Augstas degvielas cenas — vai degvielas tirgotāji mūs neapkrāpj?

Populāru degvielas tirgotāju uzpildes staciju boikots, neapmierinātība un bažas par nākotni. Degvielas cenu kāpumus atceramies labāk nekā kritumus, taču dažkārt nepamet sajūta, ka Latvijā par motoram nepieciešamo dziru mēs maksājam vairāk nekā mūsu Baltijas valstu kaimiņi.
Degviela
Toms Timoško
4. februāris

Saglabāt

Foto: Pixabay

Kāpēc Lietuvā cena par degvielas litru ir zemāka, un kādēļ cenas tik būtiski var atšķirties tepat Latvijas tirgū? Viedokļus vaicāsim ne vien Latvijā populāriem DUS zīmoliem, bet arī citām iesaistītajām pusēm.

Kā veidojas degvielas cena?

Lielākais nodokļu maksātājs pērnajā gadā un viens no populārākajiem DUS Latvijā Circle K norāda, ka vidēji 90% degvielas cenas mazumtirdzniecībā veido produkta iepirkšanas cena un nodokļi. Precīzāk, lielāko daļu degvielas cenas jeb 55% veido dažādi nodokļi – akcīze, PVN un nodeva par obligāto valsts rezervju glabāšanu. Trešdaļa jeb 35% cenas ir degvielas produktu iepirkuma cena – šeit ietilpst tādas komponentes kā naftas un degvielas cenas, valūtas kursu svārstības, ģeopolitiskā situācija, klimatiskā situācija, kvalitātes prasības, kā arī pieprasījums. 

Atlikušie 10% ir mazumtirgotāja uzcenojums, ar ko tiek nosegtas ar degvielas mazumtirdzniecības nodrošināšanu saistītās izmaksas, piemēram, darbinieku algas un ar tām saistītie nodokļi, degvielas kvalitātes kontrole, degvielas uzglabāšanas izmaksas, DUS un terminālu uzturēšana un apkalpošana u. c.

Tātad tikai 10% no kopējās degvielas cenas nosaka DUS.

Latvijas Automoto biedrība (LAMB) atklāj, ka faktiski viena litra dīzeļdegvielas cenu 1,22 eiro apmērā vidēji veido: 43 centi – iepirkuma cena, 67 centi – nodokļi un nodevas, 12 centi – mazumtirgotāja izmaksas. Ja no šiem 12 centiem atskaitām iepriekš minētos DUS izdevumus, tad no katra pārdotā litra par uzņēmuma peļņu kļūst vien daži centi.

Cenu atšķirības Latvijas tirgū

Cenu atšķirības viena DUS zīmola ietvaros manāmas arī mūsu šķietami nelielajā tirgū. Kamēr vienā Latvijas galā degvielu pildām par vienu cenu, otrā valsts nostūrī tā var atšķirties par vairākiem centiem.

Degvielas cenas mazumtirdzniecībā galvenokārt veidojas pēc mikrotirgus principa – tas nozīmē, ka dažādās vietās cenu ietekmē katrs konkrētais mikrotirgus un tajā esošā konkurence starp degvielas mazumtirgotājiem. Rezultātā viena DUS tīkla dažādās uzpildes stacijās degvielas cenas var atšķirties un diennakts laikā mainīties pat vairākas reizes.

Piemēram, ja vienā vietā koncentrējās vairākas DUS, kā tas ir dažviet Rīgā, tad šajos punktos degvielas cena būs mazāka kā tā paša tīkla DUS nomaļākā vietā. Lielākais pašmāju degvielas tirgotājs Virši-A skaidro, ka DUS zīmoliem ir nemitīgi jāpielāgojas situācijai, piemēram, ja konkurējošā stacijā tiek organizētas dažādas klientu piesaistes akcijas, kurās degvielas cena tiek samazināta īslaicīgi.

Jaunā degvielas uzpildes tīkla KOOL pārstāvji min vairākus aspektus, kas ietekmē cenu. Pirmkārt, tā ir degvielas transportēšana, kas var veidot 2 centu starpību par litru.

Piemēram, piegāde uz Krāslavu no Rīgas ar 30 000 l degvielas vedēju izmaksā līdz pat 700 eiro, kas ir 2,3 eiro centi litrā.

