā sadaļā.

    Citu valstu pieredzi apzinājusi arī CSDD, norādot, ka citviet Eiropas Savienībā tehnisko apskati neveic servisi. Vienīgais izņēmums ir Lielbritānija un Nīderlande, kur šī sistēma ir vēsturiski veidota. Pēdējos 10–20 gados neviena cita Eiropas Savienības dalībvalsts nav izvēlējusies tehnisko apskati attīstīt servisu virzienā. Ir valstis, kurās tehniskās apskates stacijas konkrētā dienā ierodas servisā, lai klients varētu veikt apskati, taču citviet to drīkst darīt dīlera centri.

    Ieguvumi

    Pat labi strādājošā sistēmā vienmēr var būt uzlabojumi. KP priekšlikumā redzami vairāki faktori, kas esošo kārtību padarītu draudzīgāku autovadītājiem.

    Šobrīd tehnisko apskati vieglajam auto līdz 3500 kg Latvijā var veikt 29 vietās. Lai gan CSDD piedāvā iespēju veikt elektronisku pierakstu, lai apmeklētu tehnisko apskati sev vēlamā laikā, liela daļa autovadītāju gaida garās rindās. Turklāt tas nav tikai Rīgā, kur apskati veic trešdaļa no visiem auto. Piemēram, arī Valmierā rindā gaidošo automašīnu čūskiņa stiepjas ārpus TA stāvlaukuma teritorijas, nereti aizņemot daļu no blakus ielas.

    Foto: Pixabay

    Ja šeit ir rinda, varētu doties citur, bet tuvākā stacija ir vairāk nekā 30 km attālumā. Bet, ja dzīvojat Ainažos vai vēl tuvāk mūsu ziemeļu kaimiņiem, tad tuvākā TA stacija Limbažos jau ir vairāk nekā 50 km attālumā. Atverot brīvo tirgu, apskates staciju skaits palielinātos. Pēc KP aplēsēm, mums būtu pat 20 reižu vairāk apskates staciju.

    Līdz ar konkurences veidošanos, elastīgāka kļūtu arī maksa par pakalpojumu. Šobrīd neko daudz ietekmēt nevaram. Tik, cik pie CSDD lodziņa mums prasa maksāt, mēs maksājam. Tajā pašā laikā par šādu pakalpojumu neatkarīgais autoserviss varētu prasīt zemāku cenu. Izpētot situāciju ārvalstīs, KP atklājusi, ka atvērtos tirgos patērētāju ieguvums ir ievērojamāki lielāks, piemēram, Dānijā pēc tirgus atvēršanas patērētāju izmaksas samazinājās uz pusi.

    Piemēram, Igaunijā otrreizējā apskate tiek piedāvāta bez maksas. Konkurences uzraugs atklāj, ka noslēgtā tirgus apstākļos pēdējo desmit gadu laikā Latvijā patērētājiem izmaksas par tehniskās kontroles veikšanu ir augušas par 50–60%. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju salīdzinājumā ar citām ES valstīm, mums tehniskās apskates izmaksas ir vienas no augstākajām, bet Baltijā pat visaugstākas.

    Pretargumenti

    Teju kā saspringtā boksa mačā, kurā atlēti apmainās ar sitieniem, katru no Konkurences padomes faktiem uzreiz atspēko CSDD. Zviedrijā pāreja uz atvērtā tipa tirgu esot radījusi pusotras reizes lielāku cenu pieaugumu. Turklāt radās problēmas ar mazāk apdzīvotu reģionu klientu apkalpošanu, jo šādu staciju būvniecība bija ekonomiski neizdevīga. Tāpat apskates staciju pieejamība Latvijā neesot problēma.

    Lai arī galvaspilsētā ir tikai viena stacija pretēji ES ierastajai vienai boksu līnijai, Rīgas stacijā ir 12 līnijas. CSDD arī norāda, ka pārmetumiem par cenu dārdzību neesot pamata, jo pakalpojumu cenas nav korekti salīdzināt ar pirktspēju. Latvijā faktiskās TA izmaksas esot ceturtās zemākās ES, uzreiz pēc Maltas, Bulgārijas un Lietuvas.

    Riski

    Potenciālos riskus var iedalīt vairākās grupās. Viena no svarīgākajām ir godprātīgums, kas cieši sasaistās ar auto nozares ekonomisko aspektu. 2015. gada pavasarī Auto asociācija aicināja atbildīgās valsts iestādes sakārtot autoservisu sektoru un apkarot ēnu ekonomiku. Tolaik asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš norādīja, ka auto servisu nozarē ir sasniegts kritiskais punkts un nepieciešamas lielas pārmaiņas, lai veicinātu caurspīdīgu un atbildīgu uzņēmējdarbību nozarē.

    Viņš atklāja, ka daļa autoservisu piedāvā neadekvāti zemas pakalpojumu cenas, kas nereti ir četras un pat vairāk reizes zemākas nekā tirgus vidējās izmaksas, liekot aizdomāties par to, kā šie uzņēmēji pelna un attīsta savu biznesu. Protams, runa ir par nodokļu godīgu (ne)maksāšanu, autoservisa personālu bez darba līgumiem, kases aparāta neizmantošanu un čeku neizsniegšanu.

    Tika norādīts, ka ik gadu šo autoservisu darbības dēļ valsts zaudē aptuveni 50–70 miljonus eiro. Pēc tik skaļiem paziņojumiem VID uzsāka darbu pie situācijas sakārtošanas. Trīs gadus pēc lielās apņemšanās medijos redzams virsraksts, kas vēsta: «Pērn ēnu ekonomika Latvijā pieaugusi par 1,3%.»

    Tā vien šķiet, ka esam spēruši divus soļus uz priekšu un trīs atpakaļ, kas liek domāt, ka situācija ēnu ekonomikas jomā vēl ir tālu no tā, kādu mēs to vēlētos sagaidīt. It īpaši, ja vēlamies uzticēt tehniskās apskates veikšanu.

    No tā izriet potenciāli negodprātīga rīcība, kas var atspoguļoties, piemēram, kā nepamatotas remontu tāmes. Šobrīd TA inspektors tikai konstatē bojājuma faktu, tādējādi darbinieks nav ieinteresēts protokolā ieķeksēt, ka divu amortizatoru vietā jums jāmaina visi četri. Gandrīz katram ir kāds stāsts par inspektora neizdarību, kurā izbrāķētā detaļa otrreizējā apskatē tika vērtēta par labu esam, ko papildina citi pat komiska rakstura gadījumi, tomēr kopumā šeit risks ir mazs.

    Privāto servisu gadījumā situācija var būt diametrāli pretēja, jo servisa darbinieks var jums likt mainīt visu atsperojumu, jo tieši šāds komplekts atrodas noliktavā esošajā plauktā. Varam to izdarīt jau šodien, samaksāsiet par detaļām, remontu, tehniskās apskates uzlīmi, un laimīgu taciņu!

    Tāpat jāpatur prātā kukuļdošanas riski tehniskās apskates uzlīmes iegūšanai. Pirms astoņiem gadiem CSDD pārraudzībā esošā tehniskās apskates akreditētā uzņēmuma Venttests darbinieks tika pieķerts kukuļu ņemšanā. Apmaiņā pret 20 latiem darbinieks, būdams valsts amatpersona, izmantojot starpnieku, ielīmēja logā veiksmīgi izietas apskates uzlīmi, lai arī šim auto pienāktos tikai pagaidu atļauja. Abiem pārkāpējiem tika piešķirts 3 un 3,5 gadu ilgs nosacīts cietumsods.

    Tātad, ja kukuļņemšanas risks tika konstatēts valsts amatpersonai, kāds kārdinājums iesaistīties šādā afērā būtu privātajiem servisiem? It īpaši, paturot prātā iepriekšminēto situāciju ēnu ekonomikas jomā un kontroles trūkumu. Viens variants ir – stingra kontrole. Ņemot vērā iztērēto naudu, kas ieguldīta servisa aprīkojumā un attīstībā, lai iegūtu atļauju pārbaudīt automašīnas, tikai retais serviss būtu gatavs ķēpāties ar maziem nelikumīgiem darījumiem, riskējot pazaudēt investētos līdzekļus un licenci.

    Foto: Pixabay

    Ētika un godprātība var būt diskutabli termini, taču stipri kūpošs dīzeļauto, kas traucas jums pretī ar sveces gaismai atbilstošiem lukturiem un sasprēgājušiem bremžu diskiem, bet svaigu tehniskās apskates uzlīmi logā – tā ir īsta problēma. Eiropas Komisija ir atzinusi, ka automobilis, ko pienācīgi uztur, kas ir pilnīgā darba kārtībā un atbilst visām drošības prasībām, retāk nokļūst ceļu satiksmes negadījumā. Tāpat EK ir atzinusi, ka, uzlabojot tehnisko apskašu sistēmu, uz Eiropas ceļiem varētu glābt vairāk nekā 1200 cilvēku gadā.

    Konkurences padomes viedoklis

    Šajā sakarā Auto Bild Latvija lūdza Konkurences padomes viedokli. «Komentējot par drošības apsvērumiem, Eiropas Savienības Tiesa ir spriedusi, ka satiksmes drošība nav atkarīga no tehniskā stāvokļa kontroles modeļa valstī, ko apliecina arī vairāku valstu, piemēram, Zviedrijas, pieredze. Tas nozīmē, ka satiksmes drošība, kā arī tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojuma kvalitāte ir atkarīga no tā, kā valsts nodrošina efektīvu uzraudzību.»

    Iespējams, ka šis arguments patiesi strādā attīstītajās valstīs, taču diezin vai Eiropas Savienības Tiesa zina, ka vēl tik tikko Latvijā uz ceļa veikto tehnisko pārbaužu laikā tika noķerts auto, kuram degvielas bākas caurumā bija iesprausta koka tapa. Maz ticams, ka zviedriem šādi brīnumi kaut sapņos rādās. Tāpat arī katras valsts iedzīvotāju mentalitāte un dzīves līmenis atšķiras, nosakot to, cik servisa darbinieks būs godprātīgs savu pienākumu izpildē.

    Tas nozīmē, ka ne vienmēr citu valstu modeli var uzreiz paņemt un lietot, lai arī cik labi šī metode strādātu citviet. Šādai attīstībai jāvelta laiks, galvenokārt sākot ar autovadītāju apzinīguma izaugsmi – par auto stāvokli ir jāaizdomājas biežāk, nevis reizi gadā ar pussabrukušu auto stāvot rindā pie TA pacēlāja.

    Konkurences padome mums pauda savu redzējumu arī par tirgus apstākļiem.

    KP norāda, ka brīva konkurence neatkarīgi no nozares nav vienādojama ar krāpniecību.

    KP ieskatā, negodprātīgas rīcības cēloņi ir vājš pakalpojumu uzraudzības mehānisms, neefektīvas sankcijas par neatbilstošu rīcību, nepietiekama patērētāju informēšana utt.

    Konkurences apstākļos patērētājam ir izvēles brīvība – uzzinot, ka serviss sniedz neatbilstošu pakalpojumu, tam nav ierobežotas iespējas izvēlēties citus pakalpojumu sniedzējus. Līdz ar to arī servisiem būtu stimuls veikt pienākumus pēc iespējas kvalitatīvi un korekti, tādējādi uzlabojot savu reputāciju un klientu lojalitāti ilgtermiņā. Tādējādi viss tiek nodots klienta rokās – ja šķiet, ka šis serviss nemaksā nodokļus, apskati varam veikt otrpus ielai.

    Kas attiecas uz atvērtā tirgus pakalpojuma kvalitātes uzlabošanos, tad daudzu vadītāju prātos iesēts instinkts – lētāk, ātrāk, vieglāk. Tātad brauksim pie tā pārbaudītāja, kas uz dažām lietām varētu pievērst acis, prasītu mazāku samaksu, ielīmētu logā uzlīmi, un mēs ātrāk tiktu atpakaļ ikdienas gaitās. Ja autovadītāja acīs viņa paša spēkrata uzraudzība netiek vērtēta kā primārā, tad šim līmenim pielāgojas arī serviss, attiecīgi ne vienmēr lielāka konkurence paaugstinās pakalpojuma kvalitāti.

    Foto: Pixabay

    Vēl jāpatur prātā, kā tehnisko apskati pēc visiem normatīviem spēs veikt mazāki servisi? Ja plāns ir iesaistīt tikai sertificētos auto dīlerus, tad problēmu, visticamāk, nebūs. Bet, lai būtu 20 reižu vairāk apskates vietu, ar dīleru boksiem nepietiks. Mazāka servisa īpašniekam, uzzinot, cik izmaksā bremžu ruļļu, raustāmā pacēlāja, atgāzu mērītāja un TA veikšanai nepieciešamās ierīces, bez sirmiem matiem neiztikt.

    Arī darbiniekiem jāiegūst attiecīgā kvalifikācija un periodiski jāapgūst jaunās sistēmas, nopirktās iekārtas nepieciešams kalibrēt, jāatjauno datubāze, un programmatūra, kurai jābūt iegādātai oficiāli. Pēc apskates veikšanas visiem datiem tūlīt jābūt pieejamiem elektriskajā datu bāzē. Papildus auto tehniskā stāvokļa kontrolei apskate ietver arī pienākumu veikt uzraudzību par sodu un nodokļu nomaksu, vadītāja apliecības derīguma termiņu un ierobežojumiem.

    Protams, Rīgā būs priekšzīmīgi uzņēmumi, kas jau tagad būtu gatavi mesties iekšā revolūcijā, taču vai šis pieplūdums būtu tik liels, lai Ainažos dzīvojošais autovadītājs varētu aizcirst durvis negodīgajai garāžai un pieklauvēt pie likuma paklausīgā servisa līdzās?

    Risinājums

    Kā optimālo sistēmu mūsu tirgum KP piedāvā valstij saglabāt uzņēmumu akreditācijas un uzraudzības funkciju, kamēr pakalpojuma sniegšanu uzticēt privātajam sektoram – servisiem un remontdarbnīcām –, kas vienlaikus varētu gan identificēt un novērst transportlīdzekļa defektus, gan veikt tehnisko kontroli.

    Kā norāda CSDD, no drošības direkcijas šajā jautājumā nav iespējams rast kompromisu un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, izvērtējot citu valstu pieredzi un iespējamos riskus, Ceļu satiksmes likumā nostiprināts, ka tehnisko apskati drīkst veikt tikai tā persona, kura neveic transportlīdzekļu remontu. Otrkārt, jāņem vērā iepriekšminētais fakts, ka citās Eiropas Savienības valstīs šādu ceļu neviena valsts pēdējās desmitgadēs nav gājusi.

    Šobrīd CSDD veiktie pētījumi liecina, ka tehniskās apskates pakalpojumam uzticas 75% Latvijas autovadītāju, kā arī līdz šim visas ES institūcijas un citas valstis, kas izvērtēja Latvijas tehniskās apskates sistēmu, to novērtēja kā vienu no modernākajām, efektīvākajām un cenas ziņā lētākajām ES. Līdz ar to CSDD radies retorisks jautājums – kāpēc ir kaut kas jāmaina mainīšanas pēc?

    Satiksmes ministrija norāda, ka Konkurences padomes secinājumos tiek uzsvērts, ka tā uzmanību pievērš tikai ar konkurenci saistītiem aspektiem, taču ziņojumā nav pievērsta uzmanība ne tirgus atvēršanas ietekmei uz valsts budžetu, ne arī jauna kontroles mehānisma ieviešanas praktiskajai pusei. Konkurences padome nav ņēmusi vērā Latvijas autoparka tehniskās apskates tirgus atvēršanas ietekmi uz satiksmes drošības situāciju, kuras pasliktināšanās nav sabiedrības interesēs.

    Diskusijas

    Pārmaiņu process un jaunu risinājumu meklēšana vērtējama kā pozitīva tendence, taču ne visi laivā sēdošie šobrīd saprot, kāpēc katrs airis kustas uz savu pusi.

    CSDD norāda, ka pirms KP priekšlikuma nodošanas nedz viņiem, nedz SM netika dota iespēja argumentēt, pamatot un diskutēt par ziņojumā paustajiem apgalvojumiem un piedāvātajiem risinājumiem. Tas, iespējams, ļautu izvairīties no šādiem neprecīziem un dažkārt nepamatotiem pieņēmumiem ziņojumā, kurus, abām pusēm sadarbojoties, varēja novērst.

    KP medijos īpaši atzīmējusi CSDD dubulto lomu – sasaisti ar četrām sabiedrībām un vienlaicīgo darbošanos transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū.

    KP norādīja, ka, lemjot par potenciālo konkurentu ienākšanu tirgū, CSDD nav iespējams būt objektīvai un neitrālai, jo direkcijai ir finansiāla interese aizsargāt sev daļēji piederošo sabiedrību darbību un ierobežot citus uzņēmumus ienākt tirgū.

    Šo faktu CSDD atspēko, atbildot, ka peļņas ierobežošana ir CSDD mērķis, paturot akcijas tehnisko apskašu uzņēmumos. CSDD ir valsts institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt pakalpojumu.

    Žurnālam Auto Bild Latvija padomes pārstāvis stāstīja, ka šajā jautājumā atbalsta diskusijas ar nozares profesionāļiem. Vienlaikus tika norādīts, ka šādām diskusijām būtu jābūt nevis par to, kā turpināt saglabāt nepamatotos konkurences ierobežojumus, bet kā efektīvākā, patērētājiem un valstij labākā veidā nodrošināt valsts uzraudzību pār tehniskās apskates sistēmas funkcionēšanu brīvas konkurences apstākļos, t. sk., izvērtējot citās valstīs funkcionējošus atvērta tirgus modeļus.

    Redzējums

    Konkurences padome jau tās nosaukumā vēsta par veselīgas konkurences ideoloģiju, taču šajā gadījumā tas balansē uz robežas ar auto tehniskā stāvokļa un kopējās drošības ietekmēšanu. Kas strādā citur, var nestrādāt pie mums. Ja sākotnēji iecerēts pievienot autorizētos servisus, kuri sēž saules gaismā, nevis slēpjas ēnu ekonomikas tumsonībā, tad ideja par monopola izskaušanu ir tikai racionāla. Inventārs un nepieciešamās zināšanas šeit ir.

    To īpaši varētu attiecināt uz auto, kas jaunāki par četriem gadiem un garantijas laikā apmeklē dīleri, – ja viss kārtībā, uzlīme uz diviem gadiem atkal logā. Turklāt ilggadējie TA pakalpojuma sniedzēji varētu darboties paralēli ar jaunpienācējiem, ļaujot klientam veikt izvēli. Ardievas monopolam! Ja šim katlam pieberam klāt arī mazos servisus, tad kopējo piegaršu var nākties sabojāt, jo neatbildēto jautājumu par jaunās metodes ieviešanu privātajos servisos pagaidām netrūkst.

    Foto: Pixabay

    Pakalpojuma cena? Lielāko daļu no ikgadējā sloga samaksājam par automašīnas ekspluatācijas nodokli. Par tehniskās apskates veikšanu tie ir 25–33 eiro. Tātad šajā amplitūdā varētu vērot cenu izmaiņas, bet vai tās būs pietiekami būtiskas?

    Otrā ierakumu pusē pils cietokšņus metas aizstāvēt CSDD, turot rokās karogu ar uzrakstu Drošība. Fakti un norādes, ka citu valstu acīs esam piemērs, kam līdzināties, un mums ir viena no labākajām tehniskās apskates struktūrām ES, priecē. Tomēr dažiem klusībā šķiet, ka karoga otrā pusē ar maziem burtiem plīvo uzraksts Rokas nost no mūsu pīrāga.

    Turpinājums

    Konkurences padome līdz 1. oktobrim likusi Satiksmes ministrijai nākt klajā ar problēmsituācijas risinājumu. Ja tas netiks darīts, draudēšot sankcijas. Tomēr pārmaiņas būs jebkurā gadījumā. SM norādīja, ka vēlākais līdz 2020. gadam CSDD vairs nesniegs tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojumu un veiks tikai uzraudzības funkcijas. 2023. gadā tehniskās kontroles veicējus izvēlēsies publiskā iepirkumā. Šobrīd tiek strādāts pie regulējuma, lai noteiktu, kāda būs apskates kārtība pārejas posmā no 2020. līdz 2023. gadam.

    Rezumējums

    Lai apskate un remonts pastāvētu zem viena jumta, jāveic rūpīga situācijas uzraudzība. Pārveidojot ilgus gadus iekoptu sistēmu, nepieciešams pārliecinošs plāns, kuru izdosies izveidot vien tad, kad visi iesaistītie spēs vienoties. Dīlera centri šādam solim ir gatavi, pārējiem ir laiks sagatavoties.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Stiprini imunitāti!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+