Motormuzeja retro auto — Alfa Romeo Giulietta Spider aristokrāts

Šai aristokrātiskajai Džuljetai savulaik tika aptraipīta skaistā kleita, taču nu tā atguvusi savu sākotnējo daili. Mūsu vēsturiskā auto apskatā – Alfa Romeo Giulietta Spider.
Vēsturiskais auto
Valdis Kļaviņš
12. augusts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Valdis Kļaviņš

Alfa Romeo vēsture

1910. gadā Itālijā, netālu no Milānas, mazā ciematā Portello, uz nīkuļojoša franču automobiļu Darracq montāžas fabrikas bāzes tika izveidots uzņēmums Anonima Lombarda Fabbrica Automobili (ALFA). Par uzņēmuma direktoru nozīmēja perspektīvo jauno inženieri Ugo Stella, kas tūlīt pēc stāšanās amatā radīja divus jaudīgus dzinējus jaundibinātā uzņēmuma produkcijai. Pirmais modelis Alfa-24HP ar Stellas izstrādāto četru litru dzinēju fabrikas vārtus atstāja 1911. gadā, un no citiem tā laika automobiļiem tas atšķīrās ar spēcīgu jaudu, lielu ātrumu un labu noturību uz ceļa.

1913./1914. gadā nelielā partijā izlaida pirmo premium klases modeli Alfa-40/60HP ar augšējo vārstu 6,1 l dzinēju. Uz šī modeļa bāzes inženieris Konte Marko Rokoti izgatavoja vienu no pirmajām aerodinamiskajām piles formas virsbūvēm pasaules autobūvē. 1914. gadā tika uzbūvēts pirmais automobilis Grand Prix sacīkstēm. 1915. gadā ALFA galvenais akcionārs Banca di Sconto par uzņēmuma direktoru nozīmēja inženieri Nikola Romeo, tāpēc firma un tās produkcija ieguva jaunu nosaukumu Alfa Romeo.

 Itāliešu dizaineri ir nopietni parūpējušies par apjomīgu bagāžas nodalījumu, kāds nav raksturīgs to gadu britu sporta auto modeļiem.

Pirmais Alfa Romeo modelis bija 20/30. 1920. gadu sākumā firma piedzīvoja strauju uzplaukumu. Viens no tā būtiskākajiem iemesliem saistāms ar galvenā konstruktora Džuzepes Merosi iesaistīšanos uzņēmumā. 1923. gadāviņš radīja jaudīgu un izturīgu sporta modeli RL, kura bāzes aprīkojumā ietilpa tolaik vēl samērā reti izplatītās visu riteņu bremzes un četrpakāpju pārnesumu kārba. Paralēli sērijveida modeļu izstrādei 20. gadu pirmajā pusē Merosi uzprojektēja vienvietīgu sacīkšu automobili Alfa Romeo P1, taču drīz pēc tam sacīkšu auto izstrādei tika uzaicināts Vitorio Janno, kas vēlākajos gados izpelnījās pasaules slavu.

Viņš sāka vadīt sacīkšu automobiļu nodaļu, bet tās komandā parādījās tolaik mazpazīstams sacīkšu braucējs Enco Ferrari.

Janno radīja sacīkšu auto Alfa Romeo P2, kuram uzstādīts ar kompresoru aprīkots astoņu cilindru dzinējs. Ņemot vērā savu pieredzi sacīkšu automobiļu radīšanā, Janno izstrādāja arī ielas sporta modeli 6C1500 ar 1,5 l R6 cilindru dzinēju. Par šī modeļa loģisku turpinājumu kļuva 1929. gadā demonstrētais 6C1750, kas ieguva milzu popularitāti. 1929.–1933. gadā izdevās pārdot 2500 šā modeļa automobiļu, kas bija viens no ievērojamākajiem rādītājiem sporta modeļu tirdzniecībā pasaulē.