Otrkārt, tā ir diena, kad veikts iepirkums, kurš var atšķirties dažu dienu periodā līdz pat 5 centiem par litru.

Treškārt, tā ir konkurence konkrētajā mikrotirgū (klientu loka saglabāšana), kura var ietekmēt uzcenojuma apjomu. Un pēdējā lielā sadaļa ir izmaksu sadaļa tirdzniecības vietas izveidei un uzturēšanai, kas var veidot aptuveni divu eiro centu atšķirību par degvielas litru. Saskaitot visus ietekmējošos faktorus kopā, ir iespēja, ka viena tīkla ietvaros degvielas cena var atšķirties būtiski.

Cenu atšķirības Baltijas valstīs

Kā iespējama situācija, ka degvielas cena par litru mūsu kaimiņzemē Lietuvā lielākoties ir zemāka nekā pie mums? Ikdienā tie ir daži centi, taču pēc autovadītāju novērojumiem ir bijuši brīži, ka šī atšķirība sasniegusi pat 20 centus.

Nodokļu situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā:

 

Latvija

Igaunija

Lietuva

Akcīzes nodoklis benzīnam

47,6 centi/l

56,3 centi/l

43,44 centi/l

Akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai

37,2 centi/ l

49,3 centi/l

34,7 centi/l

Valsts obligātās degvielas glabāšanas rezerves

1,5 centi/ l

0,4 centi /l

-----

Ceļu nodoklis

Nav iekļauts

Nav iekļauts

Nav iekļauts

Arī kaimiņvalstīs degvielas cenas veidojas pēc līdzīgiem principiem, taču atšķirīga ir degvielas cenu lielākā pozīcija – nodokļi. Latvijā veiksmīgi strādājošais Somijas naftas pārstrādes uzņēmums Neste norāda: akcīzes nodokļa likmes visaugstākās ir Igaunijā, bet zemākās Lietuvā. Pēc šāda principa sarindojas arī cenu spektrs.

Atšķirīga ir arī valsts noteiktā obligātās degvielas glabāšanas likme. Latvijā tā ir visaugstākā – 1,5 centi par katru degvielas litru, Igaunijā tā ir tikai 0,4 centi par litru, savukārt Lietuvā šāda likme nav vispār. Pretēji izplatītajam uzskatam ceļu nodoklis cenā nav iekļauts nevienā no Baltijas valstīm, arī Lietuvā.

Degvielas cena par litru Lietuvā un Latvijā DUS Circle K (04.02.19)

 

Lietuva

Latvija

Starpība

E95 miles

1,072 €/l

1,174 €/l

0,102 €

E98 milesPLUS

1,141 €/l

1,229 €/l

0,088 €

Dīzeļdegviela milesPLUS

1,123 €/l

1,229 €/l

0,106 €

KOOL uzsver, ka 20 centu starpība nav iespējama ilgtermiņā, jo tam nav izskaidrojama pamata. Uzcenojums ir vistiešākā komponente, kura var ietekmēt ikdienas degvielas cenu, un tā var mainīt degvielas cenu līdz pat 15 eiro centiem litrā īsā laika periodā un līdz 5 centiem garākā periodā. Tas ļauj secināt, ka tikai visu komponenšu kopums var veidot būtisku cenu atšķirību starp valstīm, pretējā gadījumā cenas būtiski atšķirties nevar.

Vidēji cenu atšķirības starp Latvijas un Lietuvas degvielas cenām ir 3–4 centi uz litru.

LAMB cenu atšķirības no Lietuvas skaidro ar to, ka Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, ir asa konkurence degvielas tirgotāju starpā, tāpēc pircēju piesaistīšanas nolūkos atsevišķās DUS tiek veidotas dažādas atlaižu akcijas. Rezultātā īslaicīgi vērojamas ievērojamas cenu atšķirības ne tikai kaimiņvalstu starpā, bet arī vienas valsts ietvaros starp dažādām DUS. Svarīgi atzīmēt – tas, ka vienā Lietuvas DUS cena ir ievērojami zemāka nekā pie mums, nenozīmē, ka tā tas ir visā kaimiņzemē.

Tikai paaugstinām?

