Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Modeļa vēsture
Šo eleganto sporta auto modeli savulaik izstrādāja bijušais britu karalisko gaisa spēku lidotājs Donalds Hēlijs. Pēc Pirmā pasaules kara beigām viņš izveidoja autoremonta darbnīcu, bet 1930. gadā sāka darbu autobūves uzņēmumā Invicta par inženieri un izmēģinātāju-sacīkšu braucēju. 1934. gadā Hēlijs pārgāja strādāt uz Triumph, kur viņš projektēja modeļus Gloria un Dolomit. Pēc Otrā pasaules kara viņš pats uzsāka izgatavot sporta automobiļus.
1952. gadā Londonas starptautiskajā autoizstādē tika demonstrēts viņa uzbūvētais sporta rodsters Healey-100 ar iemontētu Austin A90 R4 cilindru 2660 cm3 dzinēju, kas attīstīja 90 ZS lielu jaudu. Jauno sporta rodsteru izstādes laikā augstu novērtēja gan interesenti, gan profesionāļi autospeciālisti. Tas, ka automobilī bija iemontēts Austin dzinējs, piesaistīja BMC, kura sastāvā ietilpa autobūves firma Austin, vadītāja sera Leonarda Lorda uzmanību.
Tobrīd Austin, kura jau sen bija aizgājusi no aktīvā autosporta, šā modeļa demonstrēšana bija unikāla iespēja atkal uzsākt sporta un sacīkšu auto ražošanu. Lords tūlīt pēc izstādes noslēdza kontraktu ar Donaldu Hēliju par sporta automombiļu ražošanu Austin rūpnīcā Longbridžā, piešķirot tirdzniecības marku Austin-Healey. Tā šis Hēlija izstrādātais sporta auto nokļuva uz konveijera, kur to, nedaudz pilnveidojot, ražoja līdz pat 60. gadu beigām. Austin-Healey 100 sērijveida izlaide tika uzsākta 1953. gadā.
Tad pat šī auto sacīkšu versija izcīnīja 2. vietu Lemānas sacīkstēs.
Pēc gada uzlabotais modelis, kas tika nokomplektēts ar priekšējo riteņudiska bremzēm, ieguva 3. vietu 12 stundu sacīkstēs Sebringā. Par godu šai uzvarai 1955. gadā uzlaboto modeļa versiju apzīmēja ar 100 S, kur S nozīmēja Sebring. Jaunā modeļa dzinēja jauda tika palielināta līdz 132 ZS, bet trīspakāpju manuālā pārnesuma kārba aizstāta ar četrpakāpju. Auto tika aprīkots ar visu riteņu disku bremzēm, kas tolaik bija ievērojams jauninājums bremžu efektivitātes palielināšanā.
Virsbūvi gatavoja no alumīnija sakausējuma, samazinot spēkrata svaru. 1956. gadā uzsāka ražot nākamo uzlaboto versiju Austin-Healey 100–6, kas nozīmēja, ka automobilis aprīkots ar sešcilindru dzinēju. Tas kļuva nedaudz lielāks un līdz ar to smagāks, jo bija izveidots kā divvietīgs sporta auto ar divām papildvietām (2+2). 1959. gadā Austin-Healey modeli 100–6 nomainīja Austin-Healey 3000 Mk.I ar 2912 cm3 R6 cilindru dzinēju, kas tika aprīkots ar diviem karburatoriem un standarta versijā uzstādītu četrpakāpju manuālo pārnesumu kārbu, kurai iebūvēts overdraivs.
Šim modelim bija priekšējās disku, bet aizmugurējās trumuļu bremzēs. Modeli ražoja līdz pat 1968. gadam, un tas šajā laikā trīs reizes tika modernizēts. Pirmās paaudzes Austin-Healey Mk.I tika ražots ar divvietīga rodstera vai 2+2 vietu vaļēju virsbūvi. 1961. gadā dzinēja jauda palielināja līdz 132 ZS, un pārnesumu kārbas pārslēgu pārvietoja uz centrālās konsoles. Otrā paaudze (Mk.II) pie pircējiem nonāca 1962. gadā. Šiem modeļiem jau bija būtiskākas izmaiņas ārējā veidolā. Mk.II ieguva izliektu vējstiklu un sānu durvīs paceļamos logus, līdz ar to tā virsbūve jau ir klasificējama kā sporta kabriolets ar 2+2 vietām.
1964. gadā Austin-Healey piedzīvoja kārtējo feisliftu, tā rezultātā izmainās radiatora dekoratīvās restītes forma, automobilim ir vēl jaudīgāks dzinējs (150 ZS), kā arī uzlabota aizmugures tilta konstrukcija. Šoreiz stāsts būs par trešās paaudzes Austin-Healey 3000 Mk.III. Lai gan pamatvilcienos tas pats konstruktīvais risinājums ir arī iepriekšējo versiju modeļiem, tomēr tā uzbūvi aplūkosim detalizētāk.
Konstrukcija
Auto ar 2+2 vietām, kam plūdlīnijas virsbūve ar nolaižamu mīksto jumtu montēta uz kārbveida lonžeronu rāmi. Neatkarīgā priekšējo riteņu balstiekārta sastāv no trīsstūrveida šķērsstieņiem ar spirālatsperēm un amortizatoriem, kā arī sānu kustības stabilizatoriem. Aizmugures tilta sija stiprināta ar puseliptiskām garenvirzienā novietotām lokšņu atsperēm komplektā ar amortizatoriem un sānu kustības stabilizatoriem. 15 collu drāšu spieķu riteņi stiprināti ar Rudge tipa uzgriežņiem.
Rindas augšējo vārstu sešcilindru dzinējs, kura bloks un galva izgatavota no čuguna. Četrpakāpju manuālā pārnesumkārba ar Overdrive, galvenais pārnesums hipoidālais. Divpadsmit gados pavisam tika saražoti un veiksmīgi pārdoti 57 360 sešcilindru Austin-Healey. Liels to īpatsvars nonāca ASV, kur britu sporta auto modeļi vienmēr bija cieņā.
Eksemplārs
Jāatzīmē, ka Latvijas auto interesenti agrāk tos varēja redzēt tikai starptautisko retro auto ralliju ārzemju ekipāžu dalībnieku sastāvā. Par šīs pasaules sērijveida sporta autobūves leģendas parādīšanos Latvijā jāpateicas klubam Victoria`s Classic Cars Rīgā, kas 2013. gadā automobili iegādājās ASV.
Tas savulaik bija pārkrāsots zelta krāsā un izskatījās diezgan nodzīts. Automobilim tika veikta pilna restaurācija.
Plašākai publikai tas pirmo reizi tika demonstrēts 2013. gadā Rīgas pilsētas svētku laikā Latvijas Antīko automobiļu kluba un Rīgas Motormuzeja organizētajā starptautiskajā seno spēkratu salidojumā Rīga Retro 2013, gan arī Youngtimer rallijā kalnā braukšanas sacīkstēs Lorupes gravā. Šis britu sporta auto modelis ir viens no skaistākajiem dizainā, jaudīgs un dinamisks ar relatīvi labu vadāmību. Agrāk ļoti iecienīts sporta auto entuziastu aprindās, šobrīd viens no iecienītākajiem modeļiem seno spēkratu kolekcionāru aprindās.
Rezumējums
No pirmā skata neliels, kompakts klasisks 50./60. gadu sporta auto – nezinātājs nepateiks, ka zem motora pārsega slēpjas jaudīgs trīslitru R6 dzinējs.