 Ļoti ņiprs ar mazas kubaturas, bet spēcīgu četrcilindru dzinēju

Turpinot sporta modeļu gammu, Janno uzkonstruēja 8C2300 ar R8 cilindru dzinēju, aprīkotu ar Roots kompresoru. Speciāla pasūtījuma virsbūves šim modelim izgatavoja ievērojamākajās Eiropas virsbūvju firmās. Piecos gados tika saražoti tikai 188 auto, kuri, līdzīgi kā modelis 6C1750, vairoja firmas slavu uzvarās Mille Miglia un Lemānas autosacīkstēs. 1934. gadā sāka ražot Alfa Romeo 6C2300 ar R6 cilindru, 2,3 l dzinējiem, kuru jauda atkarībā no dzinēja aprīkojuma bija robežās 68–95 ZS.

Šim modelim bija daudzveidīga virsbūvju gamma, sākot no relatīvi lētām slēgtajām virsbūvēm un beidzot pēc individuālajiem pasūtījumiem gatavotām kabrioleta virsbūvēm. 1939. gadā modeli uzlaboja un tirgū parādījās 6C2500, kuru nelielās partijās ražoja līdz pat 1952. gadam. Kara gados paralēli šim modelim izlaida arī kravas automobiļus.

 Elegants instrumentu panelis ar ērti izvietotiem lieliem, apaļiem mērpulksteņiem un stūres rats ar koka apdari. Restaurējot salona apšuvumu, tas pilnībā izgatavots atbilstoši šā modeļa oriģinālajai specifikācijai.

Pēc kara novājinātajā Itālijā pieprasījums pēc šādiem auto kā 6C2500 bija visai minimāls, līdz ar to 50. gadu sākumā firmas vadība izlēma radīt daudz vienkāršāku un lētāku modeļu gammu, tiesa, tikko paralēli izstrādātajam premium klases automobilim Alfa Romeo 1900. Šīs modeļu rindas automobiļiem, ievērojot agrākās firmas tradīcijas, bija jābūt spējīgiem attīstīt lielus ātrumus un saglabāt labu vadāmību. Par tādu 50. gadu vidū kļuva modeļi Giulietta. Džuljeta kā modelis pirmo reizi parādījās 1954. gadā ar divvietīgu sport coupe virsbūvi. To izstrādāja populārajā itāliešu virsbūvju dizaina studijā Bertone un bez būtiskām izmaiņām ražoja gandrīz desmit gadus.

Sporta kabriolets

1955. gadā uzņēmumā Alfa Romeo demonstrēja pilnībā izstrādāto četru durvju sedanu, kuram nedaudz vēlāk piepulcējās nedaudz modificēts sedans TI (Turismo Internacionale), kā arī divu veidu divvietīgi sporta kabrioleti Spider un Spider Veloce, kuru virsbūves izstrādāja populārajā itāliešu auto dizaina studijā Pininfarina. Nākamā Džuljetas versija Sprint Speciale, kura parādījās 1957. gadā, bija ar visjaudīgāko dzinēju (114 ZS), un tās kupejas virsbūvi gatavoja Bertone. 1960. gadā Džuljetas modeļu gammu noslēdza aerodinamiska kupeja SZ, kuras virsbūve gatavota no alumīnija firmā Zagato.Giulietta modeļu gamma pirmo reizi Itālijas autobūves vēsturē uzņēmumu Alfa Romeo ierindoja otrajā vietā vieglo auto ražošanā pēc tāda autobūves giganta kā FIAT.

Itāļu motors

Šoreiz stāsts būs par vienu no glītākajiem Džuljetas modeļiem – eleganto Pininfarinas divvietīgo kabrioletu Spider. 1955.–1962. gadā tika saražoti 14 300 Spider un 2796 Spider Veloce sporta kabrioleti. Pirmajam modelim tika piešķirts virsbūves kods 750, vēlāk 1959. gadā virsbūve tika nedaudz modificēta un ieguva kodu 101. 1961. gadā tika veikta pēdējā virsbūves izmaiņa, saglabāts kods 101. Pēdējais modelis šajā sērijā 1963.–1965. gadā bija Giulia Spider, lielākā izmaiņa tam bija 1600 cm3 dzinējs un disku bremzes.