Kāds mūsu lasītājs dalījās novērojumos, ka, citviet augot degvielas cenām, tās palielinās arī pie mums. Tiklīdz cenas citur samazinās, pie mums šis cenu kritums ir jūtams mazāk vai tā nav vispār. Atbildot uz šādu viedokli, LDTA to izskaidro ar apstākli, ka masu mediji atspoguļo tikai degvielas cenu kāpumu, noklusējot cenu kritumu, līdz ar to lasītājs lasa tikai par cenu kāpumu. Cilvēki vairāk pievērš uzmanību un runā par cenu pieaugumu, bet par cenu krituma iemesliem reti kad kāds interesējas.

Cenas veidošanas modelis

LDTA norāda, ka Latvijā šā brīža degvielas cenu veidošanās modelis ir līdzīgs arī citās ES valstīs. Ievērojamas DUS degvielas cenu atšķirības starp valstīm, pirmkārt, ir atšķirīgās nodokļu politikas dēļ un tikai pēc tam konkurences un tirgus specifikas dēļ. LDTA uzskata, ka Latvijas akcīzes nodokļa likmes degvielai būtu saskaņojamas ar Lietuvas un Polijas akcīzes nodokļa likmēm, ņemot vērā konkurenci degvielas tirgotāju starpā ne tikai Latvijas ietvaros, bet arī starp kaimiņvalstīm. 

Kas attiecas uz mūsu iztērētās naudas nonākšanu neīstajos maciņos, LAMB izsaka viedokli, ka autovadītāju nodokļos samaksātajai naudai, arī degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem, ir jānonāk atpakaļ uz ceļiem (Igaunijā 80% no degvielas akcīzes nodokļa aiziet ceļu fondam, taču Latvijā šāda prakse netiek realizēta). Tie nedrīkst tikt izmantoti budžeta lāpīšanai. Tāpat biedrība uzskata, ka ceļu infrastruktūras attīstībā ir jāiegulda visi soda naudās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem saņemtie līdzekļi.

Foto: Pixabay

Kā mainīsies cenas?

Degvielas tirgotāji skaidro, ka degviela ir biržas produkts, tā atsakoties izteikt prognozes par potenciālo cenu kritumu vai kāpumu. Kā stāsta Circle K, jebkādas prognozes cenu kāpumam vai kritumam būtu tikai minējumi bez pamatojuma. Divi būtiskākie elementi, kas ietekmē degvielas cenu, ir ģeopolitiskie notikumi, kuru rezultātā palielinās vai samazinās naftas ieguve, un līdz ar to mainās arī cena, kā arī jau pieminētās nodokļu izmaiņas.

Zīmola pārstāvji izsaka cerību, ka situācija nodokļu jomā nepasliktināsies un līdz ar šī gada budžetu netiks palielināts nodokļu slogs. Turklāt jāņem vērā, ka degvielas cenas ietekmē arī citi ārējie faktori – biržas cena, valūtas kursa svārstības, klimatiskā situācija u. c.

LAMB uzskata, ka nākotnē degvielas cenu un tās patēriņu ietekmēs elektromobiļu skaita palielināšanās. Kā secinājuši pētnieki, 2022. gadā elektromobiļa un tradicionālā auto cenas izlīdzināsies, tas būs pozitīvs arguments, lai izvēlētos ar elektrību darbināmu auto. Tas nozīmēs, ka ar vienu uzlādi nobraucamais ceļš būs daudz lielāks un uzlādes punktu skaits līdzināsies benzīntanku tīklam. Tas būs nopietns arguments, kas ietekmēs degvielas patēriņu un cenu.

Aktuāls ir arī jautājums par naftas rezervju izsīkšanu. Ar to mūs baida ik desmitgadi, katru reizi atgādinot, ka pēc 50 gadiem būsim izsmēluši dabas sniegtos krājumus. Komentējot to, LDTA norāda – saskaņā ar publiski izskanējušu informāciju, ka no 2030. gada autoražotāji plāno pārtraukt vai ierobežot iekšdedzes dzinēju automašīnu ražošanu, varētu secināt, ka naftas ieguve nākotnē mazināsies.

Ātrās uzkodas

Jāpiebilst, ka DUS peļņa nav tikai no pārdotā degviela vien. Virši-A norāda, ka mūsdienās degvielas uzpildes stacijas nav tikai degvielas tirgotājas, tām ir jāpielāgojas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem un vēlmēm. Papildus uzpildītajai degvielai autovadītāji atkarībā no DUS tipa var nomazgāt auto, iegādāties dzērienus, ēdienu vai aksesuārus savam auto.

Lai arī neviens DUS zīmols neatklāj, kāds ir precīzs procentuālais sadalījums starp ieņēmumiem, salīdzinot degvielu ar precēm, ieņēmumi, ko neģenerē degvielas pārdošana, veido būtisku daļu no uzņēmuma apgrozījuma.

Mums izdevās noskaidrot, ka 2017.gadā Virši-A tīklā preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 18,3%. Tātad cilvēki arvien aktīvāk izmanto DUS ne tikai kā degvielas uzpildes punktu.

KOOL atzīmē, ka ir daļa klientu, kas tikai vēlas iegādāties degvielu, taču tādi ir mazākums. Zīmola pārstāvji uzsver, ka veikala loma jau sen tirgotājiem no atbalsta jomas ir kļuvusi par daļu no pamata biznesa. Atkarībā no tirdzniecības vietas lokācijas veikala īpatsvars var sasniegt arī pusi no ienākumiem, bet tirgū vidēji pārējo pakalpojumu īpatsvaru veido 30–40% no tirdzniecības vietas ienākumiem.

Konkurence

Gan visi uzrunātie DUS zīmoli, gan citi iesaistītie vienbalsīgi atzīst, ka Latvijā valda ļoti sīva konkurence, piedāvājot pakalpojumu kvalitātes līmeni, kas līdzvērtīgs ārvalstīs redzētajam. Degvielas mazumtirdzniecības tirgus Latvijā ir ļoti piesātināts, un cīņa par klientiem turpina pieaugt, turklāt savstarpējā spēkošanās uz Eiropas fona ir ievērojama.

Foto: Pixabay

LAMB norāda, ka ir svarīgi, lai visi degvielas mazumtirgotāji ievērotu godīgas konkurences principus, neslēgtu slepenas vienošanās, lai uzturētu nepamatoti augstu cenu. Par to, lai atklātu šādas nelikumības, rūpējas Konkurences padome. Tā vairākkārt ir pārbaudījusi dažādus degvielas tirgotājus, tomēr lieli pārkāpumi līdz šim nav atklāti.

Saskaņā ar Konkurences padomes 2013. gadā publicēto pētījumu par degvielas tirgu degvielas cenu veidošanās ir viena no caurspīdīgākajām starp visām precēm, kas Latvijā ir nopērkamas.

Brīva konkurence degvielas tirgū ir svarīga autovadītājiem, jo, godīgi cīnoties par klientu, uzņēmējiem nav ekonomiski izdevīgi nepamatoti celt cenu. Te gan jāņem vērā, ka Latvijā ir tikai daži lielie degvielas mazumtirgotāju tīkli, kuri nosedz lielāko tirgus daļu, kā arī atsevišķi mazākie degvielas tirgotāji, kuri strādā kādā konkrētā reģionā, cenšoties izdzīvot visbiežāk ar zemākās cenas stratēģiju.

LAMB piekrīt apgalvojumam, ka lielāka konkurence nodrošina gan atbilstošāku cenu, gan konkurentu savstarpēju uzraudzību, tomēr jauna spēlētāja ienākšana ne vienmēr atstāj jūtamu iespaidu. Piemēram, SHELL atgriešanās Latvijā degvielas cenu būtiski nav ietekmējusi.

Latvijā uz vienu ekonomiski aktīvu iedzīvotāju ir divas reizes vairāk degvielas uzpildes staciju nekā Vācijā.

Pie vienādiem tirgus regulējošiem apstākļiem un pie līdzvērtīga kvalitātes piedāvājuma klientiem uzcenojums ir tas, ar ko konkurē tirgus dalībnieki. Ar zemiem uzcenojumiem ilgākā laika periodā sīvi konkurējoši ir degvielas tirgotāji kā Dānijā, tā arī Zviedrijā un Polijā, tas galvenokārt veidojas kāda tirgus dalībnieka vēlmes dēļ palielināt savu tirgus daļu – piesaistīt jaunus klientus.

Latvijas DUS jaunpienācējs KOOL stāsta, ka kopumā Latvijas tirgus ir ļoti līdzīgs Skandināvijas valstīm, kur pāris tirgus dalībniekiem pieder lielākā tirgus daļa. Ir daudzas valstis, kur dažādiem zīmoliem ir līdzīgas tirgus daļas, piemēram, Nīderlandē. Vienlaikus uzņēmums norāda, ka Latvijas degvielas tirgus ir jauns un tam vēl ir laiks nostabilizēties. Latvijā ir aptuveni 600 DUS, un it sevišķi sīva konkurence ir Rīgā, Pierīgā un lielākajās Latvijas pilsētās. Tajā pašā laikā iedzīvotāju skaita samazināšanās rezultātā DUS skaits šobrīd samazinās tieši lauku reģionos. 

Boikots

Kad neizpratne par degvielas cenu izmaiņām sasniedz maksimumu un pacietības mērs ir pilns, iedzīvotāji no virtuves sarunām pāriet uz reālu rīcību. Par laimi, šoreiz tas nematerializējās 13. janvāra cienīgos grautiņos – nemieri tika pārcelti uz virtuālo vidi. Sociālajos tīklos tika izvērsta kampaņa, kas aicināja boikotēt Circle K uzpildes stacijas un pildīt degvielu citu uzņēmumu DUS. Īsā laika periodā šai kustībai izdevās savākt vairāk nekā 17 000 sekotāju, sastāvot gan no reāliem darītājiem, gan tiem, kas vienkārši ar interesi sekoja notiekošajam.

Uzreiz vēlamies atgādināt, ka 2013. gadā degvielas cena par litru pārsniedza lata robežu (1,42 eiro). Tolaik WTI markas jēlnaftas cena par barelu bija virs 100 dolāriem. Vēlāk cena straujiem soļiem samazinājās. Jēlnaftas cena par barelu 2018. gada jūlija beigās bija 70 dolāru, bet 2018. gada beigās cena nokritās pat līdz 42 dolāriem. Līdz ar šīm izmaiņām, degvielas cenas Latvijā tagad kļuvušas zemākas.

WTI jēlnaftas cena par barelu kopš 2016. gada

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) atklāj, ka visā pasaulē ir izplatīti dažādi paņēmieni, kā sabiedrība mēģina ietekmēt preču cenas. Viens no paņēmieniem: tiek izmantoti sociālie tīkli. Asociācija uzskata, ka Latvijas situācijā pie tik caurspīdīgas degvielas cenu veidošanās un tik neliela uzcenojuma šādi pasākumi nevar vainagoties ilgstošā cenu samazinājumā.

Īslaicīga boikota epicentrā bija nonācis Circle K. Uzņēmums uzskata, ka sabiedrības sašutums un negatīvā reakcija uz degvielas cenu kāpumu un augstajiem akcīzes nodokļiem ir cilvēciski saprotama, tomēr zīmols ir pret destruktīvām akcijām.

Arī degvielas tirgotāji ir zaudētāji degvielas cenu kāpuma brīžos, jo patērētāji jūtīgi reaģē uz cenu svārstībām, un līdz ar degvielas cenu pieaugumu to iegādājas mazāk.

Vairākas no uzrunātajām DUS uzsver – degvielas tirgotāji nav ieinteresēti, lai degvielas cenas būtu augstas. Šādos apstākļos autovadītāji vairāk izvērtē ikdienas maršrutu lietderību un optimizē savus izdevumus. Arī Virši-A uzskata, ka boikotam vairāk bija emocionāls raksturs un tas ir saprotami, jo degvielas izdevumi jebkura autovadītāja budžetā ir nozīmīgi.

Uzņēmums gan norāda, ka boikota kontekstā mazāk tika runāts par cenu kāpuma iemesliem, kuru pamatā ir akcīzes nodokļa pieaugums no pērnā gada 1. janvāra, kā arī biržas un degvielas iepirkuma cenu kāpums. Atgādināsim, ka 2018. gada sākumā, īstenojot jauno nodokļu reformu, gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam tika palielināta akcīze, turklāt tā tiek aplikta ar nodokli. Akcīzei pievienojot PVN, gala patērētājam degvielas cena pieauga aptuveni par 4 centiem.

Jāapzinās, ka vairāk nekā 90% no degvielas uzpildes stacijā redzamās cenas veido pašizmaksa un nodokļi, ko tirgotāji ietekmēt nevar, tāpēc šādas darbības degvielas cenu neietekmē. Gluži otrādi. Komentējot boikotu, KOOL norāda, ka trūkst skaidrojošas informācijas, kura šo cenu veido un kuras cenas komponentes un kādā apjomā var ietekmēt valsts, kā arī degvielas vairumtirgotāji un mazumtirgotāji.

Ja kopumā valstī samazināsies pieprasījums pēc degvielas, tad tas nemazinās, bet gan tieši otrādi – palielinās degvielas cenas, jo visiem degvielas tirgotājiem ir fiksētās izmaksas, kuras tie centīsies nosegt ar augstāku uzcenojumu.

Tāpat arī Latvijas ekonomiskie vai sociālpolitiskie notikumi nevar būtiski ietekmēt degvielas iepirkuma cenu. Latvijas un pat Baltijas valstu tirgus ir ļoti neliels, savukārt cenu izmaiņas pasaules biržās ietekmē notikumi ekonomiskajā ziņā daudz lielākos reģionos. 

Piemēram, nesen novērotais degvielas cenu kāpums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē pamatā bija saistīts ar ilglaicīgu degvielas produktu cenu pieaugumu biržā, kāds tik augstā līmenī pēdējoreiz bija 2014. gada nogalē. Savukārt situāciju biržā galvenokārt izraisīja maija sākumā ASV pieņemtais lēmums izstāties no Irānas kodollīguma. Līdz ar to tika atjaunotas sankcijas pret Irānas jēlnaftas eksportu, un, naftas piedāvājumam pasaules tirgū samazinoties, cenas attiecīgi pieauga.

Informācija par Latvijā pieejamajiem DUS

Neste

Neste ieved degvielu no Somijas, pirms vairāk nekā 25 gadiem kļūstot par pirmo uzņēmumu Latvijā, kas uzsāka importa degvielas tirdzniecību Latvijā.

2015.–2017. g. Neste peļņa bija vidēji 10 miljoni eiro. Neņemot vērā šādu peļņu, uzņēmums atklāj, ka degvielas nozare ir viena no nerentablākajām. Neste rentabilitāte ir vidēji 1–3%.

KOOL

Degviela, ko tirgo KOOL, tiek ievesta no Orlen Lietuvā. KOOL Premium dīzeļdegviela tiek ražota Latvijā, un piedeva tiek iepirkta no ASV bāzēta uzņēmuma Lubrizol.

Uzņēmuma pārstāvji apgalvo, ka jaunajam zīmolam, iekļaujoties starp esošajām DUS, lielākais izaicinājums bija pārdot ideju un dot ticību citiem, ka ideja var strādāt. KOOL vēlējās radīt konceptu, kas būtu ar atturīgu piezemētu raksturu, elastīgs un mājīgs. Raksta tapšanas brīdī Latvijā bija četras KOOL uzpildes stacijas.

Virši-A

AS Virši-A lielāko daļu (80%) degvielas iepērk no Lietuvas naftas pārstrādes uzņēmuma Orlen Mažeiķos. Kā alternatīvs degvielas piegādātājs tiek piesaistīts arī Neste.

Peļņa:

  • 2015. g. – 1 246 511 eiro;
  • 2016. g. – 1 066 382 eiro;
  • 2017. g. – 3 109 107 eiro.

Circle K

Pašlaik Circle K lielāko daļu degvielas iepērk no Orlen rūpnīcas Mažeiķos (Lietuva), taču katru gadu tiek veikti jauni iepirkumi par degvielas piegādi, līdz ar to piegādātājs nav fiksēts. Zīmols atzīmē, ka neatkarīgi no iegādes vietas degvielas kvalitāti nosaka atbilstība Eiropas Savienības un Latvijā noteiktajiem standartiem, kā arī paša tirgotāja kvalitātes prasības.

Peļņa:

  • 2015. g. – 21 571 000 eiro;
  • 2016. g. – 21 009 000 eiro.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs