Pētījums par autovadītāju apzinīgumu Latvijā: prātīgi, atbildīgi, bet…

Dzērājšoferi
Līga Stirna
Līga Stirna
24. jūlijs, 2020
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Autovadītāji Latvijā, vismaz vārdos, atbalsta drošu un atbildīgu braukšanu un nosoda sēšanos pie stūres reibumā, taču policijas pieredze rāda, ka ar šo lietu mums vēl neiet tik labi, lai tuvotos labāko Eiropas valstu rādītājiem.

Drošas braukšanas skola (DBS) un bezalkoholiskais alus GO kopīgi organizēja aptauju autovadītājiem par atbildīgu alkohola lietošanu un drošu braukšanu. Aptaujas dati parāda, ka mūsu sabiedrība kopumā ir atbildīga – lielākā daļa aptaujāto (69%) kategoriski norādījuši, ka alkoholu nedrīkst lietot vispār, ja plānots vadīt automašīnu, savukārt 16% uzskata, ka robežlīnija grādīgo dzērienu lietošanai ir 0,49 promiles.

Vairāk kā puse no aptaujātajiem ir arī kaut reizi mēģinājuši atrunāt autovadītāju no sēšanās pie stūres alkohola reibumā – to norādījuši 66% respondentu, savukārt 6% uzskata, ka tā ir katra paša atbildība. Interesanti, ka neviens no šiem 6% nav bijis iesaistīts ceļu satiksmes negadījumā, kurā kāda no pusēm bijusi alkohola reibumā, kā rezultātā iespējams nekad nav nācies aizdomāties par to, kā iereibuši autovadītāji apdraud citus ceļu satiksmes dalībniekus.

“Pieņemu, ka līdzīgi kā daudzās lietās, sajūta tas taču ar mani nenotiks spēlē pietiekami lielu lomu. Noteikti aicinām vēl vairāk cilvēkiem uzņemties atbildību un nekautrēties atrunāt reibumā esošu šoferi sēsties pie stūres,” iepazīstinot ar aptaujas datiem, teica Inese Vētra, GO bezalkoholiskais alus zīmola vadītāja.

Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs uzsver, ka situācija ar iereibušiem autovadītājiem Latvijā mainās uz labo pusi, taču nepatīkama ir nepārejošā tendence, ka lielākā daļa pieķerto dzērājšoferu braukuši pamatīgā reibumā, kad jau cilvēka koordinācija ir traucēta un darbības pie stūres var kļūt neadekvātas.

“Katru gadu mums vidēji ir trīs, trīsarpus tūkstoši dzērājšoferu, neskaitot motociklu, mopēdu un velosipēdu vadītājus, kas ir vēl pāris tūkstoši.

Šī statistika nemainās, bet kas uztrauc – gandrīz puse no dzērušajiem autovadītājiem ir ar lielām promilēm, pusotru un vairāk.

Katra situācija gan ir jāvērtē atsevišķi, kāpēc cilvēks sēdies pie stūres reibumā, varbūt nav bijis blakus neviena, kurš varētu atrunāt, varbūt viņš kļuvis agresīvs. Iespējams, viņu ietekmē ekonomiskā situācija, personiskas problēmas, kad viss jau ir vienalga,” saka Locs, norādot, ka joprojām efektīvākais veids kādu atturēt no braukšanas dzērumā, ir automašīnas atslēgu atņemšana.

“Šķiet, daudzos vēl ir iekšā tā vecā skola, kad uzskatīja, ka vienu jau var,” saka pētījuma autoru DDB direktors Jānis Vanks. “Auto vadīšana patiesībā ir ļoti sarežģīta. Tas, ka mēs to darām katru dienu un tas ir pierasts kā elpot vai staigāt, nenozīmē, ka tas ir vienkārši. Vadītājam ir jānolasa pilnīgi visa informācija no ceļa un apkārtnes – zīmes, ceļa stāvoklis, gājēji. Tie ir tūkstošiem objektu, tūkstošiem lēmumu, kas zemapziņā izšaujas cauri smadzenēm. Tiklīdz mēs novēršam uzmanību uz telefonu vai, nedod Dievs, esam alkohola reibumā, jau samazinās iespēja savākt informāciju un palielinās risks nokļūt nepatikšanās.”

Otra pētījuma autora, bezalkoholiskā alus zīmola GO pārstāve Inese Vētra norādīja uz visā Eiropā pieaugošo tendenci izvēlēties bezalkoholisko alu, jo šodienas tehnoloģijas un alus darītāju pieredze ļauj brūvēt dzērienu, kas garšas īpašību ziņā ne ar ko neatpaliek no klasiskā alus ar grādiem.

“Dati liecina, ka alkoholisko dzērienu tirgus gadu no gada samazinās, savukārt bezalkoholisko dzērienu tirgus pieaug. Ja salīdzinām jūnija datus par šo un pagājušo gadu, pieaugums ir par 8%, kas ir īpaši pārsteidzoši, ņemot vērā Covid-19 ietekmi. Šī pozitīvā tendence ir novērojama arī  pasaules līmenī – tur procentuāli pieaugums ir vēl straujāks,” atzīst Inese Vētra. 

Auto vadīšanu ietekmē dažādi – gan ārējie, gan tehniski – faktori, un reakcijas laiku samazina ne tikai alkohola lietošana – tāpat riska faktors ir ēšana, dzeršana un runāšana pa telefonu, vienlaicīgi vadot automašīnu Aptaujas rezultāti parāda, ka trešā daļa jeb 34% aptaujāto mēdz kaut ko darīt paralēli mašīnas vadīšanai, bet 66% to dara reti vai nemaz.

“Satiksme ir dzīvs organisms. Cilvēki pielāgojas, viņiem ir ikdienas maršruti, viņi ir atkoduši, kurā joslā jānostājas, lai ātrāk apbrauktu sastrēgumu, bet attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem, savstarpējā cieņa tomēr vēl ir diezgan zemā līmenī,” piebilst Vanks.

“Galvenais ir nevis, kāda mašīna piedalās satiksmē, bet kāds cilvēks tai ir pie stūres, un šis cilvēks ir jāciena.”

Aptaujā, kas norisinājās 2020. gada jūlijā internetā vidē, kopumā piedalījās vairāk kā 600 respondentu, kuru vidējais vecums ir 32 gadi – jaunākais respondents ir 18 gadīgs, vecākais – 76. No tiem 53% bija sievietes, 47% vīrieši. Aptaujā piedalījās dažādu nozaru pārstāvji – izglītības/zinātnes, pakalpojumi/klientu apkalpošana un transports/loģistika un citi.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+