Karte: Kurus valsts ceļus šogad remontēs?

Aktuāli
Lolita Lūse
Lolita Lūse
Ievas Padomu Avīze
Ievas Padomu Avīze
27. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: lvceli.lv
Latvijas Valsts ceļi jau skaidri zina, kuros ceļa posmos šogad notiks būvdarbi, kur labos tiltus un kur gājēju pārejām uzstādīs apgaismojumu. Konsultē: ANNA KONONOVA, Latvijas Valsts ceļu Komunikācijas daļas vadītāja

Tāpat kā pērn, arī šogad prioritāte būs ceļi ar lielāko satiksmes intensitāti – valsts galvenie un reģionālie autoceļi. Šogad būvdarbi plānoti uz 42 tiltiem – 30 no tiem sāks remontēt šogad, bet 12 tiltu remonts turpināsies no iepriekšējā gada. 13 tiltus pārbūvēs, bet četrus – izbūvēs no jauna. Darbi šogad noritēs arī uz desmit pārvadiem Vidzemes šosejas Sēnītes mezglā. Būvdarbus uz Vidzemes šosejas (A2) abām brauktuvēm posmā no Garkalnes līdz Sēnītei un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Sēnītes līdz tiltam pār Gauju plānots pilnībā pabeigt līdz šā gada novembrim.

Lielākie pērn iesāktie būvdarbi 2020. gadā:

  • A2 Rīga­­–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) abas brauktuves un A3 Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka).
  • A10 Rīga–Ventspils, abas brauktuves un nobrauktuves uz A5 (no 13,41. līdz 25. km).
  • P35 Gulbene–Balvi–Viļaka (no 2,14. līdz 12,68. km).
  • P30 Cēsis–Vecpiebalga–Madona (no 49,06. līdz 61,13. km).
  • P95 Jelgava–Tērvete–Lietuvas robeža (Žagare) (no 28,36 līdz 55. km).
  • P108 Ventspils–Kuldīga–Saldus (no 3,93.līdz 86. km).

2020. gadā izsludinās pārbūves darbu projektēšanu šādos ceļu posmos:

  • P34 Sinole–Zeltiņi–Silakrogs (no 0,11. līdz 0,37. km).
  • A6 Rīga–Daugavpils–Krāslava–Baltkrievijas robeža (Patarnieki) (no 51,30. līdz 56,70. km).
  • A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte) (no 6,98. līdz 21,77. km).
  • A5 Rīgas apvedceļa (Salaspils–Babīte) abas brauktuves (no 35,50. līdz 40,85. km).
  • A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene) abas brauktuves (no 39,40. līdz 46,10. km).
  • P14 Umurga–Cēsis–Līvi (no 21,99. līdz 34,92. km).
  • P35 Gulbene–Balvi–Viļaka–Krievijas robeža (Vientuļi) (no 17,59. līdz 32,44. km).

Šogad sāks projektēt sešu gājēju pāreju uzlabošanu Kaķeniekos, Skrīveros, Ludzā, Carnikavā, Naujenē un pie autobusu pieturas Sarma Valdlaučos, lai sakārtotu to pieejas un ierīkotu apgaismojumu. Četrās gājēju pārejās – Lielvārdē, Koknesē, Vecumniekos un pie Līgo parka – jau šogad notiks būvdarbi un tiks ierīkots apgaismojums.

Atsevišķu projektu ietvaros šogad plānots uzlabot satiksmes drošību trijos krustojumos:

  • autoceļa Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) (A8) posmā pie Medemciema (11,17. km un 12,13. km);
  • lidostas Rīga pievedceļa (P133) krustojumā ar Ziemeļu un Dzirnieku ielām Mārupes novadā;
  • autoceļu Rīga–Ērgļi (P4) un Juglas papīrfabrikas ciems–Ulbroka (V36) krustojumā.

Iecerēta izpēte un projektēšana izmaiņām vairākos melnajos punktos, kas atrodas šādos krustojumos:

  • Rīga–Jelgava–Lietuvas robeža (Meitene) (A8) un autoceļš Ozolnieki–keramikas rūpnīca Spartaks (V1068);
  • Rīgas robeža–Silnieki–Puķulejas (V15, Kantora iela) un Lielā iela;
  • Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka) (A3) un autoceļš Umurga–Cēsis–Līvi (P14) Stalbē;
  • Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no krustojuma ar autoceļu Ķekava–Skaistkalne (P89) līdz Ķekavai.

Pieci svarīgi jautājumi

1. Vai un kur ziņot, ja kāds tilts vai ceļa posms ir ļoti sliktā kvalitātē?

Par satiksmei bīstamām bedrēm jāinformē VAS Latvijas Valsts ceļi dispečeri, zvanot uz diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555. Šī informācija operatīvi tiks nodota ceļu uzturētājiem.

2. Esmu redzējusi, ka cilvēki stāda puķes bedrēs, lai pievērstu uzmanību sliktajiem ceļiem. Vai ir vērts tā darīt?

Latvijas Valsts ceļu inženieri katru dienu apseko valsts autoceļus – ik gadu tiek apsekoti visi 20 000 kilometru valsts autoceļu, tāpēc speciālisti ļoti labi pārzina, kādā stāvoklī ir kurš ceļš. Stādot puķes vai citu augus, diemžēl ceļš netiek uzlabots. Lai lāpītu bedrītes, uzturētājiem tās jāiztīra arī no zemes un stādījumiem.

Diemžēl veca asfalta autoceļos, kas ilgi nav remontēti, bedrītes atkārtoti veidojas arī pēc lāpīšanas. Būtiski mainīt ceļu tehnisko stāvokli var tikai pilnvērtīgi remontdarbi. Latvijas Valsts ceļi gribētu saremontēt pilnīgi visus autoceļus, taču tam nepietiek finansējuma, turklāt ilgstoši, tāpēc uzkrājies daudz nepadarīto darbu. Pēdējos 25 gadus valsts autoceļi tiek uzturēti nepietiekama finansējuma apstākļos. Par to, cik līdzekļu tiks atvēlēts ceļiem, pieņemot valsts budžetu, lemj valdība un Saeima.

3. Vai kāds pārbauda ceļu būvdarbu kvalitāti, un kādi ir pārbaužu rezultāti?

Protams, visos valsts autoceļu būvdarbu projektos tiek sekots līdzi kvalitātei. Latvijas Valsts ceļi nodrošina kompleksu kvalitātes vadības procesu, kas sākas no projekta izstrādes, ilgst visu būvniecības laiku un vēl arī garantijas laikā. Visiem pārbūves darbiem garantijas termiņš ir 5 gadi, seguma atjaunošanai – 3 gadi. No 65 objektiem kur darbi 2019. gadā pabeigti, šobrīd novērtēti ir 53. Vairākos gadījumos būvdarbu veicējam piemērots cenas samazinājums, līgumsods, pagarināts garantijas termiņš, kā arī ir jāveic pārbūves darbi. Katram izbūvētam vai atjaunotam autoceļu posmam tiek noteikts garantijas periods, kura laikā būvnieks par saviem līdzekļiem labo ceļa defektus. Šādus defektus garantijas laikā konstatē arī ceļu inspekcijās.

4. Vai taisnība, ka šogad ceļu remontiem atvēlētie līdzekļi ir daudz mazāki nekā iepriekšējos gados?

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro. Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā. 

Darbi notiks apmērām tādā pašā apjomā kā pērn, atšķirība būs finansējuma avotos, šogad vairs tikai sešos objektos darbi tiks līdzfinansēti no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu.

5. Kāpēc bedres ceļā aizlāpa ar auksto asfaltu? Vai tam ir jēga? 

Mainīgu laika apstākļu un gaisa temperatūras svārstību ietekmē valsts autoceļu posmos, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī, var pastiprināti veidoties bedres. Ziemā atkušņa laikā un starpsezonā uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Gaisa temperatūrai svārstoties virs un zem nulles, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, aukstā asfalta tehnoloģija to pieļauj arī lietus laikā un tad, kad gaisa temperatūra ir zemāka par nulli. Satiksmei bīstamo bedru remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt drošu satiksmi līdz brīdim, kad laika apstākļi ļaus bedres salabot jau pamatīgi – ar karsto asfaltu. Avārijas bedru remonts ir pagaidu remonts.

Par satiksmei bīstamām asfalta segumos tiek uzskatītas tādas bedres, kuru laukums ir lielākas par 0,1 m² un kas ir dziļākas par 5 cm. Uz A uzturēšanas klases autoceļiem avārijas bedres tiek salabotas 24 stundu laikā, uz B uzturēšanas klases autoceļiem – piecu diennakšu laikā, uz C klases ceļiem – nedēļas laikā un uz D klases ceļiem – divu nedēļu laikā.

Masveida bedrīšu remonts uz asfalta seguma tiek sākts tad, kad ir iestājušies tehnoloģijai atbilstoši laika apstākļi – diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs plus 5 grādiem. Bedrīšu remontdarbi tiek veikti prioritārā secībā atbilstoši uzturēšanas klasēm (A, B, C, D), kas noteiktas, ņemot vērā autoceļu klasifikāciju (valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi), kā arī transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+