Kā visiem šīs modeļu gammas auto, tam uzstādīts doktora Puligas konstruētais rindas četrcilindru augšējo vārstu 1290 cm3 dzinējs, kam kloķvārpsta balstīta piecos punktos un kas ir komplektēts ar divām augšējām sadales vārpstām (DOHC). Dzinēja galva izgatavota no alumīnija, un tai ir sfēriskas sadegšanas kameras. Parastajiem modeļiem uzstādīts Solex karburators, Veloce dzinējam uzstādīti jau divi horizontāli novietoti Weber karburatori. Pirmajiem kabrioletiem dzinēja jauda bija 80 ZS, bet 60. gadu sākumā tā tika palielināta līdz 104 ZS.

Atbilstoši sportiskam braukšanas stilam auto komplektēts ar četrpakāpju sinhronizēto manuālo pārnesumu kārbu (Veloce modelim bija piecpakāpju kārba), un tam ir visu riteņu neatkarīgā balstiekārta. Pininfarinas izstrādātā plūdlīnijas divvietīgā virsbūve ir nesoša, tās priekšdaļā veiksmīgi iestrādāta 30. gadu Alfa Romeo stilizēta dekoratīvā radiatora maska, piedodot šim auto aristokrātisku izcelsmi.

Šī Alfa Romeo Giulietta Spider, kā daudzi 50. un 60. gadu Eiropas sporta automobiļi, tika pārdota Ziemeļamerikas tirgū.

Jāpiebilst, ka šai Alfai varbūt tik ļoti nepaveicās kā daudziem citiem automobiļiem, jo tā pamatā tika ekspluatēta Kanādas rietumkrastā pie Vankūveras, kur klimats ir daudz sūrāks nekā ASV dienvidu štatos. Pēc Alfa Romeo muzeja datiem, tā tika pārdota Vankūverā un pēc daudziem gadiem tur tā arī tika atrasta. 2014. gadā Kanādā izsolē auto nolūkoja un iegādājās klasisko sporta automobiļu entuziasts no Latvijas. Auto tehnisko apskati bija izgājis 2006. gadā, kad kāds bija centies no tā izveidot klasisku sporta auto. Bija veikta pāreja no Solex karburatora uz dubultajiem Weber.

Pēdējais auto īpašnieks bija arī pacenties piebeigt dzinēju, bija izšauta galvas blīve un citi motora defekti. Auto bija arī pārkrāsots, tas bija ieguvis krāsu British Racing Green, kaut oriģināli tas bija balts. Zem zaļās krāsas atklājās vairākkārtīgu satiksmes negadījumu pēdas. Pateicoties neliela Pārdaugavas servisa meistaru profesionālismam un arī entuziasmam, gada laikā auto atdzima pirmatnējā izskatā kā Fēnikss no pelniem. Tā Latvijā tika atgriezta dzīvē vēl viena pasaules autobūves vēstures leģenda.

Tehniskie dati

  • Ražotājs: Alfa Romeo S.p.A.,Itālija, Milāna
  • Gads: 1962.
  • Motors: R4 cil., 2OHC,
  • Darba tilpums: 1290 cm3
  • Jauda: 104 ZS (76,5 kW) pie 6500 apgr./min
  • Pārnesumu kārba: 4MT
  • Maks./ātrums: 180 km/h
  • Pašmasa: 865 kg
  • Degvielas patēriņš: 11 l/100 km

Rezumējums

Elegants, kompakts itāliešu 50./60. gadu sporta auto. Ļoti iecienīts eksemplārs seno automobiļu kolekcionāru aprindās, taču rets Baltijas reģionā.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs